Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tekstila šķirošana pēc pieciem gadiem būs obligāta 2

Jau pagājušā gada maijā Eiropas institūcijas grozīja tā saukto Atkritumu direktīvu un noteica, ka līdz 2025. gada 1. janvārim jāsāk tekstilmateriālu šķirošana un dalītā savākšana. Viena no pirmajām Latvijā šo darbu sāka SIA «Eco Baltia vide», kas šī gada augustā un septembrī Rīgā un Pierīgā izvietoja pirmos 20 konteinerus tekstila – apģērba, virsdrēbju, gultas veļas, segu, somu, apavu, jostu – šķirošanai. Par to, kā norisinās tekstila savākšana un kur to tālāk izmanto, runājām ar SIA «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētāju JĀNI AIZBALTU.


Tekstilu vāc testa režīmā


Nesen atklājāt riepu pārstrādes rūpnīcu. Kāpēc izlēmāt nodarboties arī ar tekstila šķirošanu un savākšanu?

– Eiropas Savienības direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva  2018/851, pieņemta 2018. gada 30. maijā, ar kuru grozīta Direktīva 2008/98 – par  atkritumiem. – red.) paredz, ka no 2025. gada dalībvalstīm būs jānodrošina tādu materiālu, kas piesārņo dabu, dalīta savākšana, un tai skaitā minēts arī tekstils. Tekstila šķirošana ir svarīga tāpēc, ka tas rada lielas problēmas atkritumu šķirošanas ražotnēs – tekstils ietinas iekārtās, un, lai tās iztīru, iekārtas ir jāaptur, un līdz ar to rodas dīkstāve. Tad nu mēs izlēmām testa režīmā ieviest tekstila dalīto vākšanu nedaudz agrāk nekā 2025. gadā, lai redzētu, kādi ir šīs darbības rezultāti. Esam sākuši sadarbību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par to, lai tekstila dalītā vākšana un šķirošana tiktu noteikta par obligātu vēl agrāk.

Vai ir vērtēts, cik lielu apjomu kopējā sadzīves atkritumu daudzumā veido atkritumi, ko apzīmējam vienā vārdā «tekstils»?
– Mums nav aprēķinu pēc kubatūras, bet gan VARAM, gan mēs paši esam vērtējuši, ka aptuveni 4 – 6% no visiem mājsaimniecību atkritumiem ir tekstila atkritumi. Gada laikā Latvijā atkritumos nonāk aptuveni 20 000 – 25 000 tonnu tekstilizstrādājumu.

Turklāt apģērbs tik ātri nesadalās...

– Diemžēl, it īpaši, ja tas gatavots no sintētiskajām šķiedrām. Mūs biedē ar to, cik ļoti ilgā laikā sadalās PET pudele – 500 gados, bet jāņem vērā, ka lielākā daļa mūsu apģērba, kura sastāvā minēts vārds «poliesters», gatavota no PET pudeļu pārstrādes šķiedras, kas sadalīsies tikpat ilgā laikā kā PET pudeles. Tieši tāpēc ir svarīgi šo materiālu atšķirot.


Pieprasījums – liels

Kāda ir jūsu pieredze – vai iedzīvotāji izmanto šos konteinerus?
– Šie 20 konteineri pildās ļoti labi – sākotnēji bijām noteikuši, ka konteinerus tukšosim reizi nedēļā, taču atsevišķas tvertnes jātukšo daudz biežāk, un tas arī ļauj noteikt, kur tos izvietot. Esam secinājuši, ka vislabākā vieta tiem ir pie veikaliem, lieliem tirdzniecības centriem un vietās, kur ir autostāvvietas, pamatīga cilvēku plūsma. Mēs salīdzinājām, cik aktīvi iedzīvotāji tekstilu šķiro pie tirdzniecības centriem un daudzdzīvokļu māju pagalmos, un secinājām – lai arī daudz ērtāk būtu apģērbu izmest konteinerā pie mājas, iedzīvotāji labprātāk to ved uz konteineriem, kas novietoti pie tirdzniecības centriem, tāpēc šajā ziņā arī darbību paplašināsim.

Esat iecerējuši konteineru daudzumu palielināt?
– Ir pieteikušās vairākas pašvaldības – Olaine, Sigulda, Mālpils –, mūs ir uzrunājusi Ziemeļvidzemes sadzīves atkritumu apsaimniekotāja SIA «ZAAO», kas gribētu šādus konteinerus izvietot savas apkalpes zonas pilsētās. Arī veikalu tīkls «Rimi» ir izteicis vēlmi, lai pie lielākajiem veikaliem būtu šādi konteineri. Pašlaik pie «Rimi» veikaliem Rīgā iespējams izmantot sešus konteinerus apģērbam. Visi atrodami kartē zalaispunkts.lv.

Tukumā joprojām nav šāda konteinera, lai gan tas tika solīts...
– Nav, jo bez atļaujas mēs to nevaram likt, bet ceram, ka jau pavasarī tas būs arī Tukumā, jo tas mums būtu ļoti izdevīgi – tieši Tukumā pašlaik nonāk viss savāktais tekstila materiāls, un tur to šķiro.


Plāno ierīkot pārstrādes iekārtas

 
Kur jūs savākto materiālu izmantojat?
– Tukumā mēs to visu šķirojam aptuveni 30 dažādos tekstila veidos, un tad ir trīs varianti tālākai izmantošanai: viena piektdaļa no visa materiāla tiek izmantota dažādu matraču un segu pildījuma ražošanai, 40 – 50% materiāla aiziet otrreizējai lietošanai citās valstīs, atlikušais nonāk «Piejūras» poligonā noglabāšanai – ja materiāls ir tik ļoti sairis, ka nav tālāk izmantojams, to var tikai noglabāt.

Tomēr ne jau visu tekstilu jeb lupatas, kas mājās vai garāžā sakrājies, var mest konteineros. Ko darīt ar pogām, rāvējslēdžiem?
– Sasmērētas lietas tiešām nevar mest, jo eļļas var sabojāt pārējo tekstilu. Pogas nevajag griezt nost, pārstrādes iekārtas visu noņem.

Vai plānojat arī paši šo tekstilmateriālu pārstrādāt?
– Mēs izvērtējam šo iespēju, jo redzam šajā jomā lielas iespējas. Vērtējam mehāniskās pārstrādes līnijas, lai 3000 – 5000 tonnas gadā varētu pārstrādāt, un tad galaprodukts būtu jau minētais pildījuma materiāls.

Un šī līnija varētu tapt Tukumā?
– Mēs arī šo iespēju vērtējam, jo Tukums ir viena no vietām, kur jau strādājam  un kur mums arī ir atļaujas šādai darbībai.


Eiropas Komisija līdz 2021. gadam rosina izņemt no veikalu plauktiem šādus priekšmetus:
● vienreizlietojamos galda piederumus (dakšas, naži, karotes, irbulīši);
● vienreizlietojamos plastmasas šķīvjus;
● plastmasas salmiņus;
● no plastmasas gatavotus vates kociņus;
● plastmasas balonu kociņus;
● oksonoārdāmo plastmasu un ēdiena traukus, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.
● Līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas, bet līdz
2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.
● Līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu.


Tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros var ievietot:
● apavus;
● apģērbus;
● aizkarus;
● gultas veļu utt.

Nedrīkst izmest:
Tekstila izstrādājumus,
● kas izmantoti tīrīšanas darbos;
● kas bijuši saskarsmē ar ķīmiskajām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji;
● ļoti netīru, neizmazgātu apģērbu, lai nesabojātu pār-
strādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.


Atkritumu direktīva 2018/851 nosaka:
● Eiropas Savienības dalībvalstīm jāveido dalītas savākšanas sistēmas vismaz  papīram, metālam, plastmasai un stiklam, bet līdz 2025. gada 1. janvārim –  tekstilmateriāliem.
● Līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves  atkritumu apjoms jāpalielina vismaz līdz 55%, līdz 2030. gadam – līdz 60% un līdz 2035. gadam – 65% (pēc masas).

Poligonu direktīva 2018/852 nosaka:
● Līdz 2035. gadam sadzīves atkritumu apglabāšana poligonos jāsamazina līdz 10% no šo atkritumu kopapjoma, turklāt poligonos būs aizliegts apglabāt dalīti savāktus atkritumus, ieskaitot bioloģiski noārdāmos.


20191119-1615-vide-un-mes.jpg

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Vides servisam

Būtu labi,ja būtu vismaz viens konteiners arī Bauskā.

pirms 4 mēnešiem, 2019.11.21 06:48

Projekts «Vide un mēs»