Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vislielākais pieprasījums darba tirgū ir pēc IT speciālistiem

Vislielākais pieprasījums Latvijas darba tirgū šobrīd ir pēc informācijas tehnoloģiju (IT), pārdošanas, klientu apkalpošanas speciālistiem, inženieriem, finansistiem un juristiem, liecina Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) aptauja.37% respondentu uzsvēruši, ka šobrīd trūkst labu informācijas tehnoloģiju ekspertu, kā nākamā pieprasītākā profesija tika minēti pārdošanas un klientu apkalpošanas speciālisti - to atzinuši 27% aptaujas dalībnieku, tad seko inženieri - atzinuši 15% aptaujāto un finansisti - 12% aptaujāto. Pieprasītāko amatu topu noslēdz juristi, jo šo profesiju norādījuši 9% respondentu. "Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties un tirgum attīstoties, būtisku izaugsmi piedzīvo informācijas tehnoloģiju tirgus un ar pārdošanu saistītas nozares. Pirmkārt, aizvien biežāk dažādi biznesa procesi tiek pārcelti uz elektronisko vidi. Otrkārt, tirgū parādoties brīviem naudas līdzekļiem, aktivizējas produktu un pakalpojumu pārdošana, savukārt uzņēmumiem augot klientu skaitam, aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta arī apkalpošanas līmenim. Tādēļ loģiski, ka darba tirgū ir liels pieprasījums pēc IT profesionāļiem, kā arī augsti kvalificētiem pārdevējiem un klientu apkalpošanas speciālistiem," sacījusi LPVA prezidente Eva Selga. Tāpat LPVA aptaujas dati liecina, ka šobrīd uzņēmumos vispieprasītākie ir speciālisti, tad seko vidēja un zema līmeņa vadītāji. "Tā ir normāla tirgus situācija, kad uzņēmumi, attīstot savu darbību, visaktīvāk meklē reālā darba darītājus. Diemžēl, vērtējot cilvēku iegūto izglītību, atklājas pavisam cita aina. Lielākā daļa mācību iestāžu absolventu vēlas vadīt un ir ieguvuši atbilstošu izglītību. Drīz jau tuvosimies situācijai, kad uz 10 vadītājiem būs tikai viens reālā darba darītājs, kaut arī normāli šai proporcijai jābūt pretējai," uzsvērusi Selga. Pēc viņas teiktā, studentu izglītība neatbilst reālajam darba tirgus piedāvājumam, jo jau jūnijā, aptaujājot asociācijas biedrus, izpētīts, ka 96,6% gadījumu jauno darbinieku izglītība atbilst daļēji vai vispār neatbilst reālajam darba tirgus pieprasījumam. "Šobrīd jaunam cilvēkam, kurš tikko beidzis skolu, nav kvalitatīvas, koncentrētas informācijas par tirgus attīstību, perspektīvākajām profesijām, kā arī reālo darba piedāvājumu. Tādēļ topošais students ņem vērā vai nu vecāku, vai draugu ieteikumu, vai arī izvēlas arodu pēc tā prestiža. Šāda informācijas izvēle visbiežāk ir kļūdaina un, iegūstot augstāko izglītību, cilvēks ir spiests secināt, ka viņa zināšanas nav pieprasītas darba tirgū un nevienam nav vajadzīgas. Tad atliek vien divi scenāriji - vai nu doties ārpus Latvijas un meklēt tirgu, kur novērtēs izvēlēto izglītību, vai arī pārkvalificēties," sacījusi Selga. Tādējādi naudas un laika resursus zaudē ne tikai cilvēki, bet arī valsts, kas nereti ar budžeta vietu palīdzību apmaksā tirgū nepieprasītu izglītību. LPVA pētījums veikts šī gada septembrī, aptaujājot asociācijas biedrus. LPVA ir apvienojušies vairāk nekā 200 biedru, tostarp arī lielākie uzņēmumi Latvijā, piemēram, "Aldaris", "airBaltic", "Citadele banka", "Elko grupa", "Lattelecom", "Latvenergo" u.c. Latvijas Personāla vadīšanas asociācija ir izveidota 1996.gadā, lai veicinātu personāla vadības popularitāti Latvijā, celtu personāla vadības speciālistu kompetenci un šī amata prestižu darba tirgū, kā arī lai parādītu efektīva personāla vadības darba pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu veiksmīgu darbību. Kopš 2001.gada LPVA ir Eiropas Personāla vadīšanas asociācijas pilntiesīga locekle.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē