Atkritumu šķirošana kļūst aizvien sarežģītāka 6

Martā Bauskā varētu parādīties jauni atkritumu konteineri brūnā krāsā bioloģiskajiem atkritumiem. Tas būtu nozīmīgs solis atkritumu pārstrādes jomā, taču tiek prognozētas vairākas problēmas, turklāt dažādos līmeņos.

Bauskas novadam bioloģiskie sašķirotie atkritumi būs jāved uz izgāztuvi Getliņos. Bioloģiskie atkritumi ir ne tikai tas, kas paliek pāri pēc ēšanas vai ēst gatavošanas, – tās ir arī koku lapas, nopļautās niedres, parkos savāktie zari un daudz kas cits. Pirmā lieta, kas radīja uztraukumu, – vai tiešām tas viss būs jāved uz Pierīgas atkritumu izgāztuvi?

Speciālas iekārtas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola informē, ka Bauskas novads ir iekļauts Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. «Kad atkritumu poligons «Grantiņi» darbību pārtrauca, tad meklēja, kur citur vest atkritumus. Jelgavā atteica ierobežotās kapacitātes dēļ, tāpēc ved uz Getliņiem. Tur jau drīz – pēc mēneša vai diviem – sāks darbu jaunā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārta,» stāsta A. Ozola.

Pašvaldības un atkritumu apsaimniekotājus par to informēja jau pirms divarpus gadiem. «No šī gada 1. janvāra dalīti jāvāc mājsaimniecībā radītie bioloģiskie atkritumi. Iebildes pret šādiem plāniem no pašvaldībām nav saņemtas,» informē A. Ozola.
Viņa uzsver – visas īpatnības par to, kā notiek bioloģisko atkritumu savākšana, ko pārstrādā uz vietas un ko ved tālāk, jāparedz pašvaldības saistošajos noteikumos. «Nav mainītas prasības komposta vietām. Bija diskusija par to, vai ir nepieciešams asfaltēts laukums, bet prasības nav mainījušās. Vienīgi – jābūt paredzētam saistošajos noteikumos, kur un kā nogādā un pārstrādā bioloģiskos atkritumus. Un tieši mājsaimniecību dalītajiem atkritumiem gan ir daudz stingrāki noteikumi,» pauž ministrijas pārstāve.

Gribētu pārstrādāt uz vietas
Kā noskaidroja laikraksts, Bauskas novada saistošajos noteikumos šādi nosacījumi pašlaik pilnībā nav iestrādāti, bet noteikti būšot. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks atzīst, ka bijusi cerība mājsaimniecību bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtu izvietot tepat Bauskas novadā, tomēr atbalsta no valsts  šādai idejai nebija. «Ceram, ka nākotnē izveidosim savu bioloģisko atkritumu pārstrādes uzņēmumu. Ja varētu startēt projektā, kur būtu papildu finansējums, tad ir variants – bioloģisko produktu pārstrāde speciāli sagatavotā konteinerā,» skaidro A. Jātnieks. Vēl kā variantu viņš vērtē iespēju, ja industriālajā parkā atver kādu uzņēmumu, kas izmanto bioloģiskos atkritumus ražošanā, tad varētu šo jomu uzticēt šādam uzņēmumam.

Viņš saka, ka pašvaldības aicināja VARAM arī padomāt vairāk par nosacījumiem preču iepakojumiem, lai samazinātos neatbilstošu atkritumu piesārņojuma risks bioloģisko atkritumu konteineros.

Vēlie jautājumi
Ministrijas pārstāve piekrīt – ja uzceltu rūpnīcu Bauskā, kas izmanto šādus atkritumus, tas varētu būt risinājums. Jau tagad dažu uzņēmumu pārtikas atkritumi nonāk biogāzes iekārtās. Tomēr pēc plāna un Ministru kabineta noteikumiem sanāk, ka būtu jānogādā īpašajās iekārtās. «Kopskaitā Latvijā būs sešas iekārtas, kur vest dalītos mājsaimniecību organiskos atkritumus. Bauskas novads nākotnē būs iekļauts Viduslatvijas reģionā. Bioloģiskos atkritumus vedīs uz tuvāko vietu, kur būs šāda pārstrādes iekārta. Svarīgi, lai pārstrādā atbilstošā veidā,» stāsta A. Ozola.

Ministrijas pārstāve ir izbrīnīta par to, ka pašvaldībās par šo jomu vēl aizvien ir jautājumi. «Prasību, ka būs šie atkritumi jānodala, pieņēma 2018. gada jūlijā. Pašvaldībām rakstījām un atgādinājām, ka tāda prasība būs un jāgroza saistošie noteikumi, jāvienojas ar apsaimniekotājiem. Sagatavošanās laiks bija gana ilgs. Pērn rudenī rīkojām tikšanos. Oktobrī arī bija saruna, kur Bauska bija uzaicināta. Iespējams, ka ar pašvaldībām jātiekas un jāskaidro prasības,» pauž A. Ozola.

Slinkums un ļaunprātība
Savukārt SIA «Vides serviss» valdes loceklis Uģis Saukums uzsver, ka šķirošanā lielākā problēma ir nevis pati sistēma, bet gan cilvēku slinkums un attieksme. Bioloģisko atkritumu konteineru izvietošana sāksies martā, kad slēgs līgumus ar daudzdzīvokļu namiem, kas to vēlas. Galvenā problēma šeit varētu būt cilvēku nevērība un ļaunprātība.

Kā piemēru viņš min situāciju ar kapu atkritumiem. «Vajadzētu no kapiem savākt zāli, zarus un niedres, ko var pārstrādāt, bet cilvēki samet sveces un citus sadzīves atkritumus. Ja to visu ved pa taisno prom, tie ir nešķiroti atkritumi, kas maksā dārgi. Tāpēc vispirms jāizšķiro visi piemaisījumi, tikai tad var domāt, ko darīt tālāk. Spilgtākais piemērs ir bioloģisko atkritumu konteineri Bauskas vecajos un jaunajos kapos – tur rakstīts, ka jāmet tikai bioloģiskie atkritumi, bet ko tur samet!?» sašutis ir U. Saukums.
 
Par savāktajām lapām, kritušajiem un nozāģētajiem zariem un upē nopļautajām niedrēm viņš neuztraucas. Tās ir, kur likt, turklāt lapas maksimāli cenšas pārvietot tā, lai pēc iespējas mazāk būtu jāved prom – tās tomēr ir trūdviela zemei, kas dabiski noārdās.

Stikli vien spīd
Bauskā tehnika bioloģisko atkritumu izvadāšanai jau iegādāta. Jaunie brūnie konteineri būs ar savām īpatnībām, tajā skaitā ventilācijas sistēmu un šķidruma nosēdināšanu, lai būtu vieglāk pārstrādāt. Tomēr noārdāmo bioloģisko atkritumu jomā lielākā problēma ir nevis paši atkritumi, bet gan lieks piesārņojums.

«Nevienā biogāzes koģenerācijā bez iepriekšējas apstrādes šādus atkritumus nevar ņemt. Mājsaimniecību bioloģiskie atkritumi vienmēr būs ar piemaisījumiem. Kā liecina Vācijas pieredze, neapzinīgi iedzīvotāji iemet piemaisījumus, piemēram, mazās baterijas, nerunājot par mehāniskiem piejaukumiem – plēvi, metālu, stiklu. Diemžēl tā ir ierasta prakse, ka trīslitru burku ar gurķiem no pagraba iemet pie stikla. Kas garantēs, ka to pašu neizdarīs bioloģisko atkritumu konteinerā? Stikls komposta atkritumos ir realitāte – Vācijā bioloģiski pārstrādāto materiālu nober uz ceļu malām un var redzēt, kā stikls spīd saulē,» sarūgtināts stāsta U. Saukums. Bioloģisko atkritumu pārstrāde kļuvusi par industrijas izaicinājumu – viena lieta ir tikt galā ar kauliem vai metāla gabaliem, cita – ja nu kāds ielej  ķīmiskas vielas, ko pamanīt vēl grūtāk?

Ļaunprātība var radīt negaidītas papildu izmaksas. «Pārstrādes laikā var atrast nepārstrādājamus piemaisījumus konteinerā. Tas nozīmē, ka šāds konteiners aizies kā nešķirotie atkritumi un piemēros soda sankcijas – iedzīvotājiem par to būs jāmaksā kā par nešķirotiem. Tāpēc jānodrošina, lai tur iemet tikai to, kas paredzēts līgumā,» pauž U. Saukums. Viņš to atzīst par lielāko problēmu – neapzinīgi ļaudis var iemest šo «darvas karoti medū», tā sabojājot ne tikai šķirošanas ideju, bet arī radot papildu izmaksas citiem iedzīvotājiem.
Bioloģisko atkritumu konteineri plānoti pie daudzdzīvokļu namiem, privātmājām būs jādomā par savām bioloģisko atkritumu kompostēšanas iespējām.

Kritizē par kavēšanos
Šogad pašvaldībām bija jāievieš bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēma, bet ne visur tas paveikts. VARAM tikko konstatējusi, ka aptuveni puse no Pierīgas reģiona pašvaldībām šo sistēmu vēl nav ieviesušas. Prasības pašvaldību saistošajos noteikumos ir, bet tas nenozīmē, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšanas sistēma ir ieviesta.

«Neieviešot bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto vākšanu no mājsaimniecībām, pašvaldības pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī uzliek papildu finansiālo slogu pašvaldības iedzīvotājiem, liekot maksāt dārgāk par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Jo vairāk mājsaimniecībās radušos atkritumus iedzīvotājiem ir dota iespēja šķirot, jo mazākas kļūst sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējās izmaksas un niecīgāks atkritumu daudzums nonāk apglabāšanai poligonos. Tādēļ pašvaldībām nekavējoties ir jānodrošina bioloģisko atkritumu dalīta vākšana atbilstoši normatīvajiem aktiem un labajai praksei,» pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Ministrija secinājusi, ka pašvaldību lēmumi par dalīto vākšanu pieņemti novēloti. Dažas pašvaldības atrunājušās, ka sistēmu sāks tikai pēc pašvaldību reformas, kad būs izveidotas jaunās pašvaldības, tomēr ministrija uzskata, ka šāda aizbildināšanās nav pamatota un pieņemama.

Atkritumu poligonos līdz šī gada beigām jāsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai. Pierīgas atkritumu poligonā «Getliņi» jau šādu infrastruktūru sagatavo, un prognozēts, ka pabeigs 2021. gada pirmajā ceturksnī.