Valdības prioritātes paliek vārdos

Uz tikšanos ar reģionu žurnālistiem pagājušajā nedēļā ekonomikas ministrs Artis Kampars ieradās pozitīvā noskaņojumā - Latvijā ekonomiskā situācija stabilizējoties.Ekonomikas ministrs noliedza iepriekš izskanējušās ziņas, ka Zviedrijas uzstājības dēļ radušās problēmas ar Latvijas budžeta apstiprināšanu. Latvijas prese izvēloties negatīvāko skatījumu, saka A. Kampars. Tomēr ne paša stāstītais, ne pēdējie notikumi optimismu neraisa. Ministra optimismu raisa fakts, ka pēc pēdējo 15 gadu negatīvās tekošā konta bilances šogad tā beidzot ir pozitīva: «Tātad pašlaik tērējam tik, cik varam atļauties.» Uzņēmējiem par labu tiek solīts mainīt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas kārtību, kas tagad jāmaksā avansā, pagarināt nodokļu parāda termiņu līdz 12 mēnešiem, izmaksām pieskaitīt parādus, kurus nevar norakstīt zaudējumos. Tranzīta nozarē nodokļus varēs pārnest starp dažādu valstu uzņēmumiem, jo tieši smagnējā Latvijas nodokļu sistēma šajā nozarē lika zaudēt pozīcijas igauņiem un lietuviešiem, atzīst ministrs. Solīts samazināt arī birokrātiskos šķēršļus - atcelt pavadzīmes un atvieglot elektronisko norēķinu procedūru. Prioritārajās nozarēs iecerētas ievērojamas nodokļu atlaides. Pēc ekonomikas ministra teiktā, valsts prioritātes ir kokrūpniecība, pārtikas ražošana, farmācija un ķīmijas rūpniecība, optisko kabeļu un ierīču ražošana, metālapstrāde un metālrūpniecība. Pakalpojumu sektorā prioritātes esot tūrisms, tranzīts, loģistika un informācijas tehnoloģijas.  Taču ar reālo atbalstu prioritāro jomu uzņēmumiem nebūt nav tik labi kā solījumos. Bauskas novada Codes pagasta SIA «Kronis» nodarbojas ar dārzeņu konservēšanu un pārtikas produktu pārstrādi no 1996. gada, tomēr valdes priekšsēdētājam Aivaram Svareniekam tikai pirms divām nedēļām pirmo reizi radusies sajūta, ka firma varētu būt prioritāšu sarakstā. ««Kronis» ir «Zaļās karotītes» zīmols, tāpēc esam iekļauti nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Iesniedzām līdz 1. oktobrim visus dokumentus, mums apsolīja, ka par to saņemsim materiālu gandarījumu. Šādu solījumu dzirdu pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā.» Citu pārmaiņu gan neesot - produkciju pārdot ir ļoti grūti, jo iedzīvotāju maksātspēja sarūk, pazeminās iekšējais patēriņš. «Ja samazinās kopējā naudas masa Latvijā, visiem uzņēmumiem klājas sliktāk,» acīmredzamo secina A. Svarenieks. SIA «Kronis» 95% produkcijas pārdod Latvijā. Jāpiebilst, ka, pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska teiktā, nākamā gada budžets nebūs patēriņu veicinošs, tātad naudas apritē būs vēl mazāk, lai arī kādu atbalstu valsts uzņēmumiem solītu.  A. Kampars uzskata, ka paaugstinātais pievienotās vērtības nodoklis nav ietekmējis citas prioritārās nozares - tūrisma - attīstību: «Ja uzņēmumam nav peļņas, tad tās arī nebūs, vienalga, kādu nodokli - 15 vai nulle procenti - uzliek.» Taču dzīve rāda ko citu - lielāki nodokļi ievērojami sadārdzina tūrisma pakalpojumus. Un tas bija viens no iemesliem, kāpēc, nevarot izturēt cenu konkurenci ar Lietuvas viesu mītnēm turpat aiz robežas, bija spiests darbību pārtraukt Ceraukstes pagasta komplekss «Rožmalas».Iecavas novada moteļa «Brencis» direktors Andris Kudlāns atbalstu uzņēmumam nekad neesot jutis: «Drīzāk pašlaik jāpateicas, ka negremdē. Atcelta ziņošana par ārzemju tūristiem, bet tas ir piliens jūrā. Man ir būtisks šķērslis, ko vēlētos noņemt - reklāmas tuvāk par 50 metriem pie ceļa likt nedrīkst, bet ceļazīme ir nieks. Polijā no reklāmas plakātiem uzzināsi visu, kas ir pilsētā, pēdējā laikā tie ir pat lietuviešu un krievu valodā. Mēs Latvijā nevaram riskēt šādi neievērot valodas likumu.» A. Kudlāns uzsver, ka tiem, kas vēl strādā, ir vajadzīgs nevis atbalsts, bet gan vienkārši iespēja netraucēti strādāt.  Kokapstrāde ir prioritāte tāpēc, ka rada augstu pievienoto vērtību un konkurē starptautiskajā tirgū, pamato ekonomikas ministrs. Augstas kvalitātes koka izstrādājumu ražotāja SIA «Lamela» valdes priekšsēdētājs Artis Upenieks A. Kampara deklarēto sauc par «parunāšanu, kas neko nemaina», jo jūtamu atbalstu ražotāji nesaņemot. Jāpiebilst gan, ka valsts uzņēmums «Latvijas valsts meži» pērn būtiski paplašināja ciršanu, ievērojami palielinot lētas izejvielas apjomu vietējā tirgū, kas ļāva kokapstrādes uzņēmumiem samazināt ražošanas izmaksas.Taču ar ilgi gaidīto eksporta atbalstu iet grūti, jo tā iegūšana ar daudzām birokrātiskajām procedūrām prasa ilgu laiku. Iecavas novada mēbeļu gatavotājs SIA «Spals» no Latvijas tirgus saviem spēkiem izgājis Eiropas ūdeņos. Valdes priekšsēdētājs Jānis Nudiens par atbalstu vien pasmejas: «Sākumā gāju, klauvēju pie ierēdņu durvīm, lūdzu palīdzību. Nedz tad ko ieguvu, nedz arī tagad kāds ko piedāvā. Pašam nav laika staigāt un prasīt, jāstrādā!» J. Nudienu visvairāk uztrauc gaidāmais nodokļu kāpums nākamgad.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē