Apvienotajā Bauskas novadā iesaka izveidot Uzņēmējdarbības atbalsta centru 3

Kopā apmēram pussimt dalībnieku piedalījās diskusijā par uzņēmējdarbības atbalstu un sadarbību ar uzņēmējiem topošajā apvienotajā Bauskas novadā. Tiešsaistes diskusija notika jaunveidojamā Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izveides gaitā.

Sarunā, kas notika 21. aprīlī, šoreiz bija ļoti maz uzņēmēju, kas nebūtu tieši saistīti ar pašvaldības darbu. Rezultātā esošās problēmas un vīzijas bieži vien nosauca vispārēji, neminot konkrētus risinājumus.

Gan lauku, gan pilsētas komersantiem
Tēma par uzņēmējdarbības atbalstu ir iztirzāta gandrīz visos novados pirms budžeta pieņemšanas, bet izpildīta ir tikai Rundāles novadā, kur ir izveidots Uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Jolanta Kalinka skaidroja, ka apvienotā novada struktūras apspriešanā ir ideja par Uzņēmējdarbības atbalsta centru, kur darbotos arī lauku konsultanti. Tas ļautu veidot efektīvu komunikāciju gan ar lauku, gan pilsētas uzņēmumiem. Par to, ka nepieciešams šāds centrs sadarbībai starp mazajiem uzņēmējiem un pašvaldību, runāja arī Mairita Pauliņa, Zemgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra vadītāja.

Sadūrās divi viedokļi par jauniešu nodarbinātību. Aira Odinga no Vecumnieku novada norādīja, ka vispirms ir jādomā par darba vietām, kaut vai lauksaimniecības nozarē. Savukārt citi diskusijas dalībnieki centās uzsvērt nepieciešamību atbalstīt jauniešu biznesa idejas. Tā arī neizsprieda, kā abus piedāvājumus apvienot. Kārtējo reizi aktualizēja problēmas ar dzīvojamo un darba telpu trūkumu jaunajiem speciālistiem un uzņēmējiem.

Paturētu tūristus uz pāris dienām
Plašākā pārstāvniecība sarunās bija tūrisma nozares pārstāvjiem. Rundāles novada attīstības nodaļas vadītāja Laura Ārente pauda, ka Bauskas novada tūrismam pašlaik ir tranzīta raksturs – caurbraucošais. «Nepieciešams sadarboties, lai paturētu tūristus uz pāris dienām,» uzsvēra L. Ārente. Vecumnieku novada pārstāvji komentēja, ka viņiem piedāvājumā ir pirtis un līdzīgi pasākumi, taču L. Ārente atbildēja, ka tie ir individuāli gadījumi, bet Rundāles pili normālā tūrisma sezonā apmeklē vairāk nekā 250 tūkstoši tūristu.

Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Anna Builo-Hoļme to atzīmēja kā visa reģiona problēmu: «Esam reģions ar viszemākajiem tūristu apmeklējumu rādītājiem. Arī Latvijas iedzīvotāju braucienu izdevumi Zemgalē ir viszemākie. Ir jādomā, lai šeit ekskursants paliek vismaz uz nakti. Nepietiek ar pili – vajag vairāk gastronomiskā tūrisma piedāvājumu, kultūras pasākumus.»

Vienu no risinājumiem speciālistes saskatīja paplašinātā un kvalitatīvākā kopējā sadarbībā. «Vairāk nepieciešami kompleksie piedāvājumi, lai tūrists uzreiz var redzēt, ko apskatīt, kur pa nakti palikt un kur izklaidēties,» rosināja L. Ārente. Bija arī viedoklis, ka jāpaplašina Tūrisma informācijas centra (TIC) iespējas, varbūt pat ar datubāzes palīdzību, kas ļautu TIC darbiniekiem reģistrēt naktsmītnes vai citus pieteikumus.

Saulainei būt
Liels izaicinājums apvienotā novada domes deputātiem būs Saulaines profesionālās izglītības iestādes liktenis. Visi sanākušie atzina, ka izglītības iestāde novadam ir svarīga, it īpaši lauksaimniecības jomā, kas apvienotajā novadā vēl aizvien būs lielākā uzņēmējdarbības nozare.

«Profesionālā izglītība ir vajadzīga. Tomēr jāstiprina kvalitāte. Jāpiemin arī pieaugušo tālākizglītība – ir darba ņēmēji, kas vēlas pārprofilēties, un Saulaine varētu būt tā izglītības iestāde, kur būtu iespējas neklātienē pilnveidot savas prasmes,» sacīja Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadītāja Iveta Leitlante.

Zaļie iepirkumi
Diskusijas skāra lauksaimniecības zemes platību trūkumu un bioloģiskās saimniecības. Ar lauksaimniecību saistītie pauda, ka tikai Vecumnieku novadā ir labas iespējas attīstīt bioloģisko lauksaimniecību. Pārējos novados ir lielas graudkopības platības, kurās regulāri izmanto minerālmēslus un apsmidzina laukus, lai cīnītos ar kaitēkļiem. Attiecīgi nevar panākt, lai attālums līdz bioloģiskajai saimniecībai būtu tāds, kā prasībās noteikts.

Viens no variantiem, kas varētu veicināt tā sauktos zaļos iepirkumus, būtu valsts atbalsts. J. Kalinka norādīja, ka pašlaik paredzēta infrastruktūras un loģistikas bāzes izveide lauku teritorijās, nevis pilsētā, bet Bauskā tieši industriālajā parkā to varētu paveikt. Tāpēc viens no mērķiem esot panākt, ka prasības maina un šo valsts atbalstu var ieguldīt arī pilsētas teritorijā. Diskusijas organizatoru pārstāve Sniedze Sproģe norādīja, ka tas veicinātu uzņēmēju kooperāciju.

Plašas vīzijas
Sanākušie runāja arī par plašākām vīzijām, kur bez finansējuma no valsts budžeta neiztikt, – ceļu kvalitātes uzlabošanu, Bauskas apvedceļu, dzelzceļa līnijas Jelgava–Krustpils pārkraušanas centra izveidi krustojumā ar «Rail Baltica». «Ir jādomā par darbaspēka reģionālo mobilitāti – redzam, ka tā ir viena no galvenajām problēmām, kad darbaspēks no tālākiem pagastiem netiek uz darbu,» atzina Igunda Bēmane, Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāles vadītāja.

Vēl viena vīzija – Bauska kā Baltijas mēroga uzņēmējdarbības centrs. Vieta, kur tikties, veidot biznesa kontaktus un pat biznesu. Uzreiz atzina, ka nepieciešams jaudīgāks interneta pārklājums, turklāt ne tikai pilsētā.

«Jābūt līdzsvarotām uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm, kultūrvēsturiskām un dabas vērtībām. Iedzīvotāji ir ļoti mobili, un arī «Covid» ir iemācījis strādāt pavisam citādāk – pie klātienes nemaz tik daudz neatgriezīsies,» noslēgumā sacīja Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Jūtas uzklausīti
Atšķirībā no iepriekšējām divām diskusijām labklājības un veselības jomā, diskusijā par uzņēmējdarbību, lai arī bija liels dalībnieku skaits, tomēr pašu speciālistu – uzņēmēju – bija maz. Cik var novērtēt – galvenais iemesls bija tas, ka informācija par diskusiju nebija sasniegusi potenciālos dalībniekus – uzņēmējus. Par to liecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāles vadītājas Igundas Bēmanes teiktais, ka par diskusiju uzzināja pēdējā brīdī. Daļa diskusijas dalībnieku pauda neapmierinātību ar sarunas gaitu, norādot, ka pietrūka konkrētības risinājumu sadaļā, kas, visdrīzāk, bija sekas tieši mazajam tiešo nozares dalībnieku skaitam.

Iesaistītās personas no pašvaldību puses diskusiju novērtēja kā labu. «Manā skatījumā, ļoti produktīvi. Bija tas, kas vajadzīgs. Labi, ka piedalījās no visiem četriem novadiem. Labi izdiskutējām visus problēmjautājumus. Jūtos uzklausīta,» atzina Santa Švāģere, Rundāles novada Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja.

Diskusijā piedalījās arī Bauskas novada administrācijas piesaistītais investīciju speciālists Roberts Gaižutis: «Tas bija ļoti dinamiski un vērtīgi. Biežāk vajadzētu šādas tikšanās organizēt – gan šādā un plašākā sastāvā. Bija vērtīgas dažādas lietas, ko pārrunāja. Bija vērts pārskatīt un virzīties uz priekšu, ņemot vērā, ko esam pārrunājuši tikšanās laikā.»

FAKTI

Novadi attīstās dažādi
Pirms sarunu sākuma sanākušos ar prezentāciju par novadu uzņēmējdarbības datiem un rādītājiem iepazīstināja Nameda Belmane no SIA «Baltkonsults».

- Bezdarba līmenis – pēc 2020. gada 30. oktobra datiem, tas nedaudz lielāks ir Rundāles novadā – 6,1 procents, tad seko Bauskas novads – pieci procenti un tad Vecumnieku un Iecavas novads – 4,6 procenti.

- Vidējā alga, aprēķināta pēc apdrošināšanas iemaksām, 2020. gadā tā lielākā bija Iecavas novadā – 973,03 eiro. 877,45 eiro Vecumnieku novadā, 871,29 eiro Bauskas novadā un 793,01 eiro Rundāles novadā.
 
- Lielākā daļa ekonomikas novados ir saistīta ar zemkopību un lopkopību. Tomēr ir atšķirības. Rundāles novadā lielākie uzņēmumi ir zemnieku saimniecības. Bauskas un Iecavas novadā lielākie uzņēmumi ir saistīti ar putnkopību – olu ražotāja
a/s «Balticovo» Iecavas novadā un putnu gaļas ražotājs «Lielzeltiņi» Bauskas novadā. Savukārt Bauskas novadā ir vairāk celtniecības firmu, bet Iecavas novads izceļas ar tehnoloģiski spēcīgiem uzņēmumiem. Vecumnieku novadā lielākie uzņēmumi ir kūdras ražotāji, izceļas arī kokapstrādes nozare.

- Kopumā nevar runāt par ļoti vienmērīgu uzņēmējdarbības struktūru visos novados. Tas noteikti būs jāņem vērā jaunajai novada domei, vērtējot uzņēmējdarbības jomas atbalstu apvienotajā novadā.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

fak

kādus tik sūdus nepiedāvā izveidot, lai tikai būtu darba vietas pakaļu atsēdētājiem.

pirms 13 dienām, 2021.05.04 00:39

Lielvīrs

Un kas jūs būtu pēc profesijas? Celtnieks, špaktelētājs, krāvējs?
Žēl, protams, ka ir izveidojies tāds priekšstats, ka visi pašvaldības darbinieki ir "pakaļu atsēdētāji". Es gan nesaku, ka tādu nav vispār, tas tā skaidrībai.
Par konkrēto "centru" - doma jau laba, jo citādāk pašvaldībai kaut kā ļoti grūti pagaidām iet ar to uzņēmēju piesaisti. Visas runas līdz šim ir bijušas teorētiskas un beigušās ar to, ka pašvaldība kaut ko "nomuģī" un nepanāk uzņēmējiem pretī. Protams, lai šāds centrs reāli darbotos, tur jābūt jāstrādā spējīgiem un zinošiem cilvēkiem, nevis te jāsabāž kāds jau pašvaldības administrācijā strādājošais, jo acīmredzams, ka esošie darbinieki nav pietiekami kompetenti. Taču, lai piesaistītu kompetentus cilvēkus, diemžēl arī atalgojumam vajadzētu būt atbilstošam, bet šaubos, ka tas tā būtu.

pirms 11 dienām, 2021.05.05 08:49

Lielajam vīram

Paklau, vecīt! No kurienes tevī tāda pārcilvēcīga gudrība? Neesi no kāda pašvaldības kantora pa ratu pakaļu izbiris?

pirms 7 dienām, 2021.05.09 19:06

Vietējās ziņas