Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tautas skaitīšana kliedēs minējumus par aizbraucēju skaitu

No 1. marta līdz 31. maijam Latvijā notiks tautas skaitīšana, kas notiek reizi desmit gados un šī būs pirmā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un darbaspēka brīvas kustības ES ierobežojumu atcelšanas. Tehniskie uzlabojumi ļaus reģistrēties internetā un intervētāju darbā izmantot personālos datorus, šodien ziņo portāls nra.lv.Daļa cilvēku skaitīšanu uztver diezgan skeptiski un neredz nepieciešamību šādam procesam, tāpēc ir pēdējais brīdis, lai šos priekšstatus mainītu. Sociālo pētījumu kompānijas SIA "GFK Custom Research Baltic" pagājušā gada decembra aptaujas rezultāti liecina, ka 4% respondentu drīzāk nepiedalīsies tautas skaitīšanā un 1%, ka pavisam noteikti nepiedalīsies, kas kopumā varētu būt 80 000 iedzīvotāju. Centrālās statistikas pārvaldes tautas skaitīšanas daļas vadītāja vietnieks Uldis Ušackis informē, ka šogad efektīgākai un ātrākai informācijas vākšanai, būs iespēja aizpildīt anketu internetā. „Pērn oktobrī reģistrēšanos tīmeklī varēja izmēģināt jebkurš interesents un kopumā ieguva apmēram 8000 anketas. Cilvēki secināja, ka šāda sistēma ir ērta un ātra, un lielas korekcijas nebija nepieciešamas." No 1. līdz 10. martam Latvijas iedzīvotāji, kuri sasnieguši 14 gadu vecumu varēs aizpildīt anketu internetā. „Ja reģistrējušies būs visi konkrētajā adresē dzīvojošie, tad intervētājam nevajadzēs apmeklēt šo mājokli. Tā būs iespēja arī tiem, kuru profesijas vai citi iemesli neļauj ikdienā būt mājās. Jaunā sistēma varēs ievērojami atvieglot skaitīšanas darbu, protams, jācer uz cilvēku godaprātu un precīzām atbildēm," saka U. Ušackis. U. Ušackis Neatkarīgajai skaidro, ka tautas skaitīšana ir vienīgais veids, kā uzzināt, cik šobrīd ir patstāvīgo Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to varot cerēt, ka izdosies kliedēt minējumus par patieso aizbraucēju skaitu. Tautas skaitīšanā iegūs detalizētu informāciju par mazajām Latvijas teritorijām (novadiem, pilsētām, kā arī par lielākajām lauku apdzīvotajām vietām). U. Ušackis, komentējot izmēģinājuma skaitīšanu oktobrī, stāsta, ka viena no problēmām, kas jāatrisina, ir ar Latgalē dzīvojošajiem, jo tur vietām adresi aizstāj mājas nosaukums, bet konkrēts numurs vai precīzāki dati nav zināmi. Preiļu novada nekustamo īpašumu daļas vadītāja Vita Patmalniece skaidro, ka ir pārskatīts un precizēts Valsts adrešu reģistrs, kas bija jāizdara visām pašvaldībām pēc noteikumiem, ka ciemi, māju nosaukumi jāpiesaista ielu numuriem. „Dati ir savesti kārtībā, neskaidrības novērstas un cerēsim, ka nekādu problēmu tautas skaitīšanā nebūs." Tautas skaitīšana ir nozīmīgs pasākums ne tikai valstiski, bet arī reģionāli - lai pašvaldības atkarībā no iedzīvotāju skaita, veidotu finanšu izlīdzināšanas sistēmu. Rīgas Domes Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis norāda, ka pašvaldība ir ieinteresēta pēc iespējas lielākā iedzīvotāju aktivitātē. „Rezultātu pielietojums pašvaldībā ir ļoti plašs, piemēram, dažādu datu bāzu atjaunošanā, kuras nepieciešamas pilsētas attīstības plānošanā, aprēķiniem par sociālajai palīdzībai nepieciešamajiem līdzekļiem, par prognozējamo skolēnu skaitu skolās un citur." Anketā iekļautie jautājumi par mājokļu tipu, platību, labiekārtotību, uzcelšanas periodu var kalpot kā priekšnoteikums ES fondu naudas sadalei, informē U. Ušackis. Daļu no tautas skaitīšanai nepieciešamās informācijas iegūs, apkopojot administratīvo reģistru (Iedzīvotāju reģistru, Nekustamā īpašuma reģistru, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistru), tomēr šis esot vienīgais veids, kā uzzināt iedzīvotāju profesijas un izglītības līmeni. Papildu obligātajai ES tautas skaitīšanas programmai, Latvijai nozīmīgs ir jautājums par tautību, valodu lietojumu, jo šogad plānots precizēt latgaliski runājošos, un uzskaitīt bērnus, kas neapmeklē skolu, uzsver U. Ušackis.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē