Vecumnieku mūzikas un mākslas skolu absolvējusī dizainere izvēlas pūstā stikla seno tehniku


Baiba Dzenīte ir stikla māksliniece un dizainere. Viņa veido konceptuālus stikla objektus, kas atgādina trauslas, gaismu atstarojošas skulptūras. Baiba pieder latviešu jaunās paaudzes izcilākajiem stikla māksliniekiem, kuru darbi plaši pazīstami Eiropā. Viņa aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs un simpozijos. Baiba Dzenīte 2018. gadā kā Latvijas vienīgā pārstāve piedalījās starptautiskā mākslinieku rezidences programmā Japānā, Seto keramikas un stikla mākslas centrā. Māksliniece ir izveidojusi savu zīmolu «Baiba Glass».

Esat beigusi Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas mūzikas nodaļu un mācījusies arī mākslas nodaļā. 
– Mana dzimtā pilsēta ir Aizkraukle. Klavierspēli sāku apgūt Pētera Barisona Aizkraukles mūzikas skolā. Vizuālā māksla mani allaž ir vilinājusi, tāpēc 11 gadu vecumā pat gribēju pāriet uz Aizkraukles mākslas skolu. Taču neparedzētu apstākļu dēļ mūsu ģimenei nācās mainīt dzīvesvietu uz Vecumniekiem. Mūsu mājas atradās diezgan tālu no ciema centra.
No 6. līdz 9. klasei mācījos Vecumnieku vidusskolā, bet klavierspēli turpināju apgūt Vecumnieku mūzikas skolā. Mana pedagoģe bija Līga Opincāne. Viņa vēlējās, lai es turpinātu klavierspēli profesionālā līmenī. Droši vien tā arī notiktu, ja vizuālā māksla nenokļūtu manu interešu centrā. 

Skolas gados diriģente Liene Batņa mani pamudināja iestāties meiteņu korī «Via Stella», kurā turpināju dziedāt arī tad, kad sāku mācīties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pēc pirmā kursa diemžēl nācās pārtraukt dziedāšanu. Šad tad pieķeru sevi domājam, ka tagad varētu atgriezties un sākt dziedāt sieviešu korī «Via Stella». Zinu, ka reiz pienāks brīdis, kad klavieres spēlēšu mājās savam priekam. Vecumnieku abās skolās mana dzīve bija aktīva un piepildīta – koncerti, konkursi, kora viesturnejas.
Vecumnieku mūzikas skolas klavieru klasi absolvēju tovasar, kad jaunā speciāliste Anda Sproģe skolā izveidoja mākslas nodaļu, kurā uzreiz iestājos. Vienu gadu mācījos zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju. Guvu pirmo pieredzi izstādēs un mākslas konkursos. Nodarbību stikla dizainā vēl nebija. Tagad stikla mākslas stundas skolotājas Ligitas Oses vadībā Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ir ļoti iecienījuši. 

Stikla apstrādes prasmes apguvāt gan Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā. Jūs strādājat karstā stikla pūšanas tehnikā, kas man šķiet tāds kā «kosmoss»! 
– Interese par pūstā stikla tehniku radās Mākslas akadēmijas bakalaura studiju laikā, kad man piedāvāja kopā ar Stikla mākslas nodaļas vadītāju profesori Vinetu Grozu un docenti Ilzi Dūdiņu Čehijā apmeklēt vairākas karstā stikla studijas, kurās darbus radījuši atzīti mākslinieki no visas pasaules. Iespaidi bija ļoti iedvesmojoši. Tie motivēja meklēt veidus, kā šo tehniku apgūt padziļinātāk. Latvijas Mākslas akadēmijā nav karstā stikla studijas, tāpēc man bija izšķirošas «Erasmus» mobilitātes programmas sniegtās iespējas. Tad arī sākās mana ilggadējā sadarbība ar Panevēžas stikla studiju «Glasremi» Lietuvā. Kopā ar meistariem Kestuti Rečiunu un Regimiju Rukšenu šajā studijā joprojām veidoju savus darbus.

Baiba, pastāstiet, lūdzu, kā no šķidras stikla masas var izveidot brīnumainus, trauslus  mākslas darbus! 
– Karstā stikla pūšanas un veidošanas process ir ļoti neparasts. No malas vērojot, tas vispār šķiet neiespējami... Krāsnī, kurā ir plus 1200 grādu  temperatūra, meistars stikla masu paņem uz pīpes – tā sauc metāla instrumentu, kas paredzēts stikla pūšanai. Mirklī, kad masa ir paņemta, stikls ļoti ātri jāveido pūšot, jo citādi tā ātri atdziest. Pārāk strauja atdzišana materiālu deformē, stikls sāk plaisāt jau veidošanas procesā, un tas nozīmē, ka darbs jātaisa no jauna. Viena priekšmeta veidošana var ilgt no pusstundas līdz stundai. Pēc tam gatavo darbu ievieto atlaidināšanas krāsnī, kurā apmēram diennakti tas lēnām atdziest. Pēc tam seko stikla aukstā apstrāde, to slīpējot un pulējot. Lielformāta darbus, kādi ir kolekcijā «Calm», es pati nemaz nevaru izpūst – tam vajadzīgs ļoti daudz fiziska spēka. Tādēļ lietuviešu meistari ir mani uzticamie palīgi.

Jūsu radošajā biogrāfijā ir ļoti daudz izstāžu un simpoziju, kuros esat piedalījusies. 

– Starptautiskajās stikla dizaineru aktivitātēs piedalos no 2015. gada. Spilgts, neaizmirstams notikums bija rezidence Japānā. Tur pavadīju 40 dienas, radoši strādājot karstā stikla studijā. Japānas kultūra mani ļoti valdzināja. Rezidences laiku galvenokārt veltīju savas kolekcijas «Calm» attīstīšanai, eksperimentējot ar dažādiem stikla pūderu toņiem, lai atklātu neparastas toņu kombinācijas. Kolekcijas dizainu iedvesmoja dabas norises – migla un rasa. 

Pēc mākslinieku rezidences Japānā spilgtākais notikums bija dalība «Venice Glass Week 2019» – Venēcijas Stikla nedēļā. Pirmo reizi apmeklēju Murano salu un iepazinu stikla pūšanas senās tradīcijas. Savām acīm piedzīvoju neticamu mirkli gluži kā filmā, kad zālē no griestiem pēkšņi nokrita liela lustra, un visi stikla kupoli acumirklī sašķīda sīkos gabaliņos. Tādu skaņu nekad nebiju dzirdējusi. 

Arī katra izstāde man ir nozīmīgs notikums ar savu stāstu un jauniem kontaktiem. Piemēram, kopā ar bijušo rundālieti Sabīni Mežkazi esam veidojušas kopīgas izstādes. Sabīne bija koncepta autore, bet es – izpildītāja. 

Gribētos, lai jūs plašāk raksturojat zīmolu «Baiba Glass».
– Būdama pašnodarbināta persona, izveidoju zīmolu, bet nolēmu darbību paplašināt, reģistrējot SIA «Baiba Glass». Nereti cilvēki pat nezina manu uzvārdu, jo pazīst tikai pēc zīmola. Galvenokārt veidoju izstāžu darbus, bet mani stikla objekti ir arī konceptveikalos. Tērbatas ielā Rīgā atrodas latviešu mākslinieku dizaina priekšmetu veikaliņš, ar to labprāt sadarbojos. Man ir fanu un pastāvīgo klientu pulciņš. Stikla objektus viņi visbiežāk izvēlas dāvināšanai. 

Vai saikne ar Vecumniekiem joprojām pastāv? 

– Bijušos skolasbiedrus un paziņas reizēm nejauši satieku Rīgā. Savulaik mēdzu aizbraukt uz Vecumniekiem, bet nu jau kādu laiku neesmu bijusi. Manas mammas vairs nav, bet tēvu nekad neesmu satikusi. Tāpēc mans vislielākais atbalsts, jo sevišķi pēdējā laikā, ir mans brālis. Par to viņam vienmēr būšu pateicīga. 

BAIBA DZENĪTE 
- Dzimusi 1988. gadā Aizkrauklē.
- Beigusi Vecumnieku mūzikas skolu, mācījusies šīs skolas jaunizveidotajā mākslas nodaļā. 
- Absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu stikla mākslā.
- Zīmola «Baiba Glass» dibinātāja un dizainere.
- No 2014. gada – juveliermākslinieces Annas Faniginas zīmola «Verba» rotu izstrādes meistare. 
- Staņislava Libenska balvas nominante, piedalījusies starptautiskajā jauno stikla mākslinieku konkursizstādē Prāgā. 
- 7. Starptautiskajā stikla mākslas izstādē Luksemburgā (2017. g.) saņēmusi žūrijas balvu par darbu «Imprints in Time».
- Piedalījusies starptautiskos stikla mākslinieku festivālos un simpozijos Luksemburgā, Venēcijā, Ļvovā, Lietuvā, Čehijā, kā arī stikla mākslas konferencēs Japānā un Ukrainā.   
- Izstādes «100 Latvijas» dalībniece Daugavpils Marka Rotko centrā. 
- Personālizstāde «Born in Japan» Rīgā.
- Par savu autoritāti Latvijas stikla mākslā uzskata dizaineru Arti Nīmani.




Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

20200529-1359-logo.jpg

Pievieno komentāru

Projekts «Kultūrvide novados-2020»