Bauskā literāri tematiskā sarīkojumā atklāj latviešu strēlnieku varonību 4

Bauskas kultūras centra lielajā zālē vakar, 24. novembrī, izskanēja patriotiska literāri tematiskā pēcpusdiena «Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros», kas veltīta latviešu strēlnieku simtgadei. Pasākumu apmeklēja kupls skaits dažāda vecuma iedzīvotāju, pārsvarā gan jaunieši un pensionāri.

Strēlniekiem un viņu apdzejotājam rakstniekam Aleksandram Grīnam veltīto pēcpusdienu rīkoja Bauskas centrālā bibliotēka kopā ar Valsts ģimnāziju, informē bibliotēkas speciāliste Ērika Pelcere.

Pasākumu atklāja Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagoģe Vija Cerusa: «Šodien esam atnākuši uz svētbrīdi, atdot godu tiem strēlniekiem, kas pirms simt gadiem nosargāja Rīgu.»

Lielākā uzmanība bija veltīta latviešu likteņu apdzejotājam rakstniekam Aleksandram Grīnam, kam šogad atzīmē 120 gadu jubileju. Par viņa dzīvesgājumu stāstīja Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa. Savulaik vecāki puikam devuši vārdu Jēkabs. Kara gados cīnījies latviešu strēlnieku bataljonos un tad mainījis vārdu, kļūstot par Aleksandru. Lielāko popularitāti A. Grīns guvis pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma kā latviešu nacionālais rakstnieks, par ko padomju represīvās iestādes viņu arestēja un 1941. gadā Arhangeļskā nošāva. Tomēr viņa garadarbi palikuši dzīvi latviešu tautas atmiņā.

Par strēlnieku vēsturiskajām gaitām runāja Bauskas pilsētas pamatskolas vēstures skolotājs Dainis Cipulis. Viņš atzina, ka šo iespēju uzskata par lielu godu. «Es šodien parādu godu arī savam vectēvam, Iecavas pagasta zemniekam Jēkabam Latvietim, kurš arī cīnījās latviešu strēlnieku rindās,» teica D. Cipulis.

Vēsturnieks pastāstīja, ka latvieši iesaistījās Pirmā pasaules kara kaujās jau no pirmajām dienām, dienot Krievijas impērijas karaspēka sastāvā Polijā. Savukārt Latvijā pēc patriotiskā aicinājuma 1915. gadā izveidojās astoņi strēlnieku bataljoni, kas pārtapa pulkos. To skaitā bija arī Bauskas latviešu strēlnieku pulks.

Ar priekšlasījumiem no Aleksandra Grīna un Kārļa Skalbes darbiem uzstājās Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēni. «Šoreiz tikai zēni rādīs un lasīs fragmentus no Aleksandra Grīna «Dvēseļu puteņa,» 10.a klases priekšnesumu komentēja Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Ināra Graudiņa.

Noslēgumā uzstājās vīru kopa «Vilki». Vīri dziedāja dziesmas, kas sacerētas latviešu strēlnieku un Latvijas atbrīvošanās cīņu laikā. Dziedājums zāli aizrāva – vecāka gadagājuma klausītāji nobirdināja arī pa asarai.

Plašāk – «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā 25. novembrī.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Labi

VILKI tiešām lika skriet tirpiņām pār kauliem. Tik aizkustinoši, braši, spēcīgas vīru balsis. Arī jaunēkļi malači, ka ļauj ievilināt sevi skolotāju avantūras - tomēr apgūst ko jaunu, arī uzstāšanās prasmi.

pirms 5 gadiem, 2015.11.25 10:42

hi hi

nu malači bija tie latvju strēlnieki, sevišķi jau sarkanie,kas nosargāja Ļeņinu

pirms 5 gadiem, 2015.11.25 12:24

drīzāk tā

Nebūtu mūsu strēlnieki noturējušies tā laika Krievijā, nebūtu mums starpkaru Latvijas, uz kuru tagad atskatāmies ar sajūsmu par tās ražošanu, kultūru, uzplaukuma kopumā - skolotāja D.Cipuļa un daudzu citu vēsturnieku viedoklis. Bija vērtīgi paklausīties.

pirms 5 gadiem, 2015.11.26 10:09

Lasītāja

Par šo un citiem sarīkojumiem tiešām milzu paldies Bauskas Valsts ģimnāzijas latv. val. skolotājām Cerusai un Graudiņai, skolēniem, Centrālajai bibliotēkai - apbrīnojama griba radoši strādāt. Ja tikai baušķenieki vairāk saņemtos atvilkties uz kultūras centru un novērtēt rīkoju darbu. Paši gūtu gan vairāk informācijas, gan iedvesmas un dzīvotprieka.

pirms 5 gadiem, 2015.11.29 14:57

Vietējās ziņas