Visu mīlētāju dienā vārdības trim tūkstošiem Valentīnu 1

Šogad Svētā Valentīna dienā 14. februārī vārdadienu svinēs 3094 Valentīni, no kuriem 47 dzīvesvietu reģistrējuši ārzemēs, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie Iedzīvotāju reģistra dati.Visvairāk Valentīnu Latvijā dzīvo Rīgā (1176) un Rīgas rajonā (203), kā arī Daugavpilī (239) un Liepājā (113), vismazāk – Limbažu (17), Kuldīgas (10) un Ventspils rajonā (8). Ārzemēs Latvijas Republikai piederīgie Valentīni visvairāk sastopami Amerikas Savienotajās Valstīs (10), Baltkrievijā un Kanādā (pa 6), Francijā un Lielbritānijā (pa 5). Iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka šogad līdz 12. februārim pasaulē nācis viens Valentīns, kura piedzimšana reģistrēta Ludzas rajonā, informē Laura Karnīte, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.  INFORMĀCIJAIr divu tipu Valentīni.Pirmais ir «vīrišķīgs, intelektuāls, ar skepsi un skaudrumu apveltīts. Iznesīgs un modes vergs. Viņu vidū ir labi ķirurgi, aktieri, dabas pētnieki».Otrā tipa Valentīnu «plosa kompleksi, viņš nemāk atrast kontaktu ar cilvēkiem, kaut arī uzskatos ir principiāls un godīgs. Zināms aizdomīgums traucē labi sāktos kontaktus. Reti Valentīns ļauj vaļu romantiskām aušībām.»No Gunnara Treimaņa 2002. gadā izdotās grāmatas «Vārdu noslēpumi».  UZZIŅAIViena no leģendām vēsta, ka Valentīndienu kā visu mīlētāju dienu atzīmē par godu Umbrijas bīskapam Valentīnam no Terinas. Viņš 3. gadsimtā Romas impērijā gāja bojā mocekļa nāvē, jo sadusmoja Romas imperatoru Klaudiju II, pārkāpjot kristīgās ticības sludināšanas aizliegumu un laulājot jaunos pārus. Pēc laulībām vīri nav gribējuši iet karot. To Romas imperators uzskatījis par valsts varas graušanu.Savs stāsts arī par Valentīndienas vēstulēm – būdams ieslodzīts cietumā, bīskaps esot ar asinīm uzrakstījis vēstuli sava cietumsarga aklajai meitiņai, un viņa atguvusi redzi. To uzskata par pirmo Valentīndienas sūtījumu.Cits nostāsts liecina, ka 1415. gada 14. februārī, būdams ieslodzīts Tauerā, Orleānas hercogs vēstulē savai sievai esot sacerējis visgarāko un visbrīnišķīgāko poēmu. Daži vēsturnieki tieši viņu atzīst par pirmās Valentīndienas kartītes autoru.Anglijā kopš 1476. gada svin Valentīna pāru dienu, kas ar lozēšanu saved jauniešus kopā. Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sāka atzīmēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Latvijā šie svētki kļuva populāri deviņdesmitajos gados.PMLP apkopota informācija

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Agita

Nekad neticeessu, ka Latvijaa ssos sveetkus svineeja 40 procenti. Mullkkiibas!

pirms 12 gadiem, 2009.02.16 17:19

Latvijā un pasaulē