Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Trešdaļa iedzīvotāju apkures rēķinu apmaksai plāno izmantot uzkrājumus

Gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju rēķinus par apkuri plāno apmaksāt no izveidotajiem naudas uzkrājumiem, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja. Šādu personu skaits gada laikā būtiski audzis, jo pērn uzkrājumus rēķinu apmaksai plānoja izmantot 22% respondentu, kuri dzīvo ēkās ar centralizēto siltumapgādi. Vienlaikus no 39% uz 31% samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri domā, ka par apkuri varēs norēķināties no saviem ikmēneša ienākumiem. Saskaņā ar aptaujas datiem to iedzīvotāju skaits, kuri, sākoties apkures sezonai, jau pieļauj, ka rēķinus par apkuri samaksāt nevarēs, gada laikā praktiski nav mainījies un arī šoruden ir aptuveni 25%. Tāpat, gluži kā pirms gada, 13% respondentu apgalvo, ka par apkuri šajā sezonā samaksāt noteikti nespēs. "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe norāda, ka vidusmēra Latvijas ģimenei maksājumi par apkuri ziemas sezonā veido būtisku izdevumu daļu. Viņa pieļauj, ka pagājušās ziemas augstie rēķini, kas bija saistīti ar bargo ziemu, daudziem iedzīvotājiem, gaidot šo apkures sezonu, lika izveidot kaut nelielus uzkrājumus. Tomēr daudzas ģimenes joprojām neesot spējīgas par apkuri samaksāt pilnā apmērā un pirmos rēķinus par apkuri, kā arī prognozēto tarifu pieaugumu janvārī gaida ar lielām bažām. Viņasprāt, aptaujas dati vēlreiz apliecina, ka apkures tarifu un parādu problēma jārisina valstiskā mērogā. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka gada laikā uz pusi - no 38% līdz 21% samazinājies to namu skaits, kuros nav parādu par apkuri. Tikai katrs piektais respondents, kas dzīvo ēkā ar centralizēto siltumapgādi, apgalvo, ka viņa namā parādnieku nav. Vienlaikus no 30% līdz 42% pieaudzis to namu skaits, kuros ir daži parādnieki, bet no 32% līdz 37% pieaudzis ēku skaits ar lielu kopējā parāda summu. Institūta veiktās aptaujas rezultāti saskanot ar Latvijas Pašvaldību savienības sniegto informāciju, ka gada laikā apkures parādu kopējais apjoms valstī pieaudzis par 20% - no 20,8 miljoniem latu 2010.gada septembrī līdz aptuveni 25 miljoniem latu šā gada septembrī. "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta aptauja par apkures sezonas ietekmi uz mājsaimniecību budžetu veikta šā gada oktobrī, internetā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 70 gadiem. "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, izmantojot savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē