Bauskā atceras notikumus pirms 60 gadiem

Pie pieminekļa komunistiskajā režīmā cietušajiem un bojā gājušajiem Bauskā 25. martā pulcējās represēto kluba «Rēta» biedri, citi komunisma režīma laikā cietušie, viņu piederīgie un jaunieši. Aukstais, vēsais un skaidrais laiks ne tikai saldēja sanākušos, bet arī ļāva saklausīt skaidri katru vārdu, kas tika teikts, atceroties šo skarbo un nežēlīgo laiku. Uz pieminekļa gūlās ziedi, mirdzēja svecītes, pieminot aizgājušos un atgādinot šī notikuma 60. gadskārtu. Šādos pasākumos zīmīga vienmēr ir mācītāja uzstāšanās, jo ticība Dievam bija tas, kas daudziem bija pēdējā cerība Sibīrijas trimdā. Bauskas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Aivars Siliņš aicināja neaizmirst šos drūmos laikus, lai vienmēr atminētos, uz ko ir spējīgs režīms, kurš nodibināts tikai kādas idejas vārdā. Par šīm nežēlīgajām represijām katru gadu kļūst zināmi jauni fakti. Stāsta Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja galvenais speciālists Raitis Ābelnieks: «Represijas un vietējo iedzīvotāju deportācija uz Sibīriju tika plānota jau desmit gadu iepriekš - 1939. gada oktobrī -, kad Latvija bija vēl brīva valsts. Par to liecina direktīvas, kuras tika sastādītas Maskavā un paredzēja kārtību, kāda tiks nodibināta Baltijas valstu teritorijā.» Pie pieminekļa pulcējās arī jaunieši - jaunsargi un Bauskas pamatskolas skolēni. Ar dziesmām par tiem laikiem atgādināja Jānis Bukšs, Bauskas pamatskolas zēni un Bauskas pamatskolas 8. klases skolēni. Bērnu dziedātās latviešu tautasdziesmas atsauca atmiņā šo notikumu skarbo seju: «Tur staigāja Dieva dēli, dvēselītes lasīdam'. Atraduši dvēselīti, ietin baltā villainē.» Bauska mūsdienās var lepoties ar piemiņas vietas represētajiem izveidi. Cilvēku, kas piedzīvojuši šos grūtos laikus, ar katru gadu kļūst aizvien mazāk. Tā laika jaunieši mūsdienās ir vīri un sievas ar sirmām galvām, kuru rūgtums sirdī, atminoties tos laikos, nerimsies nekad. Bijušie represēti cer, ka tie, kas klausās, arī nākotnē pieminēs šos notikumus, lai no šīm atmiņām gūtu mācību, kas nepieļautu šo notikumu atkārtošanos. Pirms 60 gadiem bija cilvēki, kas mēģināja brīdināt, ka notiks šīs represijas. Vairāki jaunieši no Bauskas līmēja lapiņas un arī citādāk mēģināja izplatīt informāciju par šiem notikumiem. Cīnītāju grupu pret padomju varu vadīja Gunārs Zemtautis.  Stāsta viņa brālis Jānis Zemtautis: «Mēs nojautām, ka kaut kas notiks. Ķirbaksala bija pilna ar krievu karaspēku. Pieredze jau bija - atcerējāmies, kas bija 1941. gadā. Lapiņas rakstījām ar drukātiem burtiem, izlīmējām Uzvaras ielā, vecajā tirgus laukumā mēģinājām nemanīti ielikt zemnieku somās.  1949. gada 25. marta nakti pavadījām mežā netālu no Codes. No rīta dzirdējām, kā pa šoseju mašīnas brauca Rīgas virzienā. Devos uz Bausku un no turienes uz Sviteni - pie mājiniekiem, kurus padomju vara bija saudzējusi.  Diemžēl mūsu vidū bija arī ziņotāji, un visu grupu savāca 1950. gada 21. jūnijā - skolu izlaiduma dienā. Dažus tā arī arestēja - izveda no zāles svinīgā pasākuma laikā un aizveda. Manam brālim un Arvīdam Kļaugam piesprieda nāvessodu. Pats pavadīju 15 gadu ieslodzījumā.»

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas