Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ceturtdienas vai sestdienas ierastais maršruts

Birži un Pasvale paver izdevīgus noteikumus pircējiem no Latvijas.

Tirdzniecības ceļi starp Latviju un Lietuvu bijuši izsenis iezīmēti. Kopš nepastāv robežšķērsošanas formalitāšu, brāļu lietuviešu zemes apmeklējumi paplašinājušies, daudziem tie ir regulāri, jo īpaši pierobežas pagastu un to apkārtnes iedzīvotājiem.

Brunavieši sastopas kaimiņzemes tirgū
Reiz ciemojoties pie jaunsauliešiem Dainas un Aļģa, uzmanības lokā bija nokļuvis pamatīgs saimes galds, kas labi iederējās plašajā pagalmā, kur ik pa laikam sastopas dzimtas trīs paaudzes – 14 pieaugušo un bērnu. Saimnieks teica, ka viņš izteiksmīgo koka izstrādājumu pasūtījis kaimiņzemes Lietuvas Biržu tirgū. Noteicis, cik vietas saimei vajadzīgs, sarunājuši, kādi sēžamie derētu labāk, un viss darinājums bez bažām sagaidīts Jaunsaulē, salikts vietā, kur tas paredzēts. Izdevumi par šādu pakalpojumu bijuši samērīgi, un vasarā ir jauka vieta, kur pulcēties, baudīt kopīgu maltīti, priecāties par zaļo apkaimi, puķu košumu, netālo Mēmeli.

Šis ir jaunsauliešu lielākais ieguvums, kas atradis vietu latvju sētā. Birži viņiem ir iemīļots maršruts. Daina vēl piemetina, ka ierasts ņemt līdzi kādu kaimiņu vai radinieku. Tā arī līdzņemamo kompānijā iekļāvās «Bauskas Dzīves» pārstāve, jo tik zinoši ceļveži ir noderīgi kaimiņzemes tirdzniecības vietu izpētei. Jaunsaulieši sacīja, ka gada siltajos mēnešos, jo īpaši ceturtdienās un sestdienās, kad Biržos augu gadu ir tirgus dienas, var sastapt daudz brunaviešu. Daina labi pazīst šī pagasta iedzīvotājus, jo viņa līdz aiziešanai pensijā strādājusi tagad jau aizvērtajā Brunavas pasta nodaļā.

Vilina plašais piedāvājums
Pirmā pietura ir pie tirgus. Aļģis bilst, ka novembrī, kad laika apstākļi nav tik labvēlīgi, pilsētā maz automašīnu. Pavasarī un vasaras mēnešos pat grūti atrast vietu, kur atstāt auto.

Pārtikas tirdzniecības paviljons, kas atrodas ēkā, kur viss piemērots šādu preču pārdošanai, nav plašs, bet piedāvājums ir daudzveidīgs. Gaļas, piena produkti, zivju stends, maize un konditoreja. Cenas ļoti līdzīgas kā Bauzes tirgū Bauskā. Jaunsaulieši bilst, ka šī vieta tirgus būšanām tāda sīka priekšspēle.

Āra tirdzniecība izvērsta ļoti plašā teritorijā, kas reizes trīs četras lielāka, piemēram, par Bauzes tirgu. Šeit var atrast visu, kas nepieciešams svētku un ikdienas apģērbam. Sākot ar apakšveļu un beidzot ar virsdrēbēm un apaviem. Aļģis zina, kur meklēt jaunas bikses, Dainai vajadzīgas vingrošanai piemērotas ūziņas. Viņa rāda, kurā stendā reizumis iepērkas, lai iegūtu izmēram atbilstīgu tērpu. Pilnīgi jaunas mantas tiešām ir krietni lētākas nekā veikalā dabūjamās. Īpaši svarīgi tas lauku ļaudīm ar zemākiem vai niecīgiem ienākumiem. Piecgadīgā dēlēna mamma brunaviete Sandra stāsta, ka bērnam šeit var labi piemeklēt vajadzīgo un pati sev arī atrod kādu tērpu. Lietuviešu mājražotāju preču nedaudz. Jābilst gan – kases aparātus neievēroju.
Vīriem ir, kur kavēties ilgāk, jo dažādas saimniecībā noderīgas sīklietas un prāvākas mantas, gan jaunas, gan lietotas, ir ļoti plašā klāstā. Pavasaros izvēršas stādu tirdziņš, kurā cenas tik dažādas, un nereti var atrast pirkumam ļoti draudzīgu samaksu. Redzētais tikai apstiprina to, ka lietuviešiem ir raksturīgs tirgotāja ķēriens un vēriens.

Jāpētī un jāatrod vajadzīgie veikali
Līdzās populāru zīmolu lielveikaliem «Maxima», «Rimi» un «Norfa» atrodami arī specializētie. Piemēram, makšķerēšanas cienītājs Kristers nereti no Rīgas brauc uz Biržiem, lai iegādātos zivju barību, ko izmanto fīdermakšķerēšanai. Veikaliņa īpašnieks labprāt konsultē par jaunumiem un sniedz izsmeļošus skaidrojumus. Sortiments gana apjomīgs.

Šoreiz ceļvedis Aļģis uzskata, ka ir jāredz plašās tirgotavas, kuras apmeklē lauksaimnieki un interesenti, kam vajadzīgas autolietas, celtniecības materiāli un tamlīdzīgas preces. Jāteic, ka nezinātājam ir kaut cik jāpazīst Birži, jo veikali meklējami nevis vienuviet, bet atrodami ārpus centra un galvenajām satiksmes artērijām. Pavadonis piestāj, lai aplūkotu jaunas autoriepas, un atceras, ka reiz tās, iegādājoties veikalā, uzmontētas bez maksas. Ar šādu pretimnākšanu, protams, var labi piesaistīt klientus.

Daina, būdama praktiska lauku sieviete, rāda plastmasas spaiņus, kuru cena nesniedzas līdz vienam eiro. Kartupeļu talkai vērtīgi un izdevīgi iepirkušies. Viņa piestāj pie stendiņa, kurā izvietotas saimniecībā nepieciešamas auklas, arī pateicīgs pirkums.

Mājup braucot, Aļģis atklāj, ka sašķidrinātās gāzes balonus izsenis pērkot Lietuvā. Kā kuru periodu, bet tie allaž mēdz būt lētāki nekā Latvijā. Novembrī, piemēram, viena 50 litru balona cena bija 16 eiro, bet mūsu valstī tie maksāja vairāk nekā 20 eiro. Reizēm gan dzirdēts, ka kaimiņvalstī pirktajai gāzei esot sliktāka kvalitāte.

Pēc produktiem četrkājainajiem draugiem
Bijusī skaistkalniete Dzintra regulāri mēro ceļu no Baldones uz Biržiem un bilst, ka ceturtdienās pilsētas veikalos un tirgū latviešu valoda vairākās vietās saklausāma. Būdama pārliecināta dzīvnieku aizstāve, vispirms viņa gādā nepieciešamo četrkājainajām radībām. Dažādi subprodukti Biržos nopērkami divas līdz četras reizes lētāk nekā Latvijā. Piemēram, aknas var dabūt par 67 centiem kilogramā, mūsu valstī tās maksājot no diviem līdz četriem eiro. Ir pat speciāli dzīvniekiem sagatavoti gaļas atgriezumi, kādus Latvijas veikalos viņa nav pamanījusi.

Dzintra orientējas piedāvājumā gan veikalos, gan tirgū. Iepirkšanās ir pārdomāta, izvēloties produktus pašas patēriņam. Viņa izmanto veikala «Norfa» preču katalogu, kas sniedz informāciju par piedāvājumu divām nākamajām nedēļām, un rūpīgi izvēlas vajadzīgos izstrādājumus un lietas.

«Braucot uz Biržiem, es zinu, kur un ko meklēt, salīdzinu, kas man ir izdevīgāk. Iepērkos gan «Norfā», gan «Maximā». Salīdzinājumā ar Latvijas aptiekām Lietuvā bezrecepšu medikamenti ir daudz lētāki. Kaut arī jāmēro ceļš no Baldones, tas atmaksājas, un nedomāju, ka es varētu mainīt šo ceturtdienas iepirkšanās rituālu,» stāsta Dzintra, kura pazīstama kā grāmatu autore un izdevuma «Pavards» veidotāja.

Skaistkalnieši smej, ka nereti satiekas «Norfā», ja savā pagastā nav ilgāk saredzējušies. Rasma, kura kādreiz strādājusi pārtikas tirgotavā Bauskā, rūpīgi pētīja cenas un kalkulēja, kas viņai izdevīgāk. Iepirkuma ratos bija redzami vairāki kilogrami svaigas gaļas. Viņa sacīja: «Kā lai nepērk, ja tik izdevīgi – 2,60 kilogramā. Reiz vasarā šeit neticami lēti nopirku cukuru, tikai par 39 centiem kilogramā.»

Lauksaimniekus uzņem atsaucīgi
Citu maršrutu – uz Pasvali – iecienījuši pierobežas un attālāku Latvijas rajonu lauku uzņēmēji. Pazīstams brunavietis atzina, ka ļoti svarīga ir attieksme, kāda jūtama kompānijā «Pasvales agrodīleris». Pretimnākšana, atsaucība, situācijas izpratne. Zemnieks atcerējās vasaru, kad pašā ražas vākšanas karstumā gadījusies ķibele kombaina starterim. Diemžēl vajadzīgās detaļas nav bijis. Ko darīt? Gadījies pa ceļam uzņēmuma šefs, un risinājums rasts. Ņemta detaļa no jauna startera, lai tik izlīdzētu latviešu bāliņam. Šādu nestandarta rīcību diezin vai izdotos piedzīvot Latvijā... Kompānijas augstākā vadība, sastopot pastāvīgos klientus, sasveicinās kā ar draugiem, izrāda uzticību finanšu lietās.

Tādēļ daudz lauksaimniecības tehnikas rezerves daļu tiek meklēts un pirkts Pasvalē, uz kurieni ved labs ceļš, kur ir cieņpilna apkalpošana un cenu lapas arīdzan uzrāda mazākus tēriņus. Saprotams, ka lauksaimniecībai Lietuvā ir plašāks vēriens nekā Latvijā, un arī tas ir pamatā labvēlīgākiem nosacījumiem.


UZZIŅAI

Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%.

Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, bet aptiekām – lieltirgotavas cenai. Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem.

Avots: Konkurences padome.



20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā»