SOS ciematos un jauniešu mājā dzīvo 109 bērni 1

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas padomi joprojām turpinās vadīt baušķeniece Māra Bite. Tāds lēmums balsojot pieņemts ikgadējā Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas biedru kopsapulcē un padomes sēdē, kas 4. aprīlī notika Īslīces SOS bērnu ciemata telpās.Iepriekšējais, 2007. gads Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijā (BCA) bijis daudzu darbu un jaunu projektu pildīts. Ar šo gadu sākusi strādāt jauna SOS BCA nacionālā direktore – Ilze Paleja, viņa arī sniedza asociācijas biedriem ziņojumu par pērnā gada veikumu.Jau desmit gadu bērnu ciemats strādā Īslīcē, bet nedaudz vairāk par gadu – Valmierā. Šajos ciematos dzīvo, aug bez vecāku gādības palikuši bērni – ģimeņu mājās, ar SOS mammas aprūpi. Katrā ģimenes mājā ciematā dzīvo pieci līdz septiņi bērni (Īslīcē kopā – 63 bērni, Valmierā – 35).Ciemati uzbūvēti, aprīkoti, viss ikdienai nepieciešamais bērniem un arī atalgojums personālam ir no labvēļu ziedojumiem, kas tiek gūti visā pasaulē, centralizēti budžetu veido un katrai asociācijai izdala organizācijas «SOS-Kinderdorf» mītnē Insbrukā, Austrijā.Lielākie ziedojumi SOS sistēmā nāk no Vācijas, Austrijas, ASV, Francijas, tomēr SOS Latvijas ciematu asociācijai jāapzinās, ka arī pašiem daudz jāstrādā ziedojumu piesaistē. Kā informē SOS BCA nacionālā direktore Ilze Paleja, 2007. gadā saņemti ziedojumi 991 900 latu apjomā, no tiem Latvijas juridisko personu devums – 43 977 lati, bet ārvalstu juridiskās personas ziedojušas 914 443 latus. Proporcija labi redzama.SOS kustībai attīstoties, arī Latvijā bijuši un tiek ieviesti daži jauninājumi. Gadu Jelgavā darbojas SOS jauniešu māja, kurā pārgājuši dzīvot pusaudži no Īslīces bērnu ciemata, lai puslīdz apgūtu patstāvīgas dzīves iemaņas, bez mammas ikdienas uzraudzības mācītos iziet «lielajā dzīvē». Šāda daļēji patstāvīgās dzīves programma ir ļoti svarīga un tā ir atšķirīga lieta no parastajiem bērnunamiem Latvijā, kad jaunietim pēc astoņpadsmit gadu sasniegšanas aprūpes iestāde jāatstāj un jāsāk dzīvot pašam. Bet kur un kā? SOS sistēmā tas ir pārdomāts.Šogad tiks nodota ekspluatācijā un jau būs apdzīvota otra jauniešu māja – tepat mūsu rajona Iecavā. Īslīces SOS bērnu ciemata direktors Gatis Matulēvičs stāstīja, ka jau augustā uz turieni varētu pārcelties dzīvot 11 jauniešu no ciemata. Seši no viņiem vēlas turpināt mācīties Bauskā vidusskolā, negrib mainīt izglītības iestādi, tālab arī jauniešu mājas vieta izvēlēta tepat Bauskas rajonā.Direktore Ilze Paleja iezīmēja arī problēmas, viena no tām – aizvien grūtāk atrast SOS mammas darbam piemērotas sievietes. Šī nodarbošanās ir specifiska, prasības arī augstas. Viens no svarīgiem kritērijiem bijis – sievietei jābūt vientuļai vai tādai, kurai pašas bērni jau izauguši.Pašlaik šis princips SOS sistēmā tiek lauzts. Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Vitolds Krieviņš kopsapulci informēja, ka viņu ciematā jau dzīvo un strādā ar bērniem trīs laulāti pāri. Pirms izšķiršanās par šādu soli bijuši pieredzes braucienā Polijā, kur SOS ciematos jau vairākus gadus veiksmīgi strādā pāri, ne tikai SOS mammas. Pašlaik šim projektam esot vairāk plusu nekā mīnusu, turklāt tas ir viens no veidiem, kā atrisināt sieviešu piesaisti SOS mammas darbam.Viens no svarīgiem SOS sistēmas darbības virzieniem ir arī līdzdalība vietējās sabiedrības dzīves veidošanā. Pērn strādājusi un joprojām turpināsies ģimeņu stiprināšanas programma Bauskā un Valmierā. Ģimeņu stiprināšanas projektā Bauskā atbalstu un palīdzību saņēmušas 92 ģimenes un 172 bērni, Valmierā – 101 pieaugušais un 171 bērns, tā informē Ilze Paleja. Speciālisti un projekta norise tiek apmaksāta no SOS līdzekļiem.Valmieras bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilze Polka gan kopsapulcei, gan «Bauskas Dzīvei» akcentēja šī projekta lielo vērtību: «Sagatavoti kvalificēti speciālisti, kas strādā ar iespējama riska ģimenēm. Problēma jau nav bērnā, kurš no nelabvēlīgas ģimenes jāizņem, problēma ir mātē un tēvā, tāpēc speciālistiem ar viņiem jāstrādā, jāpalīdz veidot normālu situāciju ģimenē. Šis pakalpojums tiek sniegts profesionāli, un tam ir arī rezultāts – Valmierā projekts palīdzējis ģimenēm tā, ka samazinājies to ģimeņu skaits, no kurām jāizņem bērni.»Pašlaik SOS Latvijas bērnu ciematu asociācijā darbojas 19 fizisku un juridisku personu. 4. aprīlī asociācijas biedros tika uzņemta arī Guna Bundule, iepriekšējā SOS BCA nacionālā direktore. Par asociācijas biedru var kļūt ikviens, kurš vēlas labu darīt un atbalstīt bez vecāku gādības palikušus bērnus mūsu valstī, kas mīt SOS ciematos.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Uldis

Interesanti tikai, ka savā atskaitē SOS organizācija norāda, ka viņu ienākumi 2007.g. ir nepilni 700 tūkst. Ls (nevis 900) , no kuriem 178 tūkst. Ls viņi ir izmantojuši administratīvajām vajadzībām (lai pabarotu sevi). Ļoti skumji, ka Latvijā šādi izprot Labdarību. Tie paši ziedot.lv visus administratīvos izdevumus sedz no dažādiem projektiem, subsīdijām utt..

pirms 12 gadiem, 2009.06.10 11:44

Latvijā un pasaulē