Visvairāk zibens izraisītu negadījumu notiek Kurzemē un Zemgalē

Šogad reģistrēti jau septiņi negadījumi, ko izraisījis zibens. Visvairāk zibens dēļ cietis Kurzemes un Zemgales reģions, šodien preses konferencē pavēstīja apdrošināšanas sabiedrības "Balta" un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons informēja, ka pērn visā Latvijā reģistrēti 28 zibens izraisīti ugunsgrēki, bet 2010.gadā - 61. Pagājušajā gadā šādos zibens izraisītos ugunsgrēkos iznīcinātas astoņas ēkas. Visbiežāk zibens izraisītās ugunsnelaimēs cieš ēku jumtu konstrukcijas. Pēdējā laikā ugunsdzēsēji novērojuši, ka jaunajās būvēs tiek izmantoti ātri degoši materiāli, kas liesmām ļauj izplatīties daudz straujāk. Lai pasargātu īpašumu negaisa laikā, primāri ir rūpēties par zibensnovedējiem un to, lai mājas elektrosistēma ir izturīga pret strāvas padeves traucējumiem, kas var izraisīt elektroierīču bojājumus vai ugunsgrēku, norādīja VUGD pārstāvis. "Balta" atlīdzību direktors Ingus Savickis pastāstīja, ka visbiežāk no zibens spēriena vai strāvas padeves traucējumiem cieš televizori, dekoderi, mūzikas centri, rūteri, elektriskās plītis, elektriskie vārti, signalizācija, datori, apkures katli, videonovērošanas kameras un ledusskapji. "Balta" no šā gada sākuma piedāvā fizisko personu elektronisko risku apdrošināšanu, kas pasargā gadījumos, kad zibens spēriena vai citu strāvas padeves traucējumu rezultātā sabojājušās elektroiekārtas. Tā ļauj saņemt atlīdzību līdz pat 10 000 latu apmērā, par polisi samaksājot no desmit līdz 30 latiem gadā. Šogad apdrošināšanas kompānija saņēmusi jau 24 atlīdzības pieteikumus. Maijā ir nodegušas trīs mājas, un lielākie zaudējumi tiek plānoti 40 000 latu apmērā. "Balta" secinājusi, ka zibens izraisa 15% no visiem dabas stihijas negadījumiem, un visbiežāk šādi negadījumi tiek fiksēti Kurzemē un Zemgalē. Inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docents, valsts emeritētais zinātnieks Kārlis Timmermanis atminējās senos laikus, kad aizvēsturiskajā posmā zibeni un pērkonu cilvēki uztvēruši kā Dieva gribas izpausmi, bet viduslaikos iedzīvotāji zibensizlādi uzskatīja par Dieva sodu. Līdz zibensnovedēja izgudrošanai vienīgais veids, ko zibensdraudu novēršanai negaisa laikā izmantoja, bija nepārtraukta baznīcas zvanu skandināšana. Tā dēļ Vācijā 33 gados tikuši sagrauti 400 zvanu torņi un gājuši bojā 120 zvaniķi, pastāstīja zinātnieks. Norādot uz Latvijas normatīvo aktu trūkumiem, kas regulē zibensdrošību un pārspriegumdrošību, Timmermanis atzīmēja, ka Latvijā nepastāv stingrs regulējums, kas noteiktu iestādes, kas atbild par nepieciešamību ievērot zibensdrošību. Tāpat eksperts kā vienu no galvenajām problēmām minēja kvalificētu speciālistu trūkumu, kuri spētu profesionāli sagatavot plānojumu tieši zibensdrošības sistēmām mājokļos, kā arī nodrošināt kvalitatīvu plānojuma praktisko izpildi. VUGD norāda, ka Latvijā negaisu sezona tradicionāli sākas maija beigās vai jūnija sākumā un ilgst līdz rudenim. Zibens spēriena iespējamību palielina caurvējš, plīts vai krāsns kurināšana, uzturēšanās pie metāla priekšmetiem, sadzīves elektrotehnikas un mobilā tālruņa izmantošana, atrašanās atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam, slēpšanās zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem, braukšana ar velosipēdu vai motociklu vai motorolleri, atrašanās uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēšanās, makšķerēšana. Lai pasargātu sevi un savu īpašumu negaisa laikā, VUGD iesaka bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām, aizvērt logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus, parūpēties, lai telpās nebūtu caurvēja, - ar to telpā var iekļūt lodveida zibens. Tāpat ugunsdzēsēji iesaka nekurināt plīti vai krāsni, jo dūmi vada elektrību, un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens. Nedrīkst uzturēties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem. Negaisa laikā vislabāk uzturēties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta uz ēku. Ja sācies negaiss, jāatvieno radio un televizoru no elektrības tīkla. Nedrīkst izmantot sadzīves elektrotehniku un tālruni, arī mobilo tālruni. Negaisa laikā jāpārliecinās, ka nav nekāda kontakta ar metāla priekšmetiem. Nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam. Ja klajā laukā nav, kur patverties, tad jānoguļas zemē. Ja iespējams, jāizvēlas sausu, smilšainu grunti, iespējami tālāk no ūdenskrātuvēm. Negaisa laikā arī nedrīkst slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem - ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi, ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz. Nedrīkst braukt ar velosipēdu vai motociklu/motorolleri, jānokāpj no braucamrīka, un nedrīkst palikt ar to kontaktā, iesaka VUGD. Pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā, jo ūdens labi vada elektrību.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē