Stājas spēkā Lisabonas līgums

Šodien, 1. decembrī, Eiropas Savienībā stājas spēkā Lisabonas līgums. Tas nozīmē, ka ES, arī Latvija, sāk dzīvot pēc citiem noteikumiem, un spēkā vairs nebūs esošais Nicas līgums. Par to «Bauskas Dzīvi» informē Informāciju sagatavoja Ģirts Salmgriezis, Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks.EP deputāte Sandra Kalniete (Pilsoniskā Savienība, ETP grupa) ir pārliecināta, ka Lisabonas līgums ir Eiropas Savienības jaunā darbības rokasgrāmata. «Kamēr par to nebija skaidrības, Eiropas līderi vilcinājās. Tagad nu ir laiks ķerties klāt neatliekamajiem darbiem. Es uzskatu, ka vissvarīgākais ir vienoties par kopīgu enerģētikas politiku un reformēt netaisnīgo un neefektīvo lauksaimniecības politiku,» saka S. KalnieteSavukārt EP deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā Savienība, ETP grupa) uzskata, ka pozitīvi vērtējama ir Eiropas Parlamenta (EP) ietekmes palielināšana. Saskaņā ar Lisabonas līgumu, ES pilsoņu tieši ievēlētais EP iegūs jaunas pilnvaras attiecībā uz ES likumdošanu, ES budžetu un starptautiskajiem nolīgumiem, kā arī kopējo lauksaimniecības politiku. Viena no jomām, kur mainīsies EP pilnvaras, ir kopējā lauksaimniecības politika (KLP). Patlaban šajā jomā EP ir tikai konsultanta tiesības, bet pēdējais vārds pieder ES Padomei. Lisabonas līgumā noteikts, ka Eiropas Parlamentam KLP jomā būs līdzlemšanas tiesības kopā ar ES Padomi, ko veido ES dalībvalstis. EP pieņems arī budžetu par tiešajiem ES maksājumiem zemniekiem.Tāpēc I. Vaidere norāda, ka EP būs mazāk pakļauts Eiropas Komisijas un Padomes diktētajai politikai un varēs tiešāk un aktīvāk, kā savu pilsoņu vēlēts pārstāvis, iesaistīties ES politikas veidošanā. Tajā pašā laikā deputāte uzsver, ka Lisabonas līgums ir radījis jau pirmo vilšanos, jo necaurspīdīgais veids, kādā tika izraudzīti ES prezidents un augstā pārstāve kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos, neveicina iedzīvotājos optimismu par ES nākotni, nerada cerību, ka mūsu kopējā balss pasaulē kļūs spēcīgāka.EP deputāts Krišjānis Kariņš (Jaunais Laiks, ETP grupa) uzsver, ka Latvijai ir svarīgi stiprināt savu enerģētisko neatkarību. «Patlaban mēs esam pārāk atkarīgi no Krievijas enerģijas piegādēm, kas var arī negatīvi ietekmēt mūsu politisko neatkarību. Lisabonas līgums paredz iekļaut enerģētiku kopējo politiku jomās. Kopēja Eiropas Savienības nostāja un atbalsts enerģētiskās neatkarības palielināšanai Latvijai ir nepieciešams, jo tas stiprinātu mūsu neatkarību. Arī dažas praktiskas nianses atvieglos dzīvi Eiropas valstu iedzīvotājiem. Piemēram, Latvijas pilsoņi varēs lūgt konsulāro palīdzību visās ES valstu vēstniecībās un pārstāvniecībās. Kā zināms, Latvijai vēl joprojām nav savu pārstāvniecību daudzās pasaules valstīs,» norāda K. Kariņš.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē