Bauskas pusē dzimušā tēlnieka mantojums

Viens no topošās grāmatas «Bauskas apkārtnes mākslinieki» varoņiem – Egons Zvirbulis

Ceraukstes pagastā 1907. gadā dzimušā tēlnieka Egona Zvirbuļa dēls kinooperators Miks Zvirbulis šomēnes bija atbraucis uz Bauskas muzeju, lai tā krājumam nodotu tēlnieka darba un dzīves gājumu raksturojošus diapozitīvus un fotogrāfijas, ko muzeja darbinieki digitalizēs.

Biedrība «Meistars Gothards» sadarbībā ar muzeju un entuziastiem Ingas Krolles vadībā veikusi pētījumu «Vizuālās mākslas mākslinieki Bauskas apkārtnē no 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām». Apkopotajos materiālos rodama informācija par tēlnieku E. Zvirbuli, kurš dzimis 1907. gada 25. aprīlī Bauskas novada Ceraukstes pagasta «Ješos». Mācījies Bauskas pamatskolā un Bauskas ģimnāzijā, jau skolas gados aizrāvies ar zīmēšanu un veidošanu. Pirms studijām Mākslas akadēmijā E. Zvirbulis mācījies R.Liberta un K.Miesnieka studijā, 1927. gadā sācis studijas Mākslas akadēmijā figurālās tēlniecības meistardarbnīcā pie profesora K. Rončevska. Jau akadēmijas laikā jaunais tēlnieks izcēlies ar meistarību kompozīcijā un idejiskajā uztverē. Audzēkņu darbu izstādēs apmeklētājus priecēja viņa mākslinieciski gatavie darbi. Tēlnieka-mākslinieka diplomu viņš saņēmis 1935. gadā, beidzot Māk-slas akadēmiju ar diplomdarbu «Māte un bērns». E. Zvirbulis ar ģimeni kādu laiku dzīvojis Pārdaugavā, tad Jūrmalā, bet 1944. gadā pārcēlies uz Talsu novadu, Vandzeni. Četrdesmito gadu otrajā pusē E. Zvirbulis atgriezies Rīgā, lai turpinātu iesākto mākslas ceļu. Sieva, gleznotāja Alise Zvirbule, un bērni vēl kādu laiku dzīvoja Vandzenē. 1950. gadā visa ģimene atgriezās uz dzīvi Rīgā.

Strādājis latviešu tēlnieku 20. – 30. gadu tradīcijās (T. Zaļkalns, K. Zemdega). E. Zvirbuļa darbiem raksturīga liriska emocionāla tonalitāte, klasiskajā mākslā balstīta harmonija. Kompozīcijas veidotas galvenokārt ar plastiski vispārinātām, noapaļotām un smagnējām formām, kā arī ritmizētu šķautņu kārtojumu. Darbos bieži izmantojis jaunas sievietes tēlu. Labi pārzinājis granīta apstrādi, pats realizējis skulptūras materiālā. Sadarbojies ar tēlnieku K. Zemdegu. Vadījis kalšanas un uzstādīšanas darbus visiem K. Zemdegas lielajiem pieminekļiem un izkalis vairākus viņa veidotus pieminekļus (Raiņa kapa piemineklis Raiņa kapos Rīgā).

E. Zvirbulis par saviem līdzekļiem izveidojis un uzstādījis piemiņas kapakmeni prezidentam Albertam Kviesim (atrodas prezidenta J. Čakstes atdusas vietas rajonā).

20. gadsimta 60. – 70. gados aktīvi strādājis memoriālajā tēlniecībā – Rīgas Meža kapos uzstādīti vairāk kā divdesmit E. Zvirbuļa veidotie pieminekļi.

Egons Zvirbulis miris 1986. gada 28. novembrī, apbedīts Rīgas Meža kapos.

Tēlnieka darbi glabājas Nacionālajā Mākslas muzejā, Bauskas, Talsu muzejā un atrodas vairākās kapsētās – Rīgas Meža kapos, Bauskas Vecajos kapos, Baložu kapos Jelgavā u.c.

Turpinot pētniecības darbu, pašlaik biedrība «Meistars Gothards» gatavo grāmatu «Bauskas apkārtnes mākslinieki». Izdevumā tiks ievietota informācija par 48 profesionāliem un kultūrvēsturē nozīmīgiem gleznotājiem, grafiķiem un tēlniekiem, kas dzīvojuši tagadējos Bauskas, Iecavas, Vecumnieku, Rundāles novados. Grāmatā būs īsa informācija par katru autoru latviešu un angļu valodā un viena līdz trīs mākslinieka daiļradi raksturojošas fotogrāfijas, informē Inga Krolle. Viņa piebilst, ka kopā ar Egona Zirbuļa dēlu Miku Zvirbuli Bauskā atlasījuši attēlus topošajam izdevumam.


Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

20200529-1359-logo.jpg

Pievieno komentāru

Projekts «Kultūrvide novados-2020»