Valdība pieņem Ekonomikas stabilizācijas programmu 6

Valdība šodien atbalstīja Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurā paredzēts noteikt striktus ierobežojumus tēriņiem, kā arī nodokļu paaugstināšanu.Programmas mērķi ir stabilizēt Latvijas ekonomiku, atrisināt iespējamās likviditātes problēmas, atjaunot ilglaicīgu stabilitāti - stiprinot banku sektoru, novēršot fiskālo nesabalansētību un saglabājot stabilu un nemainīgu valūtas politiku. Kā mērķis izvirzīta tautsaimniecības starptautiskās konkurētspējas uzlabošana, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu. Kā galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos, norādīta strādājošo skaita un nominālās darba samaksas samazināšana par 15% no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās un, ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos. Tāpat plānots samazināt izmaksas par valsts vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem par 25%, kā arī par vidēji 25% samazināt valsts izdevumus programmu subsīdijām, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi, turklāt iecerēts uz laiku līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai iesaldēt agrāk plānotos tālākos valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumus. Noteikts, ka Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu - 0,702804 lati par vienu eiro ar kursa svārstību koridoru 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Fiskālās politikas jomā paredzēts, ka Ministru kabinets (MK), balstoties uz pārskatītām prognozēm, sagatavos grozījumus 2009.gada valsts budžetam, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP. Paredzēts, ka visu gadu MK cieši sekos grozītā 2009.gada budžeta faktiskajai izpildei un nepieciešamības gadījumā veiks papildus izdevumu samazināšanu, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP. Norādīts, ka vienīgais iespējamais iemesls noteiktā budžeta deficīta robežas pārsniegšanai ir ES līdzfinansēto strukturālo programmu projektu apguve virs plānotā apjoma. Vienlaikus MK saglabā stingru apņemšanos tiekties uz bezdeficīta budžeta sasniegšanu iespējami tuvākajā laikā. Paredzams, ka tiks turpinātas un paātrinātas nepieciešamās strukturālas reformas valsts pārvaldē, 2009.gadā un nākamajos divos gados samazinot tajā nodarbināto skaitu vismaz par 15% salīdzinot ar 2008.gada līmeni. Plānots, ka MK ievēros stingru fiskālo politiku, panākot, ka valsts pamatbudžetam, neieskaitot ar ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, sākot no 2012.gada, pārejas periodā kopējam budžeta deficītam pie pašreiz pieņemtā makroekonomiskā scenārija 2009.gadā nepārsniedzot 5% no IKP, 2010.gadā - 4,8% no IKP un 2011.gadā - 2,8% no IKP. Plānots, ka valdība, pastāvīgi monitorējot ekonomiskās situācijas attīstību, 2009.gadā pārskatīs apstiprināto fiskālo pasākumu kopu ar mērķi sasniegt Māstrihtas konverģences kritērijus 2010.gadā, lai 2011.gadā saņemtu uzaicinājumu pievienoties eirozonai. Plānā ietverta iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazināšana par 2 procentpunktiem 2009.gadā, ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana par 10 latiem, salīdzinot ar 2008.gada līmeni, IIN bāzes paplašināšana 2010.gadā, tajā iekļaujot arī ienākumus no kapitāla un kapitāla pieaugumu. Tāpat paredzēta arī PVN pamatlikmes paaugstināšana par 3 procentpunktiem, samazinātās PVN likmes paaugstināšana no 5% uz 10% un tās atcelšana noteiktām preču un pakalpojumu grupām, izņemot bērnu pārtiku, medikamentus, siltumenerģijas piegādi, elektrības piegādi, sabiedriskā transporta pakalpojumus. Paredzēts papildus paaugstināt akcīzes nodokļus degvielai, kafijai, alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz Baltijas tirgus telpā dominējošajam šo nodokļu līmenim. Savukārt 2010.gadā plānots paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, tajā iekļaujot mājokļus, vienlaikus nosakot būtiskus atvieglojumus par reģistrētās dzīvesvietas mājokļiem. Programmas autori norāda, ka iepriekšējos gados notikusī straujā Latvijas ekonomikas izaugsme balstījusies uz privātā patēriņa pieaugumu un masīvu ārvalstu kredītresursu ieplūdumu, galvenokārt ar nekustamo īpašumu tirgus attīstību saistītajās aktivitātēs, kas līdz ar strauju importa palielinājumu radīja valsts kopējo ārējā parāda pieaugumu līdz 135% no IKP. Starp programmas pamatelementiem minēta Latvijas tautsaimniecībā - gan publiskajā sektorā, tas ir, valsts pārvaldē un pakalpojumos, gan privātajā sektorā - nodarbināto atalgojuma līmeņa samazināšana un pieskaņošana tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām. Tāpat starp programmas pamatelementiem minēta stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotās Eiropas valūtai, un stingra fiskālā politika - valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām. Programmas pamatelementu skaitā minēta darba tirgus elastības palielināšana, kas nozīmē no esošajiem darbiem izbrīvēto cilvēku motivēšanu iesaistīties citos darbos un sagatavošanu spējai to veikt, kā arī finanšu sektora stabilizācija - valsts atbalsta sniegšana kredītiestāžu uzticamības un darbības spēju stiprināšanai līdz ar kredītiestāžu pastiprinātu uzraudzību. Šī programma, par kuras īstenošanu atbildību uzņemas MK, ietverot visus koalīcijas partnerus un iesaistītās institūcijas, nosaka rīcību monetārās politikas jomā, fiskālās politikas jomā, finanšu sektora stabilizācijā, ekonomikas konkurētspējas uzlabošanā. Programma valdībā tika pieņemta vienprātīgi, visiem ministriem to atbalstot. Valdība tikai uzklausīja uzņēmējus pārstāvošo organizāciju viedokļus - gan Latvijas Darba devēju konfederācijas iebildumus par nodokļu pieaugumu, gan Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras iebildumus par programmā paredzēto mazo atbalstu uzņēmējdarbībai. Arī arodbiedrību protesti palika bez ievērības. Aktīvi savu viedokli un priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem sēdes laikā pauda arī Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP), tomēr arī viņa teiktas atsaucību neguva.

Pievieno komentāru

Komentāri 6

zinātājs

Intervētāja: Kā jums šķiet, cik liela finansiāla palīdzība nepieciešama Latvijai no ES un SVF?
Atis Slakteris: Tas vēl nav izlemts. Aaaa. Mēs šobrīd veicam pārrunas gan ar ES, gan SFV, un mēs piedāvājam mūsu mikroekonomiskās stabilizācijas programmu, un mēs apspriežam, ko mēs darīsim un, un pēc tam mēs izlemsim, cik mums ir nepieciešams. Un, protams, tas ir atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet arī no ekonomiskās krīzes visā pasaulē. Un ... un ... un aprēķini ir ļoti, ļoti plaši, bet kopsaucējā Latvijai nebija nepieciešama nauda vēl dažus mēnešus atpakaļ, bet šodienas situācija ar bankām dara mūs aaaaaa ... (skatās aiz kameras ... kā būtu „piesardzīgs”?) .... dara mūs uzmanīgus. Un, protams, ir svarīgi rēķināties ar iespējām, un mēs esam daļa no starptautiskās sabiedrības, un mēs šobrīd vedam pārrunas ar ES un SVF, bet summa. ... tā ir atkarīga...


I.: Daži cilvēki runā, ka summa varētu būt ap 2,1 miljardu dolāru. Vai jums personīgi šķiet, ka ar to vajadzētu pietikt?
A.S.: Ja mēs skatāmies reālajā situācijā, reālajā ekonomiskajā situācijā pasaulē un Latvijā, un es domāju, am..a... es domāju, ka tas ir iespējams skaitlis, bet m..m..mans viedoklis ir, Latvija būs gatava lūgt nedaudz lielākas summas (viegli iesmejas). 2 miljardi, 2,5 miljardi eiro ... nu redzēsim ... bet ... bet ... ne jau tāpēc, ka mums nauda ir nepieciešama tieši tagad, bet lai ekonomika turpinātu darboties.


I.: Labi. Bet kad, kā jūs domājat, nauda varētu sākt ieplūst?
A.S.: Aaaaa... Labs jautājums ... Jo ātrāk, jo labāk. Bet mēs esam tādā situācijā, mēs vedam pārrunas. Hmmm... un šīs sarunas ir ļoti smagas, bet mēs virzāmies uz priekšu ļoti ātri un ... un, kā minēja Strausa kungs, mēs esam uz pareiza ceļa, un es ceru, un noslēgsies diezgan drīz.


I.: Kā jūs plānojat tērēt naudu?
A.S.: (klusuma brīdis ar nopūtu) ... aaaa ... parasti visus interesē, ka nauda tiks tērēta. Mēs naudu netērēsim, mēs to investēsim ekonomikā... ha ha ... protams, mēs plānojam samazināt budžeta izdevumus ... hmmm ... optimizēt valdības izdevumus ... hmmm ... tā ir daļa no idejas, kā kontrolēt konkrēto (autora piebilde: man gan tas „kankrīt” izklausās ne pēc konkrētas, bet pamatīgas) situāciju ar finanšu krīzi un iespējamo ekonomisko krīzi. Un ... bet ... mums šī nauda ir nepieciešama ... mmm ... situācijas stabilizēšanai ekonomikā. Un ... lai pateiktu kaut ko vairāk konkrētu... Šobrīd esam pārrunu procesā.


I.: Vai šis būs savā ziņā aizsargājošs līgums, kurš nodrošinās piekļuvi finanšu resursiem, ja šāda nepieciešamība radīsies, vai tas būs pilnīgi noteikts līgums, kas sevī ietvers vairākus nosacījumus no SVF?
A.S.: eee... mmmm... eeee... Joprojām... Pārrunās.


I.: Kāda ir iespējamā ietekme uz fiskāliem noteikumiem (fiskālām polisēm, normām, noteikumiem)?
A.S.: Ohhhhh (smaga nopūta... skatiens aiz kameras...) Man te jāpadomā! (latviski)... aaaa... Okei... Par valsts budžetu... Visus iepriekšējos gadus ... visu pagājušo gadu gan valdība gan parlaments bija ļoti atbildīgi. Mēs samazinājām izdevumus vasaras vidū, mēs samazinājām izdevumus, sagatavojot nākamā gada budžetu. Daudzas cerības, daudzi sapņi, daudzi politiķu solījumi tika samazināti par 100 procentiem, un es domāju, mēs šajā laikā skatāmies ļoti reālistiski tālāk nākotnē. Jo man ir skaidrs kā politiķim un kā šīs valsts pilsonim, ka pasaules finanšu krīze kļūs dziļāka un neviens nezina, kad beigsies skaitīšana. Un tas nozīmē, mums jābūt gataviem samazināt izdevumus tik lielos apmēros, kas grūti iedomājami mūsu iedzīvotājiem, un sabiedrība to ir pieņēmuši vairāk vai mazāk. Nav priecīgi, bet ir pieņēmuši. Un... Jā, mēs turpināsim šo darbu. Mēs centīsimies to darīt apzinīgi bet ... bet ... reālistiski.


I.: Kā jums šķiet, kā Latvija ir nonākusi līdz šai situācijai? Kas noticis?
A.S.: Aaahhhh ... hmmmm... Es domāju, nekas īpašs. Un ko jūs domājāt ar "šo situāciju"? Mums nav nepieciešama papildu nauda. Bet banku sektors ... hmmm... Tas kalpoja par iemeslu, kādēļ mēs kļuvām nestabili. Bet šobrīd situācija ir vairāk vai mazāk stab... (tieši tā – norāvās!) Protams, mums bija lielākais GDP (kopprodukta) pieaugums pēdējo trīs gadu laikā Eiropā. Un tajā laikā, es domāju, ne tikai valdība, bet arī iedzīvotāji bija pārāk optimistiski un tērēja pārāk daudz līdzekļus patēriņam ... un tā nav tikai Latvijas problēma... Šobrīd, piemēram, Londonā mana meita, piemēram, šobrīd dzīvo Londonā un situācija ir ļoti līdzīga. Šodien cilvēki nav tik optimistiski, un tas atstāj sliktu iespaidu uz ekonomiku. Šāda pati situācija ir Latvijā. Cik bēdīgi situācija attīstīsies, mēs redzēsim.


I.: Kas kalpoja par iemeslu vērsties pie ES un SVF pēc palīdzības?
A.S.: Iesākums bija, lai stabilizētu banku sistēmu. Jo valdībai bija pietiekoši līdzekļu, lai kontrolētu valdības izdevumus, bet ... bet... bet lai atbalstītu īpaši bankas, jo mēs nolēmām pārņemt 51% no kādas bankas, kas bija nonākusi grūtībās, tam bija slikts iespaids un tas bija arī iemesls.


I.: Un šī banka ir Parex banka?
A.S.: Jā.


I.: Un šai bankai ir sindicētie kredīti, kas atdodami nākamgad?
A.S.: Jā.


I.: Un, cik zināms, tad tā summa ir ap 775 miljoniem eiro.
A.S.: Jā. Februārī ir jāatmaksā viena daļa, un vasaras vidū otra daļa, un tas sastāda diezgan lielu naudas summu no Valsts kases viedokļa, un Parex banka nav gatava to darīt pati. UN tas bija iemesls sarunu uzsākšanai ar ES un SVF


I.: Vai šie sindicētie aizdevumi ir šobrīd apturēti?
A.S.: Ne ... ne ... es ceru, ka tie nebūs neatmaksāti... par tiem notiek pārrunas, jo, ka es teicu, mēs nolēmām iegādāties 51% akciju, bet viens punkts šajā līgumā ir atrisināt šo problēmu. UN ja šī problēma netiks atrisināta, mēs nepirksim šos 51% akciju par 2 latiem ... mēs ... jo mēs esam procesā. Ļoti atbildīgs process.


I.: Ar to jūs gribat teikt - ja netiks atrisināts šis jautājums, tad Parex akciju pirkšana varētu tikt apturēta?
A.S.: Šobrīd situācija ir ļoti laba un mums ir prezidenta atbalsts no valdības puses, un mēs menedžējam un banka ir daudz stabilāka un nauda neaizplūst no bankas, un situācija šobrīd ir laba. Bet, protams, mēs veicam pārrunas par šo sindicētajiem kredītiem.


I.: Un kas ir šo pārrunu pamatā? Kas atmaksās? Kad atmaksās?
A.S.: Tas ir atkarīgs no pārrunām. Tagad ir agri par to runāt.


I.: Vai jūs veicat pārrunas ar tām bankām, kas izsniegušas šos kredītus, vai ar Parex banku?
A.S.: No sākuma, protams, šodien par šiem sindicētajiem kredītiem atbildīga ir Parex banka, bet valdības puse ir šajā iesaistīta.


I.: Vai vēl kāda puse ir iesaistīta radušās ekonomiskās situācijas atrisināšanā? Piemēram, Zviedrija, Pasaules Banka vai citi?

pirms 12 gadiem, 2008.12.12 08:48

patiesiba

Šī anekdote ir kā kulaks uz aci, nu kur vēl trāpīgāk

pirms 12 gadiem, 2008.12.10 13:58

Ina

Laba anekdote. iemesls pasmieties.Mani nesatrauc nekas vairāk,izjūtu tukšumu visapkārt. Tā saucās depresija vai ne?

pirms 12 gadiem, 2008.12.10 09:36

paldies

Paldies,par komentāru.Garastāvoklis uzlabots vismaz līdz pusdienai.

pirms 12 gadiem, 2008.12.10 07:35

jaunietis23

anekdote: Jānītis tētim:
-Tēt, pastāsti kas ir politika?
-Nu skaties, piemēram mūsu ģimene. Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija. Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība. Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir ārodbiedrība. Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis. Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne.
Saprati?
-Nē.
-Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostās no sava brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt Tēvu un atrod to virtuvē kur tas kniebj mājsaimnieci, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā. No rīta viņš satiek Tēvu un saka.
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finansu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un ārdbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut bet nākotne ir sūdos.

pirms 12 gadiem, 2008.12.10 06:49

Latvijā un pasaulē