Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

6 paradumi, kas palīdzēs cīnīties ar stresu

Stress ir neatņemams modernās pasaules elements, no kā mūsdienās ir gandrīz neiespējami izvairīties. Saprātīgās devās stress cilvēkam ir vajadzīgs, jo tas palīdz mobilizēties, tomēr šobrīd jau varam runāt par to, ka stresa vidējā cilvēka ikdienā ir pārāk daudz. Ar to saskaras ne tikai pieaugušie, bet arī pusaudži un bērni. Tam par iemeslu ir gan steidzīgais dzīves temps, gan sociālās vides spiediens, gan augstās prasības pašiem pret sevi, arī ekonomiskās situācijas neskaidrība un problēmas.

Ilgstošs un paaugstināts stresa līmenis cilvēkam kaitē, tas pazemina darbaspējas, iedragā veselību, rada nogurumu, apātiju, izdegšanu. Lai samazinātu stresa līmeni un to kontrolētu, ieteicams pārskatīt savu paradumus un varbūt ieviest kādas izmaiņas savā ikdienā.

• Plānojiet savu laiku
Jo labāk mācēsiet plānot savu laiku, jo mazāk stresa būs jūsu ikdienā. Būtiski ir arī nesaplāno pārāk daudz, jāizvērtē, cik laika reāli nepieciešams šīm darbībām. Saliekot savai dienai utopiskus plānus, stresa būs vēl vairāk, jo būs sajūta, ka nepaspējat visu paveikt. Katrai dienai labāk izvirzīt dažus nozīmīgos uzdevumus, kas jāveic obligāti un ir prioritāte, un dažus sīkākus darbus, kas arī ir aktuāli, bet ir vieglāk veicami, arī var sniegt nelielu atslodzi.

Plānot nepieciešams ne tikai dienas un nedēļas, bet arī mēnešus un gadus, lai labāk saredzētu savas dzīves kopainu, mērķus, uz kuriem virzāties. Lielos mērķus labāk sadalīt sīkākos līdz tādai stadijai, ka ik dienu vai ik nedēļu paveicat kaut mazumiņu ceļā uz šo lielāko mērķi.

• Ejiet dabā un svaigā gaisā
Daba ir tā, kas var dod tik nepieciešamo līdzsvaru darba videi, birojam, mājas dzīvei, arī viedajām ierīcēm. Regulāri vajadzētu iet dabā, pavadīt laiku svaiga gaisā Tas būs būtisks atbalsts nervu un imūnajai sistēmai. Dabā arī labāk var tikt galā ar negatīvām emocijām un uzkrāto spriedzi.

• Iekļaujiet ikdienā regulāras fiziskās aktivitātes
Sports ir tas, kas sniedz daudzpusīgus ieguvumus, tajā skaitā arī mazina stresu un ražo pozitīvas emocijas. Regulāras aktivitātes, kas pielāgotas fiziskajām spējām un apstākļiem, jāpadara par sava dzīvesveida neatņemamu sastāvdaļu. Ne visiem obligāti jāskrien maratoni vai jākļūst par fitnesa aktīvistiem. Izvēles iespēju ir daudz, sākot no staigāšanas un nūjošana, beidzot ar peldēšanu, komandu spēlēm, jogu, pilatēm un citām nodarbēm, ko var izvēlēties pēc sirds patikas.

• Ieplānojiet laiku sev un atpūtai
Atgriežoties pie laika plānošanas, jāatgādina, ka ir ļoti būtiski ieplānot laiku ne tikai darba pienākumiem, bet arī pienākumiem pret sevi un savu ķermeni. Ierakstiet plānotājā arī tos laikus, kad iesiet sportot, lasīsiet, tiksieties ar draugiem vai apmeklēsiet SPA. Prast paņemt laiku sev un parūpēties par savām fiziskajām un emocionālajām vajadzībām ir viens no būtiskiem nosacījumiem, kas palīdzēs stāties pretī stresam.

• Lietojiet B vitamīna preparātus
B vitamīns ir ļoti nozīmīgs tieši nervus sistēmas darbībai. Ja B vitamīns organismā nav pietiekamā daudzumā, tad var būt pastiprināts nogurums, aizkaitināmība, zemāka stresa izturība, pat depresīvs stāvoklis, tāpēc ir būtiski uzņemt B vitamīnu pietiekamā daudzumā. Ar pārtiku to ne vienmēr izdodas, it īpaši gada aukstajā sezonā. B vitamīns ir tas, kas organismā neuzkrājas, tāpēc jāuzņem visu laiku.

Paaugstināta stresa apstākļos B vitamīnu nepieciešams uzņemt papildus ar aptiekā pieejamajiem preparātiem. Visbiežāk B vitamīns nāk komplektā ar magniju, kas arī ir cieši saistīts ar veselīgu nervu sistēmas darbību, ir nozīmīgs imunitātei un mundrumam.

• Ievērojiet veselīgu miega režīmu
Kvalitatīvs miegs ir viens no labas pašsajūtas stūrakmeņiem, tāpēc sava ikdiena jāplāno tā, lai varētu laikus doties pie miera, kā arī nedarīt darbus uz miega rēķina, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus draudus veselībai, imunitātei un vispārējai labsajūtai. Miegs pirms pusnakts ir daudz vērtīgāks par miegu pēc pusnakts, tāpēc labi, ja izdodas izveidot režīmu, ka gulēt dodas jau ap desmitiem vakarā, bet ceļas ap pieciem vai sešiem no rīta. Atcerieties, ka rīta stundas ir daudz produktīvākas, tāpēc tajās varat ieplānot svarīgākus darbus.

Pievieno komentāru

Reklāmraksti