Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bauskas apzaļumošanā visu nosaka budžets 17

Apstādījumi atdzīvina jebkuru vietu, un, kā nereti joko, daiļdārznieki noslēpj celtnieku kļūdas. Arī mūsu pilsēta kā dāma ik pavasari un vasaru maina «kleitu». Katram sava gaume un patikšana, arī attiecībā uz apzaļumošanu Bauskā.

Nekādas novitātes
Laikrakstam zvanīja Jauncodes iedzīvotāja, kas vēlējās paust savu un kaimiņu viedokli šajā jautājumā: «Pabraukājot citur, piemēram, Aizputē, Tukumā, Alūksnē, viss smuki apzaļumots, namu fasādes izrotātas, Bauskā kauns atgriezties. Nekādas novitātes! Apļveida krustojumi kā spoki, Zaļajā ielā kā džungļi. Viss vecais – Lieldienās vecās olas... Vai tad nevar apmainīties ar citu pašvaldību? Kas jauns ir Bauskā? Kas notiek ar Rātslaukuma kiosku, vai tur dzīvo žurkas? Vasarās skolēni tur varētu pārdot ūdeni vai sulas. Prasta pilsēta. Trīs upes – smel un laisti puķes, varētu būt ziedoša pilsēta! Bet mums ir tikai atraitnītes, citas puķes Bauskai nav atvēlētas. Ko tūristi redz? Smuka ir strūklaka atpūtas vietā pāri Mūsas tiltam. Bet kāda ir «vizītkarte», iebraucot no Rīgas puses!?»

Savukārt baušķenieks Māris priecājas par sakoptību pilsētā, par puķu podiem un stādījumiem. «Viss ir skaisti,» teic vīrietis, kuram arī pašam ir dārziņš un kurš saprot zemes darba sūrumu un saldumu.

Kā jaunāko pilsētā Andra Matuļenko, novada sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste, minēja: labiekārtojuma jomā Dambja ielas atpūtas vieta, zviļņi Mūsas krastā, atjaunota taka gar Mēmeli uz pilskalnu, puķu stādījumi pilsētā, rotācijas aplis Lidlauka ielā. «Nevar bezgalīgi kaut ko veidot no jauna, pienācīgi neuzturot jau esošo. Cilvēki ir dažādi, un katrs redz to, kas viņam tuvāks, – viens priecājas par puķu stādījumiem, cits redz ko citu. Svarīgi, lai, svētkus gaidot, katrs padomātu arī par dekoratīviem elementiem savā īpašumā, – tas pilsētu un pašvaldības teritoriju darītu košāku. Sāksim ar sevi – izvērtēsim, ko es pats esmu izdarījis, lai pilsēta un mana sēta būtu skaistāka!» rosina A. Matuļenko.

Mēmeles ielu apzaļumos pēc remontdarbiem, par to parūpēsies ielas būvniece SIA «VIA».

Nav ainavu arhitekta
Bauskas novada Būvvaldes galvenā arhitekte Sandra Smolija uzsver, ka pašvaldībai nav ainavu arhitekta, kas visu koordinētu. «Paļaujamies uz Ainu (Beli – red.) – diplomētu daiļdārznieci, kas mācījusies kompozīciju,» teic S. Smolija. Viņa stāsta, ka Bauskā apzaļumošana ir SIA «Vides serviss» un uzņēmuma «Ints&Co» ziņā. Parasti vienojoties par krāsām.

Arhitekte skaidro, ka saulē izkaltušo apļveida krustojumu apzaļumošana pie Bauskas pils un zemes maiņa izmaksātu vairāk nekā desmit tūkstošus eiro, vajadzīgs arī projekts. «Šogad, visticamāk, apļus neapstādīs, tur piemērotāki būtu mūžzaļie augi, lai katru gadu nav jāpērk jauni. Arī pie strūklakas pāri Mūsas tiltam ir ilgmūžīgie augi, bet ekspozīcija tiek papildināta ar viengadīgām puķēm. Šogad plānots atjaunot Bauskas zīmes, iebraucot pilsētā,» apliecina S. Smolija.

Ar kritizētajiem pusapļiem nogāzēs, braucot no Rīgas, nav tik vienkārši. Tur zem lokiem iebetonēti stiprinājumi, kas notur kalnus, bijuši arī akmeņi, tie noņemti, jo bija nomelnējuši. «Uz kalna neko nevar iestādīt – viss «peld» lejā. Varbūt varētu iedēstīt skujeņus, tiem stiprāka sakņu sistēma, puķes tur galīgi neder, jo apakšā ir betona pamats, ūdens tur notek, un viss izkalst,» problēmu ieskicē arhitekte. Bijusi doma vietu rekonstruēt, jo zeme katru gadu nosēžoties.

Šogad finansējums mazāks, tālab smagi bijis izvērtēt, no kā atteikties apzaļumošanā, palikuši pie tā, ka dobes tomēr jāsaglabā, jo ne vienmēr būs krīze, toties nebija tulpju un rudenī «kāpostiņu». Par Rātslaukuma kiosku – tas ir bezsaimnieka manta, kas atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, bet Rātslaukuma otras puses labais projekts «iestrēdzis», tādēļ pašlaik nevar pateikt, kas notiks ar kiosku. Rātslaukuma pārbūves laikā kiosku bija plānots nojaukt. Pašlaik ierobežotā finansējuma dēļ projekts netiek realizēts.

Krāsu un kontrastu vilinājums

«Bauskas Dzīve» devās pie Ainas Beles, SIA «Vides serviss» apzaļumošanas nodaļas vadītājas, un ieinteresētā sarunā teju divas stundas paskrēja nemanot. Pilsētas apzaļumošana patiesībā sākas iepriekšējā gada oktobrī, kad plāno un pasūtina stādus.
«Katru gadu tiek izvēlēti augi, kas visu vasaru saglabā dekorativitāti. Dobju kontūras ir tās pašas, mainās augu sortiments, krāsas un ornamenti,» stāsta speciāliste. Augi tiek kombinēti pēc kontrasta principa, piemēram, gluds ar rievotu, gaišs pret tumšu, apaļš pret skraju, paparde pret hostu u. tml. Tie ir lapu, krāsu, ziedu formu, arī augstuma kontrasti. Pilsētā tiek stādītas leduspuķes ‘DeluXXe Rose Green Leaf”, ‘Bronze Leaf’ un citas, sudrablapu cinerārijas, salvijas ‘Victoria Blue’, samtenes, struktūraugi – ipomejas, gnafālijas, kas stādījumiem piešķir formu un struktūru. Jau trešo gadu jaunums ir balzamīnes no ‘Vigorus’ grupas. Šogad ir četru šķirņu vasaras graudzāles, piemēram, spalvu zāle un sarainā sarzāle.

SIA «Ints&Co» no Bauskas novada Gailīšu pagasta nodrošinot stabos iekarināmos puķu traukus, arī lielāko daļu podu stādījumu. Z/s «Sprīdīši» Bauskas novada Brunavas pagastā izaudzējot vasaras ziedu stādus un nedaudz ziemciešu. Šogad daudz sarkanu, violetu, dzeltenu, rozā toņu. «Visu nosaka budžets, šogad netika iepirkti jauni trauki un papildināti objekti, nācās atteikties no krizantēmām un dekoratīvajiem kāpostiem pērnā gada rudenī,» stāsta A. Bele, «varētu jau arī agrā pavasarī atteikties no atraitnītēm Rātslaukumā, Korfa dārzā, pie Plūdoņa pieminekļa, tomēr «iemetām» spilgtumu. Izvēlējāmies vietas, kur vairāk apgrozās cilvēki. Visiem taču patīk, ka Lieldienās ir košums, atraitnītes glābj tukšajā periodā.»

Vasaras puķes A. Bele kopā ar sētniecēm stādīja 11. jūnijā, kad Bauskā rībēja pērkons un lija vasarīgi silts, tomēr spēcīgs lietus. «Laiks labs, audzelīgs, ietaupījām līdzekļus, stādot lietū un negaisā,» teic daiļdārzniece, «visu dara 10 – 12 sētnieku brigāde, mans «zelta fonds», tālab nav papildu darba izmaksu. «Ints&Co» izaudzē stādus un darbos iesaista savus cilvēkus. «Sprīdīšu» saimniece Iveta Ļekūne pati atved stādus, tādējādi nav lieku izmaksu par transportu. Viņai ir ideāli stādi, cilvēki bieži jautā, kur tie audzēti. Iveta izcili pārzina vasaras puķes, viņai var prasīt padomu.»

Smalks plāns katrai dobei
Aina Bele rāda un salīdzina vairāku dobju šī un pērnā gada plānus, kur smalki atzīmēts augu daudzums, krāsas, stādīšanas attālums un citas lietas, absolūti nekas nenotiek nejauši un pavirši, jo «jāveido ornaments». Viņai patīkot eksperimentēt – Lāčplēša un Zaļās ielas krustojumā bijusi dažādu baltu augu dobe, kas «nošpikota dārzkopības dienās Bulduros», tomēr iedzīvotājiem vairāk patīkot vienas sugas spilgti augi, citi pat sakot, ka «baltā nav krāsa». Uz jautājumu, kura dobe pašai mīļāka, izskan atbilde: «Šogad tā varētu būt Brīvības bulvārī. Visas dobes veģetācijas periodā ir mainīgas, un katru dienu parādās jaunas krāsu un formu nianses.» Izaicinājums bijusi 2018. gada sarkanbaltā dobe, jo tas nebija zināms laikus – rudenī, lai pasūtinātu vajadzīgo krāsu augus.

Zaļās ielas apļveida krustojumā ir ilgmūžīgie augi – krāsainās spirejas, bārbeles, sudrabsveces, no ziemcietēm ir arī ‘Allium’ jeb sīpoli. «Katru gadu šie augi kļūst krāšņāki, aplis visu gadu mainās – ziemā paliek tikai skujeņi, ar ilgmūžīgiem augiem tiek taupīti līdzekļi. Arī Ogrē rotācijas apli rotā ilggadīgi augi. Katram patīk kaut kas cits. Tie, kas vēlas kādas pārmaiņas, domē var iesniegt priekšlikumus, apzaļumošanas plānojumus, savas idejas var paust arī man,» rosina A. Bele. Sarunas laikā nevienu reizi nebija dzirdami kritiski vārdi par nespeciālistiem, kas visu par visu vienmēr zina labāk…

Apļiem pie Mūsas tilta jau 2017. gadā A. Bele bija iesniegusi apstādījumu projektu, bet tas atlikts līdzekļu trūkuma dēļ. Tur ir velēna, zāle, grunts būtu jāiz-ņem aptuveni 30 centimetru dziļumā.

Daudz darba, maz roku
Grūtības rada ierobežotais strādnieku skaits, ir tikai 10 – 12 sētnieki visas pilsētas apzaļumošanai, nākuši klāt arī objekti – otras strūklakas teritorija, Dambja ielas laukums, Brīvības bulvāris, ielas, ko senāk aprūpēja namu sētnieki, – Pionieru, Zaļā, Dārza, Rīgas iela. Nav viegli iztīrīt bruģi un apmales. Bieži vien pieci seši darbinieki strādā ar puķēm, pārējie pieci seši sētnieki kopj sadzīves atkritumus. Tiem pašiem cilvēkiem vēl vajag «aizskriet» uz Īslīces un Brunavas pagastu iestādīt puķes.
Pēdējos gados puķes vairs nezog, taču sākumā garnadži bija iecienījuši pelargonijas pie fitnesa centra.

Problemātiskas ir nogāzes, braucot no Rīgas puses. «Aplaistīšana nekāda. Melnzeme bruka. Graudzāles atstātas, lai nostiprinātu brūkošos apļus. Mans ieteikums – plānot līdzekļus un pasūtīt projektu Mēmeles tilta nogāžu labiekārtošanai. «Vides serviss» pēc pasūtītāja vēlmēm nojauca nogāžu nostiprinošos akmens lokus un ierīkoja puķu stādījumus. «Vides serviss» ir tikai izpildītājs. Varbūt var, kā bija vēsturiski, – pļaut kā nogāzi?! Tur vajadzīga apakšzemes laistīšanas sistēma, bet tas ir dārgi,» vērtē A. Bele.

Uz tiltiem pakārtie puķu podi jālaista trīs reizes nedēļā. Ventspilī esot apakšzemes laistīšanas sistēma. Būtu labi, ja arī mūsu pilsētā izvadus ierīkotu vismaz pie apļiem un tiltiem. Pašlaik atbrauc traktors ar cisternu un vīri kāpj pāri tilta margām. Arī Jūrmalā tā darot. Lietus pakārtajiem podiem neko nedodot. «Ja nelaista, tad nav jēgas stādīt. Laistīšanai jātērē tikpat līdzekļu, cik ziedu iegādei. Vasaras puķes var atļauties tikai bagātas pašvaldības,» stāsta A. Bele.

Ūdens patēriņš ir atkarīgs no laikapstākļiem. Svarīgi, lai augiem nebūtu temperatūras kontrasta, tādēļ ūdens cisternā tiek ieliets jau iepriekšējā vakarā, lai sasilst. No upes ūdeni gan neņemot. Bauskā nav paredzēta un ierīkota atbilstīga vieta pie upes, kur sūknēt ūdeni. Svarīgi, lai tai varētu piebraukt, tā nedrīkst būt peldvietu tuvumā. Ir konkrētas prasības vietas sagatavošanai, lai, ņemot ūdeni, neiesūktu ūdensdzīvniekus un augus. Tādēļ tādas ierīkošana un uzturēšana noteikti nebūtu lētāka par pašreizējo variantu, skaidro Uģis Saukums, SIA «Vides serviss» valdes loceklis.


Uzziņai
Stādījumu un puķu laistīšanai Bauskā šogad aprīlī iztērēti deviņi kubikmetri ūdens, maijā – 30 m3.  Pērn maijā laistīšanai vajadzējis

23 m3, aprīlī – 20 m3, jūnijs bija karsts un «prasījis» 102 m3, jūlijs – 72, augusts – 40, septembris – 31 m3 ūdens.

Apzaļumošanai Bauskā un novadā  šogad plānots tērēt 45 tūkstošus eiro.
2019. gadā šim mērķim izlietoti 59 tūkstoši eiro. Katru gadu, plānojot novada budžetu, top arī pasākumu plāns, un investīcijas paredz atbilstīgi tam.


Pievieno komentāru

Komentāri 17

fiška

Visu budžetu apēd domnieku trakās algas.

pirms 8 dienām, 2020.06.26 11:38

Lielvīrs

Tās algas ir publiski apskatāmas, ieteiktu apskatīties un padomāt vai tiešām ir tik trakas :)

pirms 8 dienām, 2020.06.26 12:59

viedokļu plurālisms

tev, kā darba ņēmējam tās vienmēr izskatīsies par mazu, bet mums- darba devējiem t.i. nodokļu maksātājiem tās protams izskatās krietni par lielu, it sevišķi" tiem" sezonas zemeņu lasītājiem" domē

pirms 6 dienām, 2020.06.28 09:57

arlovskis

budžetu apēda sporta halles rijīgās FIŠKAS

pirms 8 dienām, 2020.06.26 12:05

Skaisti

Ar tādu baudu lasīju Beles kundzes stāstījumu. Skaisti, tiešām. Paldies par darbu.

pirms 8 dienām, 2020.06.26 13:49

Paldies

Ainas kundzei ar komandu! Labs darbs. :)

pirms 7 dienām, 2020.06.26 17:00

Hm

Varēja jau arī pastāstīt, kāpēc Bauskā sistemātiski kropļo kokus!

pirms 8 dienām, 2020.06.26 14:49

Piekrītu

Viss Bauskas skaistums top budžeta ietvaros, bet vai lūdzu nevarēt izdomāt kaut nedaudz vairāk no ziedu krāsu gammas. Pavasarī pavasara ziedošie ziedi, vasarā un rudenī citi. Ja reiz tik ļoti esam par sadraudzību ar Lietuvas pilsētām, tad vispirms varbūt lietderīgi aizbraukt uz tuvējo mazo Biržu pilsētu un paskatīties kā tur tiek veidotas ziedu dobes. Mūsu pilsētas Rimi apļa dobe ir, piedodiet, pilnīgi garām, pašā pilsētas centrā nemaz nav košuma.

pirms 8 dienām, 2020.06.26 16:19

Centrālais baumu birojs

To hm.. Koki ir jākopj. Paldies tiem strādniekiem par darbu

pirms 7 dienām, 2020.06.27 07:07

Hm

Nevajag jaukt kopšanu ar postīšanu!
Cik slimam cilvēkam ir jābūt, lai priecātos par nožēlojamiem, apcirstiem stumbeņiem? Tak nestādiet tur tos kokus, ja negribiet, ka viņi tur aug! Tiklīdz nabaga kroplīši kaut cik atkopjas un izbīda kādu zaļu lapiņu, --pī-- "kopēji" atkal metas virsū, un tik cērt, un tik zāģē. Nu nevar katrs kre tīns, kam pieejams cirvis un zāģis, nodarboties ar apstādījumu veidošanu!
Bauskā ir tāda īpatnēja pieeja; iestāda ceriņus, iestāda jasmīnus, un tad ņemas cirst un šķērēt - nedod dies', ka tikai nesāk skaisti ziedēt! Piemēram, kāpēc sēru vītoli upes krastā nevarēja mierīgi augt - kāda kopšana tiem vajadzīga?!

pirms 6 dienām, 2020.06.28 00:27

PH

Domes aptaurētie darboņi + vides servisa koku nīdēji= super-duper tandēms, bet rezultātā apcirsti sēru vītoli, kas kā salaspils monuments spokaini stāv ielas malā un katru brīdi atgādina par šaušalīgo gadu, kad dārznieki -domnieki pieteica karu kokiem. Braucot ar velosipēdu pa Rītausmu ciematu var dzirdēt, kā bites zum liepās, bet nosvīdušā piķainā ceļa malā nekas nezum, tur kokmieti kā nolēmēti bez lapām, bez zariem, stāv kā vēstures liecības par to, ka domniekiem uzradās nauda, kuru vajadzēja iebāzt caurumā, kur saule neiespīd, kā palīgmateriālu izmantojot sakuplojušas liepas. Kad viemreiz šie āži dārznieka ādā TIKS PATRIELTI darīt darbu, kurā vismaz 0,5% fiška rubī???

pirms 5 dienām, 2020.06.28 22:33

priekš Hm

tādu slimnieku Bauskā ir gana, pateicoties Alvja Feldmaņa aktivitātēm (dabas parkā 100 gadīgām liepām nozāģējot stumbrus), tagad Bausku katrā koku kopšanas seminārā piemin kā SLIKTO piemēru, kā NEVAJAG DARĪT! Bet domnieki, no sērijas, paši pūta -paši dega, priecājās par bezlapainiem kokmietiem un uzskata ka Bauskā viss ir OK, un vēl padalās ar citiem novadiem kā vajag ienīst kokus un kropļot, kropļot līdz beidzot tie nobeidzās. Un tad bāc -lapu nav, varam uzelpot rudenī- LAPU NAV!!!

pirms 5 dienām, 2020.06.28 22:38

Rakstā pieminētie vides servisa cilvēki ne vienmēr ir tik ļoti noslogoti, puķu laistīšana, kā zināms, ir sezonāls pasākums. Pārējā laikā ir populāra opcija: "Nav ko darīt, ejam pazāģēt kokus!" (Informācija iegūta no pirmavota)

pirms 5 dienām, 2020.06.29 08:41

nezinitis

cik.tūkstošus izmaksā apgriest to čūskulāju apvļveidda doēi,pašā pilsētas centrā un izravēt nezāļu dobes kallna un zaļās ielas garumā ,bezdarbība un naudas trūkums un arunāšanās vis ko dara komunālie. vai pašiem nav kauns par savu nevarību ,nav naudas -ziedojiet kādu no saviem komandējumiem vai prēmijām.

pirms 7 dienām, 2020.06.27 10:18

INGA

Nu nezinu gan,tās negaumīgās lielizmēra bleķa vāzes,ja tā viņas var nosaukt,bijušā pulksteņa vietā,nu gan briesmīgi izskatās,ne tur no tām puķēm kāds skaistums,ne no tiem briesmīgajiem traukiem,kuros viņas iestādītas.Iepriekš tur bija normālas puķu kastes ar skaistiem ziediem,bet tagad vienas šausmas!

pirms 7 dienām, 2020.06.27 15:34

komentārs

Var jau visur vainot Videss servisu.Mans komentārs par apkārtnē redzēto.Vai tiešām paši mājas iedzīvotāji neredz,ka zem viņu logiem nezāles pieaudzis ka biezs.Protams,var jau teikt,ka tas ir sētnieka darbs.Jā,šorīt 5.00 no rīta viņš uz ceļiem rāpodams ravē viņu logu priekšu.Tai pat laikā šīs dāmas nav pat spējīgas pieskatīt,kur nu vēl pamācīt savus bērnus,lai neposta puķu dobes,ko Videss servisa cilvēki ir sastādījuši.Izrauj šie mīluļi puķes,nupat stādītās un samet mēslu čupā.Un tie ir 10-gadīgi puišeļi.Un tad bļaujam,ka pilsētā nav skaisti.Tiesa gan,šīs mātes jau nebļauj,jo viņām viss vienalga.

pirms 5 dienām, 2020.06.29 07:08

INGA

Jā pilnīgi piekrītu pēdējam komentētājam. Tš puķu dobes,kuras atrodas pie mājām ,sētnieki nu gan nekopj,vismaz pie mājass,kurā dzīvoju,un arī iedzīvotājiem ir pilnīgi vienalg,vai tur nātres aug,vai dadži.Ir daži apzinīgi iedzīvotāji,kuriem ir kauns un sirdsapziņa,un nav grūti nezāles izraut,un kādu puķīti iestādīt.Ko nu tur par puķu dobēm runāt,kad pat kāpnēs logus nenomazgā,trepes neuzslauka ar mitru drānu.Tagad vispār ir tādi iedzīvotāji,kuriem ir viss vienalga,bļaauj,ka tas viss jādara Vides servisam.Žēl,kad tā.

pirms 5 dienām, 2020.06.29 14:47

Vietējās ziņas