Zemgalē vadītāju skaits policijā no 80 saruks līdz 26 2

Īstenojot Valsts policijas reģionālo reformu, Zemgales reģionālās pārvaldes iecirkņos dažādu līmeņu priekšnieku skaits no 80 saruks līdz 26, un reģionā kopumā tiks atlaisti 113 darbinieki.Līdzšinējais Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Sabiedriskās drošības pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, kas izvēlēts par Zemgales reģionālās Policijas pārvaldes priekšnieku, aģentūrai LETA pastāstīja, ka plānots reģionā kopējo policijas darbinieku skaitu samazināt no 862 līdz 749 darbiniekiem, savukārt dažādu līmeņu priekšnieku skaitu reģionā plānots samazināt no 80 līdz 26 amatiem.Saskaņā ar reformas plānu sešas līdzšinējās valsts policijas pārvaldes Aizkrauklē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī un Tukumā turpmāk būs policijas iecirkņi, kurus vadīs Zemgales reģionālā pārvalde.Laidiņš informēja, ka, visticamāk, jaunā struktūra stāsies spēkā 1.septembrī un jau 31.jūlijā rajonos tiks izsūtīti paziņojumi par struktūrvienību likvidāciju, kuras gaitā notiks arī personāla samazināšana."Es esmu pret matemātisku "griešanu". Nesen apbraukāju visas sešas Zemgales pārvaldes un pārliecinājos, ka uz vietas policistiem ir atšķirīgas slodzes. Darba samaksas likmes visos rajonos ir vienādas, tāpēc arī darba apjomam jābūt līdzīgam. Tas nozīmē, ka dažādās līdzšinējās pārvaldēs būs jāatlaiž atšķirīgs darbinieku skaits. Samazinājumu plānojam atbilstoši slodzei un uzdevumu apjomam. Savukārt iecirkņu inspektoru skaitu plānots noteikt atbilstoši iedzīvotāju skaitam teritorijā. Uzskatu, ka tāds rādītājs kā teritorijas izmēri šajā ziņā ir mazāk nozīmīgs un visu izšķir noslodze," skaidroja Laidiņš.Viņš minēja, ka, piemēram, Jelgavā un Bauskā vienam policistam faktiskā slodze ir ievērojami lielāka nekā, piemēram, Jēkabpilī. Tāpat jaunais Zemgales reģionālās Policijas pārvaldes priekšnieks plāno lauzt struktūru, kurā uz vienu jaunāko inspektoru ir pieci vecākie. Plānots nelielai struktūrvienībai iecelt vienu vecāko inspektoru, un pārējie ir vienkārši inspektori.Līdztekus slodzei Laidiņa otra galvenā prioritāte personāla pārskatīšanā ir samazināt kabinetos esošo darbinieku skaitu. Rajonu iecirkņi tiks reorganizēti tā, lai vairāk policistu būtu kustībā un mazāk sēdētu kabinetos. Ar to līdztekus reģionālās pārvaldes funkciju izveidošanai saistīts arī ievērojamais lielāku un mazāku priekšnieku skaita samazinājums.Starp ievērojamākām pārmaiņām, ko varētu novērot cilvēki, Laidiņš minēja patruļdienesta un ceļu policijas darbinieku apvienošanu vienā ekipāžā. Tas uzlabotu šādas komandas darba efektivitāti, jo komanda spēs novērst vai fiksēt pārkāpumu gan transporta kustībā, gan iedzīvotāju rīcībā."Es vienmēr esmu cīnījies pret ceļu policistu sēdēšanu krūmos, un šis ir viens no veidiem, kā tam darīt galu. Ceļu policisti būs spiesti vairāk patrulēt. Pateicoties līdzšinējiem Valsts policijas vadības uzdevumiem, esmu plaši iepazinies ar policijas darbu Eiropas valstīs. Un tāpēc vēlos panākt Rietumvalstīm līdzīgu policijas darbinieku attieksmi, kad viņu prioritāte ir nevis sodīt pārkāpēju, bet novērst pārkāpumu, nepieciešamības gadījumā brīdinot un atturot neuzmanīgu cilvēku. Tam nepieciešama aktīvāka policistu atrašanās ielās nevis kabinetos vai šosejas krūmos," skaidroja Laidiņš.Saistībā ar ceļu policijas un patruļdienesta komandu apvienošanu jaunais Zemgales reģiona priekšnieks 3.jūlijā viesojās Lietuvā, Šauļu policijā, kur šādas pārmaiņas jau īstenotas un darbojas praksē. No lietuviešu kolēģiem viņš uzzināja, ka tas ir attaisnojies un pie šādas kārtības mainoties arī iedzīvotāju attieksme.Tāpat Laidiņš plāno uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem. Tiks ieviests uzticības tālrunis, pa kuru iedzīvotāji varēs arī informēt par policijas darbu. "Ņemot vērā taupības situāciju valstī, es ļoti cīnīšos pret iespējamo korupciju policistu vidū," pauda Laidiņš. Viņš ticies arī ar dažu pašvaldību vadības pārstāvjiem, kas dažādi solījušies atbalstīt sadarbību ar iedzīvotājiem.Laidiņš skaidroja, ka darbinieku skaita samazināšana esot grūta gan tāpēc, ka prasa rūpīgu izvērtēšanu un iepazīšanos ar faktisko slodzi policistu darbā, gan arī tāpēc, ka būs jāatlaiž savi kolēģi. Taču reformā viņš redz efektīvu iespēju atbrīvoties no slaistiem, kādu netrūkst ikvienā nozarē vai iestādē, un šajā ziņā cer uz kolēģu atsaucību rajonos.LETA jau ziņoja, ka policijas vadība jau ir izvēlējusies reģionālo pārvalžu priekšniekus, kuriem līdz 1.septembrim jāizveido pārvalžu štati, jāizvērtē finansiālā situācija, aģentūrai LETA pastāstīja valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.Par Zemgales RPP priekšnieku izvēlēts līdzšinējais Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Sabiedriskās drošības pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, par Kurzemes RPP - līdzšinējais Liepājas policijas priekšnieks Arturs Vaiteiks, par Latgales RPP priekšnieku izvēlēts līdzšinējais Daugavpils pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Imants Jānis Bekešs, bet par Vidzemes RPP priekšnieku izraudzīts līdzšinējais Valsts policijas GKPP Prevencijas biroja priekšnieks - Imants Mitrošenko.Reģionu pārvalžu priekšniekiem būs divi vietnieki - Kriminālpolicijas un Kārtības policijas priekšnieks.Voins jau iepriekš solīja, ka reformas gaitā iedzīvotāji necietīs un policija nodrošinās visus pakalpojumus pašreizējā līmenī. Kā viens no ieguvumiem būšot administratīvā aparāta samazināšana, kas tiks bāzēta vienā reģiona centrā. Reforma palīdzēšot daudz racionālāk izmantot policijas spēkus, tostarp satiksmes uzraudzības ziņā.Pēc tam, kad reforma jau būs pabeigta, Voins pieļauj iespēju pastiprināt reģionālās pārvaldes ar speciālistiem no centrālā aparāta.Iepriekš ziņots, ka, īstenojot Valsts policijas reģionālo reformu, tiks izveidotas piecas reģionālās pārvaldes un no katra reģiona varētu tikt atlaisti aptuveni 100 policijas darbinieki, 22.maijā preses konferencē pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.Ja viss veiksies, kā iecerēts, reformu plānots pabeigt nākamā gada 1.janvārī, izveidojot Kurzemes reģiona Policijas pārvaldi (RPP) Liepājā, Zemgales RPP - Jelgavā, Vidzemes RPP - Valmierā, Latgales RPP - Daugavpilī, bet Rīgas RPP - galvaspilsētā. Rīgas RPP reforma tiks pabeigta jau agrāk - šā gada rudenī, jo ar 1.jūliju tai tiks pievienota Jūrmala, bet 1.septembri - Ogre.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

jurka

cerēsim ka būs labi. ir tikai viens bet, kā būs ar nozidznieku ķeršanu un procesuālo noformēšanu, jo uzsvars tiek likts uz kārtības policiju, tāda nostāja valstī! diemžēl izmeklētājiem ir tāda noslodze, ka viņus par katru lietu var uzvilkt pie lielā zara. diemžēl ne vidzemes, ne zemgales šefiem nav īstas izpratnes par izmeklēšanu. tapēc visas cerības uz viņu izpratni un vietniekiem!

pirms 11 gadiem, 2009.07.10 18:15

iedzīvotājs

Varbūt beidzot kaut kas arī mainīsies uz labo pusi, ja tikai viss uzrakstītais nav skaisti sapņi. Lai veicās tiem policistiem kuri tiešām dara reālu darbu. Un tos kuri tur sēž pilni kabineti apauguši ar putekļiem ļoti vajag izpurināt, lai nāk jauna dzīve ar jaunām reformām.

pirms 11 gadiem, 2009.07.10 15:00

Latvijā un pasaulē