Portrets kā laba grāmata

Bauskas muzejā – Ata Jākobsona gleznu kolekcija



Gleznotāja un grafiķa Ata Jākobsona  personālizstādi «Klātbūtne», kurā  eksponēti portreti, Bauskas muzejā var aplūkot līdz 6. oktobrim.

Izstāde ir īpašs kultūras dzīves notikums mūsu pilsētā. Tās atvēršanu šomēnes apmeklēja Bauskas mūzikas un mākslas skolas (BMMS)  vairāku klašu audzēkņi kopā ar skolotājām Olitu Dzelzkalēju, Mārīti Šulci un Signi Pansovu.

Apzināts minimālisms
Atis Jākobsons ir Bauskas mākslas skolas 1999. gada absolvents. Viņš absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, profesionālo izglītību papildinājis Mančestras Universtātē Anglijā. Atis ir  strādājis mākslinieku rezidencēs Berlīnē, Parīzē, Mursijā Spānijā.

Gleznotājam ir ļoti aktīva izstāžu darbība – Latvijā un ārzemēs notikušas 13 personālizstādes, bet Bauskas muzejā tā organizēta pirmo reizi. Atis Jākobsons ir Eiropas un Krievijas profesionālās mākslas vidē vislielāko atzinību guvušais BMMS absolvents, bet gleznotāju īpaši neinteresē panākumi.
 
Viņš ir izvēlējies mākslinieka bezgala sarežģīto ceļu, visus iespaidus izdzīvojot  izjūtās, sajūtās, saasinātā uztverē nepastarpināti, bez ikdienas informācijas apgrūtinošās plūsmas, mediju ziņām un citiem vilinājumiem. Aizvien vairāk viņš tuvojas apzinātam minimālismam gan mākslā, gan personīgajā dzīves telpā caur savu pieredzi.

Notvert pretrunīgo esību

Personālizstāde «Klātbūtne» ir šī gada īpašais notikums Bauskas muzejā, jo tik kvalitatīvu mākslas darbu kolekciju bieži negadās ieraudzīt. Atis Jākobsons rāda eksperimentus laikmetīgā portreta žanrā, sākot ar tikko nojaušamiem – it kā no dūmakas vai lielas tālienes iznirstošiem – tēliem un beidzot ar reālisma stila ļoti enerģētiskiem darbiem. Viņš uzdrīkstas portretos runāt par izjūtām, kas parasti tiek noklusētas. Tie ir netverami dvēseles stāvokļi – no prieka līdz nenoteiktībai, bailēm, neizpratnei.

Mākslinieks portretē gan pazīstamus, gan tālos ceļojumos sastaptus cilvēkus. Reizēm impulss rodas, virtuālajā vidē pamanot izteiksmīgu seju. Tradicionālais portreta žanrs, kad tiek fokusēta personas identitāte, sociālais stāvoklis, statuss sabiedrībā, gleznotāju nesaista.
 
Viņš atzīst: «Cenšos notvert cilvēku pretrunīgo esību telpā starp garīgumu un bezgalību. Ikviens šīs izstādes portrets varētu būt arī mans pašportrets. Gleznojot citu cilvēku, mēģinu labāk izprast pats sevi. Portrets ir gan sevis paša, gan cita cilvēka  iekšējās pasaules vērojums.»

Dzēš lieko informāciju
Muzeja izstāžu zāles pirmajā telpā eksponētos portretus Atis gleznoja Berlīnē, bet lielformāta darbi ir tapuši Izraēlā. Gleznām nav nosaukumu un autora paraksta. Audekla aizmugurē ir fiksēts tikai kārtas numurs un valsts nosaukums, kurā portrets  gleznots.
Skolēni gribēja uzzināt, kādus paņēmienus mākslinieks izmanto, lai portretos atteiktos no konkrētības un panāktu dūmakas efektu. Atis skaidro: «Vispirms uzgleznoju reālistisku portretu. Tad ar mīkstu otu sāku eļļas krāsu pludināt, dzēšot kontūras. Šī metode man radās intuitīvi. Pārāk daudz informācijas gleznā traucē piekļūt atainotās personas būtībai. Gleznojot reālisma stilā, gribot negribot sākas jūsmošana par detaļām. Tas ir nevajadzīgi un traucējoši. Audeklus apzināti neierāmēju, lai portreti nezaudētu vieglumu.»

Daudzi Ata darbi ir gleznoti monohromā gammā – niansētās pelēkā toņa pārejās no tumša uz gaišu. Arī tas BMMS audzēkņiem radīja jautājumus, jo glezniecība viņiem pagaidām asociējas ar spilgtiem krāsu laukumiem un ekspresīviem triepieniem.

Lakonisko portretu dziļākai uztverei, šķiet, ir vajadzīga pieredze un briedums. Visi izstādes darbi ir emocionāli ļoti nospriegoti, tie izstaro spēcīgu enerģētiku. Vērot Ata Jākobsona portretus ir līdzīgi kā lasīt ļoti labu grāmatu, kurā vārdos nepateiktais ir būtiskāks par uzrakstīto.

Nozīmīgi sasniegumi
Pirmo personālizstādi Rīgā Atis Jākobsons sarīkoja 2006. gadā, vēl būdams Mākslas akadēmijas students. Jau agrīnā perioda darbos viņš sevi pieteica kā spilgtu figurālās glezniecības talantu. Pakāpeniski gleznotāja izteiksmes veids kļuva lakoniskāks.  Mākslas cienītāji labi atceras Ata Jākobsona personālizstādi «Dark Matter» Mūkusalas galerijā 2015. gadā. Viņš eksponēja pārsteidzošus ogles zīmējumus. Par izstādi «Dark Matter» mākslinieks saņēma ««Dienas» gada balvu kultūrā». Viņš divreiz tika nominēts prestižajai Purvīša balvai, arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rīkotajai gada balvai «Kilograms kultūras».

Šī gada februārī Rīgas Laikmetīgās mākslas centrā «KIM?» notika Ata Jākobsona personālizstāde «Režģis». Viņš to nodēvēja par formas un bezformas vienlaicīgu apzināšanos, ceļu no subjektīva prāta klejojumiem līdz kosmiskām un fundamentālām struktūrām. Izmantojot glezniecību, ogles zīmējumu, video un instalāciju, mākslinieks radīja jutīgas plaknes, lai rosinātu uztvert viņpus apziņas esošo telpu. 



Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

20200529-1359-logo.jpg

Projekts «Kultūrvide novados-2020»