Veselības ministre: Finansējuma samazinājums veselības aprūpei ir kļūda, kas nekavējoties jālabo 2

Finansējuma samazinājums veselības aprūpei ir kļūda, kas nekavējoties jālabo, veicot grozījumus budžetā, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālam LNT pauda veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).Pēc ministres vārdiem, slimnīcu rīcība, pārtraucot sniegt plānveida medicīnisko palīdzību, bijusi prognozējama, jo tām neesot līdzekļu. Šādos apstākļos esot nepieciešami steidzami budžeta grozījumi.Rozentāle piektdien jau tikusies ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), iepazīstinot viņu ar nozarē plānotajām strukturālajām reformām, kas, piemēram, paredz no 20 līdz 10 samazināt daudzprofilu slimnīcas, attīstot neatliekamo palīdzību un ambulatoro aprūpi, kā arī būtisku štatu samazinājumu: Sabiedrības veselības aģentūrā no 500 uz 150 ierēdņiem, bet ministrijā no 150 uz 90 darbiniekiem.Politiķe pieļāva, ka daudzi pacienti, nesaņēmuši adekvātu veselības aprūpi palīdzību, var vērsties pret valsti Satversmes tiesā, jo Latvijas pamatlikums iedzīvotājiem garantē pamata medicīnisko palīdzību.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

***

Lieliski, Bauskas slimnīcu vērs ciet, mums jābrauc uz Jelgavu, bet tur:

Pēc paredzamās finansējuma samazināšanas par 60 procentiem Jelgavas slimnīca, tās vadītāja Andra Ķipura vārdiem runājot, nesagaidīs pat novembri. To veselības ministre Baiba Rozentāle minējusi kā laiku, kad nozarei vairs nebūs naudas.

Piektdien Ķipurs un vēl sešu Latvijas slimnīcu vadītāji Rozentālei pauda neapmierinātību ar valsts plānoto finansējuma apjomu stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai otrajam pusgadam. "Ar sešdesmit procentu samazinājumu jau drīzākajā laikā paredzams iestādes bankrots," sacīja slimnīcas valdes loceklis un galvenais ārsts Ķipurs. Slimnīcu vadītāji sagatavojuši un parakstījuši valdībai adresētu vēstuli, kurā skaidro situāciju un pieprasa finansējuma apjoma pārskatīšanu.

Paredzēts, ka Jelgavas pilsētas slimnīca arī turpmāk sniegs stacionāra pakalpojumus. Zemgales reģionā «priviliģētākā» statusā bez tās iekļautas Dobeles un apkārtnes slimnīca, kā arī Jēkabpils rajona centrālā slimnīca. Tām tiks saglabāta neatliekamās palīdzības sniegšana visu diennakti, bet gada laikā būs jānodrošina ne mazāk kā 7000 slimnīcas pacientu ārstēšana un dzemdību palīdzība vismaz 400 gadījumu. Jelgavas slimnīcā ik gadu ārstējas ap 12 tūkstošiem pacientu un tiek pieņemts ap 800 dzemdību.

Jelgavas slimnīcā tiek prognozēts pacientu pieplūdums no Bauskas, un Ķipurs atzīst, ka slimnīca tam būtu gatava, bet problēma ir citur.

"Pašreiz plānotais finansējuma apjoms ir nopietns apdraudējums jebkādas palīdzības sniegšanai stacionārā. Ar to pat nepietiek, lai nomaksātu minimālās algas strādājošajiem, nemaz nerunājot par medikamentu iegādi, nodokļu nomaksu un komunālo maksājumu segšanu. Ar tādiem līdzekļiem slimnīca nevar pastāvēt pat līdz novembrim. Ministrijai jādara viss, lai tiktu atrasts papildu finansējums, pretējā gadījumā jau rudenī var apstāties visu slimnīcu darbs," brīdina Ķipurs.

pirms 11 gadiem, 2009.07.13 17:36

Latvijā un pasaulē