Klimata izmaiņas apdraud sabiedrības veselību

Šodien, 7. aprīlī, tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, kas šogad ir veltīta veselības aizsardzības jautājumiem saistībā ar klimata izmaiņām, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas departamenta pārstāvis Oskars Šneiders.VM norāda, ka patlaban Eiropā samazinās aukstuma periods, tomēr pastāv iespēja periodiskiem ekstremāliem aukstuma brīžiem, kas no klimata viedokļa apdraud sabiedrības veselību. Tāpat palielinās karstuma periods un palielinās karstuma viļņu iespējamība. Palielinās katastrofālu nokrišņu un citu dabas katastrofu īpatsvars, kā arī palielinās iespēja ekstremālām ūdens līmeņa svārstībām, kas arī apdraud sabiedrības veselību Eiropā.Karstuma viļņu ietekmei visvairāk ir pakļauti gados veci cilvēki, bērni, nodarbinātie, kuru darba vietas ir ārpus telpām un bezpajumtnieki. Ekstremāla aukstuma gadījumos sociāli neaizsargātās sabiedrības grupas pakļautas arī aukstuma radītiem veselības traucējumiem. Ziemeļeiropā, klimatam kļūstot mitrākam, palielinās elpošanas orgānu slimību skaits.Augstākas temperatūras veicina baktēriju attīstību pārtikā un vidē, kā arī infekciju slimību pārnēsājošo kukaiņu izplatību. Tādēļ veselības sistēmām riska zonās ir jāpastiprina aizsardzības pasākumi – vakcinācija, slimību pārnēsātāju uzraudzība un kontrole, ātra slimību diagnostika.Kļūstot intensīvākai saules radiācijai, palielinās risks saslimstībai ar ādas vēzi.Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas saistās ar klimata izmaiņām, ir ūdens apgādes drošība, jo ūdens straumju samazināšanās vasarā var novest pie tīra saldūdens trūkuma un palielināta piesārņojuma.Klimata pārmaiņu radīto veselības problēmu risināšana rada papildu slodzi veselības sektoram, savukārt klimata ietekmē radušies ekonomiskie zaudējumi samazina iespēju veselības sektoram saņemt papildu finansiālu atbalstu.VM uzsver, ka katrs var dot savu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanai vai aizsardzībai pret to ietekmi, tādējādi veicinot savu veselību. «Tas ir pavisam vienkārši – pievērsieties kustīgam dzīvesveidam, mazāk izmantojiet personīgo auto, vairāk uzturā lietojiet svaigus, dabīgi audzētus produktus, mazāk lietojiet gaļu, samaziniet ikdienā lietojamo ķīmisko produktu apjomu, rūpējieties par savu aizsardzību pret infekcijas slimībām, ievērojot personīgo higiēnu un vakcinējoties, nepakļaujiet sevi pārmērīgai saules ietekmei,» norāda Šneiders.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē