Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vairāki cilvēki piedalījušies parakstu vākšanā, domājot, ka parakstās pret krievu valodu 6

Parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu konstatēti arī vairāki gadījumi, kad cilvēki devušies parakstīties, skaidri neiepazīstoties ar parakstu vākšanas mērķi un vēloties parakstīties pret, nevis par krievu valodu, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.Viņš minēja, ka sociālajā tīklā "draugiem.lv" bijusi izplatīta vēstule ar aicinājumu iet un parakstīties pret krievu valodu. "Nezinu, vai tā bija kāda viltus speciālista muļķība vai apzināta blēdība, bet mums ir bijuši zvani par gadījumiem, ko darīt, ja ir izdarīts ieraksts lapā un tikai tad cilvēks ir konstatējis, ka iespējams parakstīties tikai par krievu valodu, nevis pret," stāstīja Cimdars. Viņš gan zināja stāstīt tikai par gadījumiem, kad izdarīts ieraksts parakstu vākšanas lapā, bet vēl nav iespiests zīmogs pasē, tādēļ šie ieraksti tikuši anulēti. "Daudz sarežģītāka situācija varētu rasties gadījumā, ja būs cilvēki, kas atskārtīs, ka viņi ir parakstījušies un tā arī nav piefiksējuši, par ko tieši parakstās," teica CVK vadītājs. Vienlaikus viņam pagaidām nav informācijas par tādiem gadījumiem, kas varētu būt par pamatu tiesu darbiem saistībā ar parakstīšanos. Jau vēstīts, ka dienu pirms parakstu vākšanas beigām par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, parakstījušies 130 678 cilvēki. Tādējādi parakstu skaits strauji pietuvojies nepieciešamajam, lai grozījumiem būtu tālāka virzība, kas var novest pie referenduma sarīkošanas par šo jautājumu. Savāktajiem 130 678 parakstiem jāpieskaita 12 533 paraksti, kas savākti pirmajā parakstu vākšanas kārtā. Tādējādi kopējais jau savākto parakstu skaits ir 143 211 un Satversmes grozījumu par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu iesniegšanai parlamentā nepieciešami vien 11 168 paraksti. Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs vismaz 154 379 vēlētāji. Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem - 771 350 pilsoņiem. Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda".

Pievieno komentāru

Komentāri 6

oho

Nezin kāpēc, ja vajadzētu parakstīties par algu kuru pārskaitīs uz Āfriku, bada cietējiem tad gan neviens nepārprastu, bet kad iet runa par valodām, tēlo beigtus šakāļus...

pirms 8 gadiem, 2011.12.01 15:00

Latvijā un pasaulē