Vairākums vecāku vēlas, lai viņu bērni kļūst par privātuzņēmējiem 1

Vairākums vecāku vēlētos, lai viņu bērni dienās būtu privātuzņēmēji, liecina Swedbank novembrī veikta aptauja, kurā šo profesiju par vēlamāko nosaukuši 62% aptaujāto esošo un topošo vecāku.Kā nākamās populārākās profesijas, ko gandrīz puse no aptaujātajiem vecākiem minējuši kā vēlamāko bērnu nodarbošanos nākotnē, ir arhitekti un juristi. Populāra vecāku izvēle bija arī banku un finanšu speciālists - šādu atbildi norādījuši 35% respondentu 25% aptaujāto tīkama nodarbošanās bērnam būtu zinātnieks, 26% - modelis. 20% esošo vai topošo vecāku vēlētos, lai viņu atvases dienās kļūtu par prezidentu, 19% - par skolotāju. 32% aptaujāto savukārt vēlas, lai viņu bērni kļūtu par žurnālistiem, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistiem. Vīrieši divas reizes biežāk nekā sievietes norādījuši, ka gribētu, lai viņu bērns kļūst par ārstu, prezidentu vai sportistu. Savukārt sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka vēlētos, lai viņu bērni ir dizaineri, modeļi, ierēdņi vai privātuzņēmēji. Reģionu iedzīvotāji salīdzinājumā ar pilsētniekiem trīs reizes biežāk norādījuši, ka gribētu, lai viņu bērni dienās strādā par skolotājiem - 37% reģionu iedzīvotāju pret 12% pilsētnieku. Tāpat reģionos dzīvojošie salīdzinājumā ar pilsētniekiem vairāk nekā piecas reizes biežāk minējuši ierēdņa profesiju kā vēlamāko bērnu nodarbošanos nākotnē - 40% lauku iedzīvotāju pret 7% pilsētnieku.  Savukārt pilsētnieki salīdzinājumā ar reģionos dzīvojošajiem trīspadsmit reizes biežāk norādījuši, ka vēlētos, lai viņu bērni dienās ir mācītāji - 13% pilsētnieku pret 1% reģionu iedzīvotājiem. Tāpat pilsētnieku vidū salīdzinājumā ar reģionu iedzīvotājiem ievērojami populārāka bērnu profesijas izvēle ir lidotājs vai stjuarte - 17% pilsētnieku pret 10% reģionu iedzīvotājiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Tas ir labi

Bet vai skolās viss ir kārtībā, lai izmacītos par domājošiem uzņēmējiem, nevis kupi prodai speciem?
Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies.
Žurnālists. Paldies jums.
Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus.
Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā.
Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles..
Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.
Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

pirms 12 gadiem, 2008.11.28 19:41

Latvijā un pasaulē