Atklāj Bauskas vēstures jaunus faktus

Bauskas tautas namā pilsētas 1. vidusskolas audzēkņi skandēja novadnieka Jāņa Sarmas trioletas un atklāja iepriekš nezināmus faktus par autora dzīvi un literāro darbību. Sarīkojums bija organizēts 27. februāra pēcpusdienā, lai pieminētu Jāņa Sarmas, izcila kultūras vēstures pētnieka, rakstnieka, gleznotāja un pedagoga, 125. dzimšanas dienu. Atceres pēcpusdienas iniciatori bija latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa un 10. klases jauniešu grupa, kā arī Bauskas Centrālā bibliotēka. Skolēni pētīja Jāņa Sarmas intelektuālo mantojumu muzejos, Akadēmiskajā bibliotēkā, bet Centrālās bibliotēkas speciāliste Laimdota Ozoliņa analizēja rakstnieka romānu «Kalnakūļu Vikta», pievēršoties Bauskas vides raksturojumam. «Romāns nav literārs šedevrs, bet tam piemīt unikāla vērtība, jo «Kalnakūļu Vikta» ir vienīgais darbs, kurā spilgti un precīzi attēlota mūsu pilsētas vide no 1899. līdz 1904. gadam.  Tas ir periods, kad Jānis Sarma mācījās Bauskas pilsētas skolā - vienā klasē ar nākamo dzejnieku Edvartu Virzu. Romānu izlasīju ar milzīgu interesi. Daudzas ģeogrāfiskās vietas bija viegli atpazīstamas, bet ielu nosaukumi šķita svešādi. Rakstniekam ir izdevies atspoguļot kolorītu, dinamisku tālā laikmeta vidi. Uzzināju daudz svarīgu faktu par pilsētas skolu, audzēkņu un pedagogu attiecībām. Guvu informāciju arī par Edvarta Virzas agrīno jaunību,» komentē Laimdota Ozoliņa. Arī vēsturniece Ilva Strautzele, kura uzmanīgi sekoja sarīkojuma norisei, nesen izlasījusi «Kalnakūļu Viktu». To viņa uzskata par nozīmīgu vēstures liecību. Ilva iesaistījās domu apmaiņā ar citiem atceres pēcpusdienas apmeklētājiem. Pensionāre Zīna Baļčūne savulaik ir lasījusi Jāņa Sarmas pēdējo romānu «Mīļā pilsēta», kura darbība risinās arī Bauskā. Zīna atzīst: «Neatceros, kur dabūju grāmatu, jo Latvijā tā nebija izdota. Arī romāna darbība jau ir piemirsusies, taču atminos savas izjūtas lasot. Man ļoti patika, jo tā bija pirmā grāmata, kurā tik izsmeļoši aprakstīta Bauska.» Pilsētas 2. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Dābola sarīkojumu apmeklēja, lai paplašinātu savu redzesloku. «Par Jāni Sarmu iepriekš nebiju dzirdējusi. Mani ieintriģēja fakts, ka viņš ir bijis Bauskas pilsētas ģimnāzijas pirmais latviešu valodas, literatūras, zīmēšanas, kultūrvēstures un psiholoģijas skolotājs, kurš izglītības iestādē sācis strādāt 1919. jeb dibināšanas gadā. Gūtā informācija man noderēs mācību stundu tematikas paplašināšanai,» spriež Ruta Dābola. Žēl, ka viņas pārējie kolēģi, kuri rajona skolās māca dzimto valodu, ignorēja teicami sagatavoto tematisko pēcpusdienu. Tā bija veltīta Bauskas 400 gadu jubilejai un pilsētas 90. dzimšanas dienai.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas