Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgalē noskaidro sociālo pakalpojumu sniegšanu ietekmējošos faktorus 1

Zemgales plānošanas reģionā veikts pētījums par iedzīvotājiem sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un to ietekmējošiem faktoriem, informēja Zemgales plānošanas reģiona speciālists Juris Kālis.Pētījumu Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta "Sociālo pakalpojumu programmas izstrāde Zemgales reģionā" ietvaros veikusi lietišķo pētījumu aģentūra "Nikolo grupa" pazīstamā politologa Jāņa Ikstena vadībā un ar tā rezultātiem iepazīstināti pilsētu un novadu pašvaldību vadītāji. Pētījums veikts ar mērķi labāk izprast sociālo problēmu cēloņus reģionā, iegūt pilnīgāku informāciju par sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti iedzīvotāju vērtējumā, izzināt sociālo darbinieku viedokļus par pakalpojumu attīstības dinamiku nākotnē. Pētījuma laikā Zemgalē aptaujāts vairāk nekā 1 000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 80 gadiem, kā arī veiktas padziļinātas intervijas ar visu 22 pašvaldību sociālajiem darbiniekiem. Pētījumā secināts, ka Zemgales iedzīvotāji pārliecinoši par nozīmīgāko sociālo problēmu cēloni uzlūko bezdarbu, sevišķi Aknīstes, Auces, Rundāles un Krustpils novadā. Par otru nozīmīgāko faktoru zemgalieši min valsts politiku, sevišķi Aizkraukles, Pļaviņu un Iecavas novadā. Savukārt zemus ienākumus par galveno cēloni sociālām problēmām visbiežāk min gados vecāki respondenti un vienas paaudzes mājsaimniecību iemītnieki, visvairāk Rundāles, Krustpils un Kokneses novadā. Atbildot uz aptaujas jautājumu - kādā veidā Jūs vai Jūsu ģimenes locekļi centušies risināt savas sociālās problēmas, vairāk nekā četras piektdaļas aptaujāto atbild, ka to darījuši ar pašu spēkiem. Pie pašvaldības vērsušies vien 17,7 procenti respondentu, pārsvarā sievietes, cilvēki ar vidējo speciālo izglītību, ar zemiem ienākumiem, kā arī bezdarbnieki un pensionāri, tādas mājsaimniecības, kurās dzīvo tikai vienas paaudzes pārstāvji. Tāpat no pētījuma izriet, ka pamata stratēģija sociālo problēmu risināšanā ir vēršanās pie savas ģimenes, kurai iedzīvotāji uzticas visvairāk. Seko draugi un pašvaldības sociālie darbinieki, taču valstij zemgalieši uzticas vismazāk. Četri procenti aptaujāto uzskata, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pieejamība sociālajiem pakalpojumiem ir uzlabojusies, 14 procenti aptaujāto saskata, ka pasliktinājusies, bet vairāk nekā 80 procentu nesaskata izmaiņas, vai arī nespēj formulēt savu viedokli. Interesanti, ka absolūtais vairākums respondentu, kuri savā dzīvesvietā izmanto kādu sociālo pakalpojumu, kopumā ir apmierināti ar tā kvalitāti, taču sabiedrības informētība par sociālajiem pakalpojumiem nav augsta. Bet sabiedriskā transporta problēmas visvairāk izjūt gados vecāki cilvēki un vienas paaudzes mājsaimniecībās dzīvojošie respondenti. Secināts arī, ka pamest Zemgali, taču palikt Latvijā, ir gatavi augsti kvalificēti respondenti. Savukārt pārcelties uz pastāvīgo dzīvi ārpus Latvijas biežāk gatavi ir iedzīvotāji ar vidējo izglītību, kuri nereti dzīvo trīs paaudžu mājsaimniecībās. Tālab speciālisti prognozē, ka tieši šis aspekts nākotnē uzliks papildus slogu sociālās palīdzības sfērai pašvaldībās. Minētā pētījuma rezultātus, kā arī citu pašvaldībās iegūto informāciju, lietišķo pētījumu aģentūras "Nikolo grupa" darbinieki, piesaistot dažādu nozaru ekspertus, izmanto darbā pie Zemgales vidēja termiņa Sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrādes. Darba nobeiguma fāzē gandrīz vai katrā pilsētā un novadā organizēs programmas sabiedrisko apspriešanu, bet iedzīvotāju izteiktos priekšlikumus un labojumus ietvers dokumenta galīgajā redakcijā. Maijā dokumentu paredzēts apstiprināt reģiona Attīstības padomē. Izstrādātā programma Zemgales pašvaldībām lieti noderēs vietējo plānošanas dokumentu, kā arī jaunu projektu izstrādē.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Latvijā un pasaulē