Kā uzlabot pašsajūtu, ja ilgstoši strādā pie datora

Darbs pie datora un citiem ekrāniem šobrīd jau ir ikdiena ļoti daudziem. Tie ir ne tikai biroju darbinieki, bet arī studenti un skolēni, kā arī citu jomu pārstāvji, kuriem jāpielāgojas attālinātu mācību un darba režīmam. Tāpēc vēl aktuālāks nekā iepriekš kļūst jautājums, kā saglabāt labu pašsajūtu un novērst riskus, kas rodas veselībai, ilgstoši izmantojot ekrānus un atrodoties pie rakstāmgalda. Visbiežāk sūdzības ir tieši par redzes diskomfortu, arī galvassāpēm, nogurumu, miega problēmām un citiem simptomiem. Kā tos novērst un mazināt? Esam apkopojuši dažus noderīgus ieteikumus.

Pie ekrāniem jālieto datorbrilles 

Datorbrilles ir speciālas brilles, kuru uzdevums ir pasargāt acis no ekrānu zilās gaismas ietekmes. Datorbrilles var būt gan bez, gan ar dioptrijām – tas atkarīgs no lietotāja vajadzībām. Parastas datorbrilles var iegādāties bez receptes, bet datorbrilles ar dioptrijām jāizgatavo pēc acu ārsta izsniegtas receptes. Zilo gaismu izstaro ne tikai dators, bet arī citi ekrāni – televizors, planšete, viedtālrunis. Dienas laikā uzņemtās zilās gaisma daudzums var būt diezgan liels. Nelielā apjomā zilā gaisma nav kaitīga, bet ilgstoša tās iedarbība var izraisīt dažādus nepatīkamus simptomus, kas ietekmē ne tikai acis, bet veselību un pašsajūtu kopumā. 

Visbiežāk sūdzības ir par acu sasprindzinājumu, miglošanos, sausumu, arī galvassāpēm. Ilgtermiņā zilā gaisma var pat izraisīt acu un redzes bojājumus, jo tā rada lielāku enerģijas daudzumu un spiedienu uz acīm. Datorbriļļu izmantošana ir efektīvs veids, kā uzlabot acu labsajūtu, mazināt nogurumu, miega traucējumus un cita veida diskomfortu. Šādas brilles droši var izmantot arī bērni un jaunieši, jo arī viņu ikdienā ekrānu lietošanas laiks ir ievērojami pieaudzis.

Jāiekārto ergonomiska darba vide 

Gan acu sasprindzinājumu, gan vispārējo ķermeņa diskomfortu iespējams mazināt, ja darba vai mācību vide ir iekārtota atbilstoši ergonomikas pamatnosacījumiem. Šie likumi nosaka, cik augstam attiecībā pret augumu jābūt galdam, kādā leņķī labāk novietot ekrānu, no kuras puses un cik spilgtu apgaismojumu izmantot un kurā vietā telpā labāk novietot rakstāmgaldu. Nozīme ir arī krēsla augstumam, muguras un roku atbalstam un citām niansēm. Par to, kā tieši jūsu mājās iekārtot ergonomisku darba un mācību vidi, vislabāk konsultēties ar šīs jomas speciālistu, kas sniegs individuālus ieteikumus. Tāpat noderēs interneta vidē pieejamā informācija par ergonomikas pamatlikumiem.

Telpā jānodrošina optimāls mikroklimats 

Acu sausums, galvassāpes, miegainība, alerģiskas reakcijas un citi nepatīkami simptomi var būt saistīti arī ar telpas mikroklimatu. Jānodrošina, ka telpa tiek pietiekami bieži vēdināta. Tāpat jānoregulē optimāla gaisa temperatūra robežā no 18 līdz 22 grādiem. Noteikti jārūpējas arī par mitruma balansu – gaisam nav jābūt ne pārāk sausam, ne mitram. Vislabāk izmantot ierīces, kas mēra telpas temperatūru, mitrumu, ideālā gadījumā arī ogļskābās gāzes koncentrāciju. Tas ļaus sekot rādītājiem, vajadzības gadījumā veikt korekcijas un uzlabot klimatu, mitrinot vai sausinot gaisu, veicot papildu vēdināšanu un citas aktivitātes.

Jāievēro atpūtas pauzes ik pēc 1-2 stundām 

Speciālisti rekomendē ideālā gadījumā ik pēc stundas darba pie datora ievērot 10-15 minūšu atpūtas pauzi. Ja tas nav iespējams, tad šādu pauzi jāveido vismaz reizi divās stundās. Šajā laikā acis tiešām jāatpūtina, nav jālasa dokumenti, jāskatās viedtālrunī vai citā ekrānā. Vislabāk paskatīties tālumā, veikt acu vingrinājumus, piecelties no krēsla un izkustēties, aiziet pēc kafijas, ūdens vai iziet uz dažām minūtēm svaigā gaisā. Šajā pauzē var paspēt pat veikt dažus fiziskos vingrinājumus, kas mazinās nogurumu un uzlabos asins cirkulāciju, piemēram, pietupienus, izstaipīšanos, kāpšanu pa kāpnēm vai ko citu.

Jāseko uzturam un pietiekami jāuzņem ūdens 

Ilgstoša atrašanās pie datora un citām ierīcēm, mums to pat nemanot, var negatīvi ietekmēt uztura paradumus. Piemēram, noguruma gadījumā roka biežāk stiepjas pēc neveselīgām uzkodām. Protams, arī ilgstoša sēdēšana nenāk par labu fiziskajai formai, tas var veicināt svara pieaugumu. Tāpēc ir būtiski pārskatīt savus ieradumus un pārliecināties, ka pamatā ir sabalansētas un regulāras maltītes, tiek uzņemts pietiekami daudz ūdens. Pie galda labāk turēt veselīgas uzkodas – augļus, ogas, dārzeņus, riekstus, bet arī ar tiem nevajag aizrauties pārāk daudz. Labāk ieturēt regulāras un sātīgas maltītes, tas mazinās vēlmi pēc našķiem. Tuvumā noteikti jātur ūdens pudele vai glāze, jo tas atgādinās, ka ir regulāri jāpadzeras. Ūdens trūkums organismā arī var negatīvi ietekmēt acu un visa organisma labsajūtu.

Jāieplāno regulāras fiziskās aktivitātes 

Lai kompensētu garās stundas pie datora un citām ierīcēm, jārūpējas, lai ikdienā būtu gana daudz fizisko aktivitāšu. Vislabāk, ja tā ir vismaz stunda dienā, bet minimums būtu vismaz trīs reizes nedēļā pa 60 minūtēm. Nav obligāti jādodas uz sporta zāli un jānododas smagiem treniņiem. Ikdienā ir daudz iespēju kustēties – jācenšas daudz staigāt, kāpt pa kāpnēm, nevis izmantot liftu, var braukt ar velosipēdu, skriet, nūjot, peldēt, vingrot mājās uz paklājiņa. Darīt jebko citu, kas atbilst spējām un sagādā prieku. Tas būtiski uzlabos fizisko un emocionālo pašsajūtu.


Pievieno komentāru

Reklāmraksti