Šķēps domās lido tālāk nekā stadionā

Ķīnas galvaspilsētā Pekinā šodien svinīgi atklāj 29. vasaras Olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēs 49 sportisti. Olimpiskās spēles ilgs līdz 24. augustam. Atklāšanas ceremonijas tiešraide LTV7 skatāma šodien plkst. 14.50.Pekinas olimpisko spēļu dalībnieks šķēpmetējs Ainārs Kovals allaž ir uzsvēris saistību ar Bauskas rajonu un novērtējis rajona pašvaldības sniegto atbalstu.Jau vairākus gadus pēc kārtas viņš atzīts par mūsu rajona sporta laureātu, un, ja vien ir atradies Latvijā, tad apmeklējis gada sporta sarīkojumu. Sarunās ar «Bauskas Dzīvi» atlēts sacījis, ka vislabāk viņš jūtas savā zemē, Latvijā.Pirms došanās uz Pekinu Aināru sastapām Daugavas stadionā Rīgā, kārtējā treniņā. Tā sākumā gaisotne bija saspringta, jo šķēpmetēju trenere Valentīna Eiduka savus audzēkņus nelutina. Droši vien arī tādēļ trīs viņas trenētie sportisti ieguvuši olimpiskās ceļazīmes – jau pieminētais Ainārs Kovals, Atēnu olimpisko spēļu dalībnieks Vadims Vasiļevskis un Sinta Ozoliņa.Sarunas, protams, vērpās ap olimpiādi, kas Aināra sportiskajā karjerā ir pirmā. Daudzi atlēti tieši šīs sacensības uzskata par savu sapņu piepildījumu. Kā ir Aināram? «Mans galvenais un vienīgais mērķis sportā nav olimpiāde. Ir divi citi mērķi, par kuriem esmu izteicies Bauskas rajona sporta laureāta sarīkojumā, taču, kamēr tie nav izpildīti, es tos neatklāju.» Protams, netincināju sportistu, jo viņa vārdam allaž ir svars. Ja gribēs – sacīs, ja ne – klusēs. Par olimpiskajām cīņām viņam savas pārdomas: «Necenšos salīdzināt savus un konkurentu rezultātus. Manuprāt, nav jēgas rēķināt un piebāzt galvu ar domām, cik kurš ir sametis. Tas rada lieku stresu. Ir daudz, par ko citu domāt. Es apmēram zinu, ko varu, un uz to eju. Ja sasniegšu, ko izdaru treniņos, tad būs vairāk, nekā vajag. Galvenais, pievēršu uzmanību sev, savām kļūdām, lai izdotos tas, ko spēju.Pekinā visādi var veikties, valsts jau skatās, kādu vietu sportists ieņem. Ja neiekļūstu divpadsmit labāko skaitā, tad varu zaudēt vietu Latvijas olimpiskajā vienībā un arī materiālo atbalstu. Tad gan ir jāsāk domāt, ko turpmāk darīt. Kamēr vien būs veselība, turēšos sportā,» tā šķēpmetējs. «Bauskas Dzīvei» ir bijusi izdevība vērot A. Kovalu sacīkšu gaisotnē Latvijas pirmajā un otrajā olimpiādē Ventspilī. Šajā vasarā Aināram neizdevās parādīt labāko sniegumu, un bija manāms, cik smagi viņš to pārdzīvo. Vajadzēja respektēt sportista noskaņojumu un atlikt iecerēto interviju. Vēlāk tiekoties pārrunājām, kā izskaidrot šādus neveiksmīgus brīžus.Ainārs atklāja savus apsvērumus: «Fiziskā sagatavotība man ir laba, tehniskā arī. Kaut kāds klikšķis nostrādā, viss sagriežas, un sacensībās esmu pavisam citādāks cilvēks nekā treniņos, kad viss sanāk. Pēc pirmā metiena trenere dod savus norādījumus, es mēģinu tos izpildīt, taču kaut kā pinos un nejūtu iekšējo pārliecību. Kopš pagājušās sezonas savs iespaids ir arī veselības problēmām. Zelta līgas sacensībās traumēju ceļgalu, un joprojām tas ir jūtams. Saprotu, ka šī vaina paliks uz mūžu. Ceļgals tā – krik, krik – reizēm «ķeras». Pērn rezultāti nebija tik augsti un tā pārliecība bišķiņ pazuda. Šī psiholoģiskā nasta ir nākusi visu laiku līdzi. Neveiksmes pārdzīvoju, un arī «mellie» nāk virsū. Kā šie nenāks, kad redzi, ka treniņos no 15 metieniem tikai divi ir tuvāki par 80 metriem. Pēc trim dienām sacensībās nevaru nevienu reizi uzmest līdz 80 metriem. Kā tas var būt? Pats sev uzdodu šo jautājumu. Reizēm skrējiens ir smagnējs, roka ar vairs «nešauj». It kā gribi, pats sev saki: «Skrien un met!» Liekas, to visu izdaru labi, bet nesanāk...» Sportists atklāja, ka viņam ļoti patīk tās emocijas, kādas pārņem piepildītā stadionā, kur sadzirdams skatītāju daudzbalsīgais koris. «Kad nostājos sektorā un sāku skriet, viss apkārtējais pazūd un esmu pilnīgi atslēdzies. Domāju, olimpiāde īpaši neatšķirsies no pasaules čempionāta. Tās prestižs gan ir citādāks. Neparasti, ka dzīve būs olimpiskajā ciematā, nevis viesnīcā, kā tas ir citās sacensībās. Arī režīms būs noteiktāks un stingrāks. Spriežot pēc iepriekšējās informācijas, Ķīnā par olimpiskajām spēlēm esot milzīga interese, pēc biļetēm stāvējušas garas rindas. Tātad skatītāju būs daudz.»Par Latvijas pirmo un otro olimpiādi viņam arī savs skatījums, kas atklāts kādā intervijā: «Latvijas olimpiādi noteikti var izcelt – kad aizbrauc ārzemēs uz kādiem komercmačiem, patrenējies, nostartē, un viss. Nav nekādas svinīgas parādes, svētku izjūtas. Vēl svarīgi ir tas, ka var aizstāvēt savu novadu, savu pilsētu. Valda tāda draudzība un vienotība – ar citām sacensībām to nevar salīdzināt!Ārzemēs vienkārši aizbrauc, izmet un viss beidzies, bet Ventspilī viss ir organizēts pēc īstām olimpiskām tradīcijām. Priecē arī tas, ka ir ļoti liela sporta veidu daudzveidība, ne tikai vieglatlētika, futbols vai «basītis». Jebkuras sacensības ir vērā ņemamas, un katras ir atšķirīgas. Vari būt vienādā formā, bet vienās sacensībās nostartē labi, citās slikti. Tas viss dod pieredzi, var analizēt rezultātus.»Vispirmie Aināra līdzjutēji būs viņa ģimene, vecāki un abi brāļi, kuru dzīve cieši saistīta ar sportu. Jānis spēlē volejbola kluba «Vecumnieki» komandā, ir Bauskas rajona izlases dalībnieks, Ivars otrajā olimpiādē Ventspilī pārstāvēja mūsu rajonu vieglatlētikā.Aināra draudzene Sinta Ozoliņa ir šķēpmetēja un arī startēs Pekinā. Kā lai neteic, ka sportiska saime kā magnēts pievilcis vēl vienu līdzinieku. «Nevēlējāmies mūsu draudzību popularizēt, bet nu jau par to zina daudzi. Trenere nereti man prasa, kas Sintai noticis un kāpēc neveicas vai otrādi. Bet atbildēt par sevi var katrs pats,» tā Ainārs.Sportists pieradis analītiski vērtēt visu: «Latvijas Universitātē esmu paņēmis akadēmisko gadu maģistra studiju programmā. Pirmais kurss pabeigts, ja varēšu apvienot mācības ar sportu, tad pabeigšu un varbūt nākamajā pavasarī būsizlaidums.»Vēl Ainārs ļoti vēlētos piesaistīt kādu sponsoru. Ir runāts ar vairākiem, bet viņš pārliecinājies, ka individuālā sporta veidā, kāds ir šķēpmešana, esot ļoti grūti atrast labvēli. Tuvējās kaimiņzemēs, Lietuvā un Igaunijā, sportisti saņemot lielāku labvēlību. Piemēram, pasaules mērogā sasniegts 20. rezultāts nodrošinot tik daudz sponsoru, ka viss sporta krekls aprakstīts ar to vārdiem. Ainārs spriež, ka atbalsts vajadzīgs ne tikai zvaigznei, bet arī tam, kas ir ceļā uz visaugstākajiem sasniegumiem. ***«Bauskas Dzīve» sagatavojusi un laiž klajā speciāli Olimpiskajām spēlēm veidotu laikraksta pielikumu «Sports iedvesmo!». Tajā – plašāk par Aināru Kovalu, saruna ar kādreizējo baušķenieku Renāru Līci, kurš Pekinas Olimpiskajās spēlēs tiesās handbola spēles, un citas publikācijas.Pielikums «Sports iedvesmo!» nopērkams šodien kioskos un lielveikalos.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē