Bauskā laiku sāk skaitīt pa savam 2

Unikālu kalendāru «400 dienas līdz Bauskai – 400» šodien, 20. jūnijā, pilsētas pašvaldība dāvinās 400 sabiedrībā pazīstamākajiem baušķeniekiem. Otra tāda izdevuma nav, jo gads sākas 20. jūnijā, bet beidzas 2009. gada 25. jūlijā – pilsētas 400 gadu jubilejā.Paveic neiespējamo misiju Kalendāra autori ir Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturnieki Aigars Urtāns un Raitis Ābelnieks. Doma veidot neparasto izdevumu radās kādā no pilsētas jubilejas darba grupas sanāksmēm, teic Raitis. Viņš ir arī pilsētas Domes deputāts. «Vispirms tika ierosināts akcentēt 400 dienas pirms ievērojamā notikuma. Pēc tam izskanēja priekšlikumi izveidot speciālu kalendāru, katrā datumā atspoguļojot pilsētas dzīves svarīgu faktu, sākot ar 17. gadsimtu un beidzot ar mūsdienām. Aigars Urtāns un es Bauskas vēstures pētījumiem nododamies kopš 1999. gada, ik mēnesi publicējot materiālus laikraksta «Bauskas Dzīve» rubrikā «Vēstures mozaīka». Lai gan mums ir ļoti labas iestrādes, sākumā šķita, ka nevarēsim katrai dienai atrast konkrētu notikumu. Taču, par prieku un pārsteigumu pašiem, neiespējamo misiju paveicām. Tas bija radošs, bet ārkārtīgi darbietilpīgs process,» skaidro Raitis Ābelnieks. Kalendārā ir 59 lappuses. Jubilejas gads sadalīts pa nedēļām, bet katrā tās dienā ierakstīti svarīgākie notikumi.Izmanto vietējo laikrakstu Vēsturniekiem ir izdevies savākt un apkopot bagātīgu informatīvo materiālu. Vissenākais notikums kalendārā datēts ar 1609. gadu, kad Bauskai tika piešķirtas pilsētas tiesības.Aigars Urtāns atceras sagatavošanas procesu: «Strādājām, galvas nepacēluši, jo satura izstrādei bija paredzēti divi mēneši. Vispirms atlasījām faktus no saviem pilsētas vēstures pētījumu krājumiem, bet papildinformāciju meklējām arhīvos, muzejā, bibliotēkās, preses izdevumos. Visvairāk izmantojām laikrakstos «Bauskas Vēstnesis», «Bauskas Darbs», «Komunisma Ceļš» un «Bauskas Dzīve» publicētus faktus, cenšoties ievērot satura dažādības principu. Notikumi atspoguļo sadzīvi, pilsētā pazīstamu personu dzīves zīmīgas epizodes, karus, deportācijas, dažādu ēku un būvju celtniecību, sportu, kultūru. Izdevumā apkopoti gan Bauskas vēsturē ļoti nozīmīgi, gan mazāk svarīgi notikumi. Mums šķita svarīgi parādīt, kā gadsimtu gaitā ir mainījies pilsētas tēls.» Gaumīgs aprīļa joksRaitis uzsver, ka pētniecība ir gan abu ikdienas darbs, gan vaļasprieks. Šķita, ka visi īpašie vēsturiskie notikumi jau ir zināmi, tomēr darba gaitā atklājās vairāki interesanti fakti. Aigars min ļoti asprātīgu 1. aprīļa atainojumu «Bauskas Vēstnesī» 30. gados. Īsi pirms joku dienas avīzē bija publicēta informācija, ka 1. aprīlī tiks noslēgtas derības starp fotogrāfu Grīnbergu un mākslinieku Zuti par to, kurš ātrāk noskries apkārt tirgus laukumam. Norādītajā datumā sapulcējies liels ziņkārīgo pūlis, visi nepacietīgi gaidījuši derību slēdzējus, bet nekas nav noticis. Ziņkārīgie piedzīvojuši milzīgu vilšanos, uzzinot, ka publikācija bijusi 1. aprīļa joks.» Vēsturnieks lūdz izdevuma vērtētājus paturēt prātā, ka jubilejas kalendārs nav vēstures grāmata un nepretendē uz faktoloģisko pilnību. Izdevumā neizdevās ietvert pat visus atlasītos notikumus. Fakts zviedru portālā Aizraujošākās darba epizodes atceras arī Raitis: «Vairākkārt saskārāmies ar problēmu, ka notikums bija zināms, taču sameklēt mēnesi un datumu izrādījās ļoti grūti. Tā, piemēram, cenšoties noskaidrot, kurā 1701. gada dienā Zviedrijas karalis Kārlis XII ieradās Bauskā, interneta meklētājsistēmā ierakstījām atslēgas vārdu un kādā zviedru portālā uzreiz atradām arī datumu.» Daudzi notikumi vēsturniekiem bija zināmi tikai aptuveni, tādēļ krietnu laiku aizņēma faktu precizēšana. Bija jāpatur prātā, ka līdz 1918. gadam literatūras avotos minētie datumi fiksēti ir pēc vecā stila, tādēļ tie bija jāpārveido laika skaitīšanas jaunajā sistēmā. Aigars ir veidojis kalendāra vizuālo tēlu, izvēlējies publicēšanai fotoattēlus, gravīras un reprodukcijas. Izmantoti Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiāli, vēsturisku attēlu kopijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un mūsdienu fotogrāfijas. To autors ir Raitis Ābelnieks. Jaunākie attēli ir tapuši šogad.  Plašāks teksts publicēts šodienas laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātās versijas pielikumā «Vasara». Pielikumā atradīsit arī unikālu informāciju par tūrisma un atpūtas iespējām visos Bauskas rajona pagastos.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas