Bauskas novada 2021. gada budžetu vērtē diezgan pretrunīgi 26

Bauskas novada 2021. gada ieņēmumu budžets apstiprināts 28 059 761 eiro, bet izdevumi – 31 982 796 eiro apmērā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz budžets ir samazinājies, nevis pieaudzis. Par iemeslu pārmaiņām kļuva vairāki valdības lēmumi.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad budžeta ieņēmumi bija plānoti 29 721 998, šogad budžeta ieņēmumi sarukuši. Galvenais iemesls – valdības lēmums 2021. gadā atvēlēt pašvaldībām par pieciem procentiem mazāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem pašvaldība plāno segt no atlikuma gada sākumā, kas ir 2 855 699 eiro, un aizņēmumiem 3 258 982 eiro apmērā.

Kompromisa variants
Deputāti vērtē, ka budžets pieņemts, mēģinot rast kompromisu starp iestāžu ikdienas darbības nodrošināšanu un nepieciešamību ieguldīt attīstībai nozīmīgos projektos.

«Budžets pieņemts, ievērojot attiecīgo normatīvo dokumentu prasības. Ar savu balsojumu to atbalstīju. Ir mēģināts sabalansēt iestāžu pamatvajadzības un pašvaldības iespējas. Pašvaldībai ir diezgan lielas aizņēmumu saistības investīciju projektu realizācijai. 2021. gada budžetu varētu raksturot ar vārdiem – ātri izdzīvot un lēnām virzīties uz priekšu,» vērtē deputāte Inita Nagņibeda no Jaunās konservatīvās partijas.

Šādam viedoklim nepiekrīt neatkarīgā deputāte Helvija Greiere: «Uzskatu, ka šī gada budžets nav paredzēts novada stabilai darbībai un attīstībai. Neapdomīgi ņemtie milzīgie aizdevumi apgrūtina pašvaldības budžetu, līdz ar to iestāžu un pakalpojumu attīstību nav iespējams plānot.»

Deputāts Jānis Dūmiņš («Latvijas attīstībai») atzīst, ka samazinātais finansējums atstāja sekas. «Kopumā ņemot, viss Bauskas novada budžets ir daudz mazāks nekā iepriekšējos gados, un nebija viegli redzēt, kā praktiski jebkuras nozares attīstība apstājas,» tā J. Dūmiņš.

Ilgtspējīgs lēmums
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, kurš pārstāv Nacionālo apvienību, pauž viedokli, ka situācijā, kad valdība samazināja pašvaldību ieņēmumu daļu, pieņemtais budžets ir gana veiksmīgs.

«Piemēram, Rēzeknes pilsētai bija budžeta deficīts, nācās aizņemties miljonu eiro. Mēs domājām par optimizāciju, lai nebūtu jāprasa šādi aizņēmumi saviem izdevumiem. Iznāca tā, ka atteicāmies no ļoti daudzām lietām. Samazinājām finansējuma apmēru festivāliem, investīciju projektiem, izvērtējām izmaksas skolām, kultūras iestādēm. Aprēķinājām budžetu pēc iepriekšējo gadu faktiskajiem izdevumiem,» atzīst A. Jātnieks.

Viņš uzsver, ka svarīgi bija budžetu izveidot ilgtspējīgu, lai, novadiem apvienojoties, nebūtu jāmeklē kādā jomā papildu finansējums. «Esam iekļāvuši visus izdevumus, lai nodrošinātu saimniecisko darbību un budžeta izdevumus visā gada periodā. Piemēram, atradām finansējumu arī skolēnu stipendiju nodrošināšanai,» stāsta
A. Jātnieks.

Neapmierina apspriešana
Tomēr starp deputātiem valda neapmierinātība ar budžeta pieņemšanas procesu. Ar dokumentu sāka strādāt jau septembrī, bet deputātu iesaiste bijusi pārāk vēla un maza.
 
«Budžeta veidošanā un apspriešanā līdz apstiprināšanai ir kaut kas tomēr pietrūcis – laiks vai dziļākas diskusijas, bet jau februāra komiteju sēdēs mēs skatām lēmumprojektus saistībā ar finansēm, kas nav plānotas šī gada pašvaldības budžetā. Pozitīva lēmuma gadījumā tie jāatvēl no budžeta atlikuma,» uzsver I. Nagņibeda.
 
«Novada budžeta plānošanas un izvērtēšanas procesā pieļautas daudzas neprecizitātes un nevēlēšanās budžetu kopumā veidot tādu, lai tas būtu sabalansēts starp visām pašvaldības nodrošināmām jomām, nevis kādai jomai nodrošinot lielus finanšu līdzekļus, bet citai niecīgus, praktiski tikai eksistēšanai, bez attīstības iespējām. Uzskatu, ka ne domes vadība, ne administrācijas vadība nebija ieinteresēta kopīgi ar deputātiem analizēt visas novada vajadzības, vēlmes un iespējas kopumā,» saka H. Greiere.

«Saku paldies mūsu novada pašvaldības ekonomikas un finanšu nodaļai, kas spēja šo budžetu šajos krīzes un pirmsvēlēšanu populisma apstākļos sabalansēt. Jāatzīst, budžeta plānošanas un izskatīšanas gaita, manuprāt, nebija pareiza, jo tajā ļoti maz tiek iesaistīti deputāti. Tas, ka šis būs krīzes gads, zinājām jau rudenī. Jau tad varējām budžetu plānot un, ilgākā laika periodā diskutējot, nonākt pie iespējami labāka un visiem pieņemamāka risinājuma,» viedokli pauž J. Dūmiņš.

Pēdējā brīža haoss
Deputāts Agris Mustermanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksts) uzskata, ka problēma radās ar negaidītām prasībām. Viņaprāt, budžetu apsprieda jau laikus, bet pēdējā brīža prasības radīja zināmu haosu. 

«Budžeta jautājums valsts struktūrās visos laikos ir bijis asu diskusiju pamats, pat «treknajos» gados, un arī šoreiz nebija izņēmums. Šogad pieņemto budžetu pamatīgi apsprieda dažādās sapulcēs un komitejās pirms paša budžeta pieņemšanas. Budžeta pieņemšanas brīdī iestādes atkal nāca klajā ar pēkšņām vajadzībām! Es saprotu, ka katram ir liels nepiepildīto vēlmju saraksts, bet šādi nedrīkst izdarīt spiedienu uz deputātiem. Pašvaldības budžetā jau šogad ir mazāk naudas samazinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas dēļ. Valsts kase jau pagājušo gadu nedeva aizņēmumus – protams, šādā situācijā var būt runa tikai par pamatvajadzību nodrošināšanu. Šī gada budžeta naudu katra iestāde un pašvaldības struktūra centās «vilkt» uz savu pusi, gan laikus jau plānojot un izsakot vēlmes, gan pēdējā mirklī piesakot samilzušas problēmas. Šāda pieeja man nav pieņemama. Es pats esmu par to, ka deputātiem ar savām ambīcijām nav jāplēšas savā starpā, bet šī enerģija jāvelta iedzīvotāju un pašvaldības labklājības labā,» pauž A. Mustermanis.

Sociālās jomas skats
Lielākie pārmetumi pēdējā laikā pieņemtajiem Bauskas novada budžetiem ir saistīti ar tā saukto izvēli starp «betonu» – infrastruktūras objektiem un celtnēm – un kultūras, izglītības un sociālās jomas atbalstu. Tiesa, jau otro gadu Bauskas novada būvniecības projektos ieguldītā summa ir ievērojami mazāka nekā pirms dažiem gadiem. Galvenie iemesli ir no valdības puses samazinātais finansējums un Valsts kases noteiktie ierobežojumi aizņēmumiem būvniecības projektiem.

Deputāte H. Greiere uzskata, ka pašvaldības prioritātēm bija jāaptver plašākas jomas, nevis tikai konkrēti objekti. «Mana pārliecība ir, ka galvenajām prioritātēm ir jābūt izglītībai, sociālajai aizsardzībai un sabiedriskajai infrastruktūrai. Ja būs sakārtotas šīs jomas, tad būs novadā cilvēki un būs arī novada attīstība, labklājība un nodrošinājums. Viss sākas no cilvēkiem, ģimenēm, bērniem, vietējiem uzņēmējiem. Sociālā joma mūsu pašvaldībā kopumā ir kritiskā stāvoklī. Lielākajai daļai speciālistu un arī deputātu vai nu nav izpratnes par sociālās jomas jautājumiem, to nopietnību un nepieciešamību uzlabot, vai nevēlēšanās to redzēt. Uzskatu, ka nekavējoties ir jāuzlabo un jāpaplašina sociālā aizsardzība, jāattīsta sociālo pakalpojumu piedāvājumi, jārisina dzīvojamā fonda jautājumi un tamlīdzīgi. Problēma – nevaram palielināt pabalstu un atbalstu veidus, jo nav budžetā paredzēti līdzekļi,» vērtē H. Greiere.

«Otra lielākā sadaļa no visa mūsu budžeta, kur aiziet 3,1 miljons eiro, ir sociālā aizsardzība. Tas ir ļoti labi sakārtots atbalsts mūsu novadā. Ir pakalpojumi veciem cilvēkiem, ģimenēm, kam nepieciešams atbalsts, dažādi sociālie maksājumi, arī pansionāts «Derpele», kas nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus, asistentus. Ir pabalsti, kurus izmaksā cilvēkiem krīzes situācijā, dažādi citi pakalpojumi. Tā ir ļoti liela summa, kas aiziet no mūsu budžeta šai jomai,» A. Jātnieks nepiekrīt H. Greieres paustajam.

Puse izglītībai
Pārmetumus pieņemtajam budžetam velta arī izglītības jomā. Cik varēja saprast no domes sēdēs un deputātu komiteju sēdēs dzirdētā, izglītības jomas budžeta apspriešana beigusies pat ar to, ka kāds no skolu direktoriem izplūdis asarās.
 
«Izglītības jomā mūsu novadā ir daudz risināmu jautājumu, pašlaik pamatā tiek atbalstītas lielās pilsētas skolas, bet pārējās «velk dzīvību». Es piekrītu, ka novada attīstības centrā ir jābūt ļoti labi nodrošinātām vadošajām izglītības iestādēm, kas sniedz atbalstu citām, bet arī pārējām mācību iestādēm ir jābūt modernām, attīstītām un labi nodrošinātām atbilstoši mūsdienu prasībām. Ir jāveic situācijas analīze izglītības jomā mūsu novadā, jāuzlabo izglītības pakalpojumi, jārisina pedagoģisko kadru un atbalsta speciālistu jautājumi,» uzskata H. Greiere.

Domes vadības pārstāvji vērtē, ka esošajā budžetā atrast vēl lielāku finansējuma apmēru nevarēja. «Izglītībai atvēlēta lielākā pamatbudžeta izdevumu daļa – 46,6 procenti, kas ietver arī valsts dotācijas pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļu iegādei, kā arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un Eiropas Savienības fonda finansējumu dažādiem projektiem,» pauž I. Nagņibeda.

«Nav taisnība, ka mēs vairāk domājam par «betonu». Izglītības joma no budžeta veido vislielāko daļu un ir tuvu 15 miljoniem.
15 izglītības ēku uzturēšanai un sakopšanai atvēlēti 4,12 miljoni eiro. Pašvaldība pedagogu atalgojumam pievieno 1,5 miljonus eiro. Ieguldām finansējumu modernās sporta bāzēs, datoru modernizācijā, interneta sakaru nodrošināšanā, lai skolēni varētu veiksmīgi mācīties un notiktu saziņa ar skolotāju, jaunām tāfelēm, jauniem datoriem kopā atvēlēti 2,27 miljoni eiro. Mums ir atbalsts izglītībai, sākot jau no bērnudārza – kopā brīvpusdienu nodrošināšanai 948 tūkstoši eiro. Vēl ir dažādi projekti un citu veidu atbalsts – pedagogu izglītība, apmācība, «Skolas soma», pārvadājumi, transporta izdevumi, «Sporto visa klase», baseina darbības nodrošināšana visām skolām – gandrīz miljons eiro. Tas ir ļoti liels cipars izglītībai. Jāpabeidz arī skolu remonta projekti – izstrādājam projektu 2. vidusskolas atjaunošanas pabeigšanai,» stāsta A. Jātnieks.

Jāatbalsta privātie
Pavisam noteikti cietēja 2021. gada budžetā ir kultūra, bet šeit iemesls ir arī «Covid-19» pandēmijas ierobežojumi, jo pēdējos gados tieši kultūras jomā atbalsts no novada domes pieauga.

«Attiecībā uz kultūru 2021. gada budžets nav uz attīstību vērsts. Protams, arī pandēmijas ietekme uz publiskajiem pasākumiem ir atstājusi nopietnas sekas. Nav zināms, kad atkal varēsim atsākt dažādus sarīkojumus. Šis laiks, kad nenotiek pasākumi, būtu piemērots, lai remontētu un sakārtotu telpas, ko arī iespēju robežās dara, bet Bauskas kultūras centra zāles remonts, piemēram, grīdas atjaunošana, nav ar pašu spēkiem paveicams. Šeit varēja likt lietā finanšu līdzekļus, kurus plānoja izmantot nenotikušajiem pasākumiem, bet šo naudu novirzīja citiem mērķiem. Līdzīgi ar kultūras telpām pagastos – arī tām no nenotikušajiem pasākumiem ietaupītos finanšu līdzekļus varēja izmantot attīstības mērķiem,» atzīst J. Dūmiņš, kurš ir arī Bauskas kultūras centra direktors.

Viņu uztrauc arī festivālu liktenis Bauskā. Brīdī, kad deputāti jau bija gatavi virzīt domu atstāt festivālus bez pašvaldības finansējuma, tieši J. Dūmiņš spēja panākt, ka domu maina un atvēl naudu kaut vai uz pusi mazāk. «Tas tomēr var apdraudēt festivālu norisi nākotnē, šajā gadā festivālu organizatori raugās ar izpratni uz finansējuma samazinājumu, turpretī nākotnē, atsākoties normālai kultūras dzīvei, ar šo finansējumu festivālu norise Bauskā var būt apdraudēta,» vērtē J. Dūmiņš.

Viņš uzskata, ka pašvaldībai ir vairāk jāiesaistās privāto kultūras aktivitāšu atbalstā. «Ļoti žēl, ka pašvaldība nevarēja atbalstīt Igo mūzikas un mākslas centra «Ceplis» organizētos pasākumus, jo Rodrigo Fomina padarītais un nākotnes ieceres ir ļoti svarīgas mūsu novada tūrisma un kultūras piedāvājuma attīstībai. Jau pagājušajā vasarā «Ceplis», piedāvājot vairākus pasākumus, reizē kā tūrisma objekts piesaistīja vairākus simtus apmeklētāju. Tāpat bija jāatbalsta vokālās studijas «Pigoriņi» albuma izdošana. Studijā darbojas teju simt Bauskas jaunie dziedātāji. Mūsu pusē nemaz tik bieži mūzikas albumus neieraksta, un tas ir ļoti nozīmīgs mūsu kultūras dzīves notikums, kas pašvaldībai būtu jāatbalsta,» tā Bauskas kultūras centra direktors.
   
Dažādas prioritātes
Arī Bauskas novada budžeta prioritātes, kuras citi sauc par «betona» lēmumiem, vadība vērtē kā ieguldījumu kultūras un izglītības jomas attīstībā. Šī gada prioritātēs ir paredzēts finansējums projektiem ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, iekļauta Pilskalna ielas pārbūves pabeigšana, un liels aizņēmums paredzēts Mēmeles ielas būvdarbu pabeigšanai. Tomēr tā ir tikai viena no prioritātēm – par prioritāti ir nosaukta arī topošā Bauskas Centrālās bibliotēkas ēka. Pēc opozīcijas protestiem prioritātēs iekļauta arī pirmsskolas izglītības iestādes «Lācītis» ēka Gailīšu pagasta Uzvarā. Savukārt lielākais aizņēmums 2021. gadā – 1 205 732 eiro – paredzēts projektā «Vispārējās izglītības iestāžu – Bauskas Valsts ģimnāzija un Bauskas 2. vidusskola – infrastruktūras attīstība». Diskutējot par prioritātēm, Bauskas novada izpilddirektors Jānis Kalinka uzsvēra, ka šādas prioritātes nosauc tamdēļ, lai palielinātu iespēju iegūt aizdevumu no Valsts kases projektu īstenošanai.

Virkne deputātu tomēr uzskata, ka pašvaldībai ir vērts pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbībai. «Vērtējot pieņemto budžetu, jāsecina, ka pašvaldībai pagaidām nevedas ar industriālā parka attīstību, kur varētu būt pienesums pašvaldības budžetā,» pauž A. Mustermanis.

Novada domes priekšsēdētājs A. Jātnieks uzskata, ka darbi šajā jomā turpinās. «Ir investīciju projekti Lidlauka ielas attīstībai. Iesim tālāk un domāsim par to, kā radīt papildu darba vietas Bauskas novadā. Tas ir viens no būtiskākajiem punktiem, lai baušķeniekiem mazāk vajadzētu braukt uz Rīgu vai citur,» tā
A. Jātnieks.


Pievieno komentāru

Komentāri 26

Jātniekam var ticēt

Sociālā aizsardzība mūsu novadā tiešām ir sakārtota, vien nav pateikts kā? Cik no šiem 3,1 miljoniem aiziet tieši paša "sociālā dienesta" štata un ēku uzturēšanas vajadzībām? Cik no šiem sociālajiem darbiniekiem ir "zemākā ranga" aprūpētāji un cik ir to "kabineta darbinieku" un kādas ir viņu algu attiecības? Tāpat nav pateikts, cik izmaksā viena cilvēka uzturēšana mēnesī šajās "aprūpes iestādēs" un kāda tā ir attiecībā pret vidējām pensijām valstī? Vēl jau būtu jautājumu daudz, tikai baidos, komentārs "izdzisīs"

pirms mēneša, 2021.03.08 10:24

Tātad, kur izlasīju

Citēju: "Vai par izlietoto naudu nebija iespējams pilsētai uzcelt modernu, visām šo laiku prasībām atbilstošu skolu, ja vien plānots tiktu ar galvu, nevis tā - ir nauda, davai to apgūstam". Uzceļot jaunu skolu un pārceļot uz to skolniekus, kāda no jau esošajām skolām paliks tukša. Kas ne tā?

pirms mēneša, 2021.03.08 16:52

par investīcijām

tiešām, ne viens vien miljons naudas ziedots ceļam, kurš ved uz "nekurieni". Arī "investori" piesakās viens par otru labāki, pēdējais minēja daudzās valstis, kur tiek īstenoti šī investora projekti daudzu miljonu vērtībā, vien aizmirsa nosaukt, kādas tieši šī investora firmas īsteno minētos projektus. Varbūt, tādēļ nenosauca, ka šinīs laikos visu var viegli pārbaudīt. Varbūt, mums vispirms vajadzētu sagaidīt "pirmo lakstīgalu" šajā dārgajā "paradīzes dārzā", un tikai pēc tām lemt par turpmāko aizņemto miljonu piešķiršanu šai vietai?

pirms mēneša, 2021.03.08 10:33

šomis

Ne jau no jaunākas skolas mūsu bērni kļūs gudrāki. Pats galvenais ir pedagogs. Dažās skolās sēž iekrampējušies pensionāri-direktori, kuri jaunajiem vietu negrib atdot. Var jau saprast, jaunie skolotāji uz skolām strādāt arī nenāk.

pirms mēneša, 2021.03.12 21:13

ja runājam par izglītību

tad tas jau zināmu laiku izskatās kā tāds "melnais caurums" kā infrastruktūras uzlabošanai un pilnveidošanai pilsētā vien līdz šim būs iztērēti vairāki desmiti miljonu latu un eiro. Vai par izlietoto naudu nebija iespējams pilsētai uzcelt modernu, visām šo laiku prasībām atbilstošu skolu, ja vien plānots tiktu ar galvu, nevis tā- ir nauda, davai to apgūstam

pirms mēneša, 2021.03.08 10:41

Nesapratu!

Vai pareizi sapratu, ka piedāvā Bauskā celt jaunu skolu? Un ko tad ar vecajām? Nojaukt?
Tas būs tas ģeniāli racionālais risinājums? Ja jau galīgi nav ko teikt, varbūt vari izmantot lielisko iespēju paklusēt?

pirms mēneša, 2021.03.08 13:15

skaidrs, ka nesaprati

Kurā rindkkopā Tu to izlasīji... kaut kādas muļķības

pirms mēneša, 2021.03.08 13:46

Tātad, kur izlasīju

Citēju: "Vai par izlietoto naudu nebija iespējams pilsētai uzcelt modernu, visām šo laiku prasībām atbilstošu skolu, ja vien plānots tiktu ar galvu, nevis tā - ir nauda, davai to apgūstam". Uzceļot jaunu skolu un pārceļot uz to skolniekus, kāda no jau esošajām skolām paliks tukša. Kas ne tā?

pirms mēneša, 2021.03.08 16:53

redzams

nevis izlasīji, bet vienkārši jauc darbības vārda formas- pagātnes ar nākotnes. To, izskatās, mūslaiku skolās tev nav spējuši iemācīt, tātad "uzdoto vielu" neesi sapratis un mēģini izlīdzēties ar minējumiem

pirms mēneša, 2021.03.08 17:15

iespēja paklusēt

tiešām, par iedzīvotājiem doto "iespēju paklusēt" varētu priecāties daudzi, kam dota iespēja tērēt, pie tam tērēt tādā bezjēgā, kā tas ir ierasts zem vārdiem rekonstrukcija, remonts un infrastruktūras uzlabošana, It sevišķi labi šo vārdu nozīmi zina daudzstāvu namu iedzīvotāji, kuriem apsaimniekotājs ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Zinot valsts atrašanās vietu ar korupciju saistītā novērtējumā un redzot dažās pašvaldībās ar šo 'apsaimniekošanu' notiekošo, diez vai arī mūsu novada iedzīvotājiem būtu kādas lielākas cerības uz notiekošo. Tie ikgadējie miljoni dažām pilsētas skolā vai neaiziet kā "caurā maisā'?

pirms mēneša, 2021.03.09 13:10

Kultūra

Šeit varēja likt lietā finanšu līdzekļus, kurus plānoja izmantot nenotikušajiem pasākumiem, bet šo naudu novirzīja citiem mērķiem. Līdzīgi ar kultūras telpām pagastos – arī tām no nenotikušajiem pasākumiem ietaupītos finanšu līdzekļus varēja izmantot attīstības mērķiem,» atzīst J. Dūmiņš, kurš ir arī Bauskas kultūras centra direktors.
Kurš šos līdzekļus novirzīja citiem mērķiem? Un kādi tie ir???Kurš varēja tos izmantot, piemēram, elpu remontiem? Konkrētus piemērus, lūdzu!!!

pirms mēneša, 2021.03.08 11:05

šur, tur- it nekur

"Šeit varēja likt lietā finanšu līdzekļus"- vien varēji minēt, kur tas "šeit" atrodas....

pirms mēneša, 2021.03.08 14:18

izmantot attīstības mērķiem

tad kādēļ šādiem, dūmiņaprāt attīstības mērķiem gadiem jau piešķirtā nauda netika izmantota un "kultūras ēku" ķieģeļi jau krīt garāmgājējiem uz galvām, kā arī "trešā stāva logiem" vairs cauri nevar redzēt?

pirms mēneša, 2021.03.09 10:28

gunis

bijuso pateretaju biedribas laukumu gliti sakopa varetu blakus esoso bijuso etikeni nojaukt tas pelekais monstrs jau ta vien prasas pec buldozera.

pirms mēneša, 2021.03.08 14:45

guni

ja neesi sapratis, tad novada budžets ir saprātīga pieejamās naudas izlietošana, un ne mazais sods par citam piederoša īpašuma iznīcināšanu diez vai būs saprātīga budžeta naudas izlietošana, gan it kā cēlam mērķim. Te būtu vietā cits jautājums, kādēļ deputāti un tiem pakļautie novada speciālisti šim graustam jau gadiem nav uzlikuši likumā atļauto NĪN likmi tādu, ka īpašniekam "maz neliktos" un "ledus sakustētos" ētiķenes sekarā. Izskatās "tur augšā" nevienam nav "intereses", interese pēdiņās ir speciāli....

pirms mēneša, 2021.03.08 17:28

pardon

ir arī saprātīga pieejamās naudas izlietošana

pirms mēneša, 2021.03.08 17:35

34

Paldies,Helvija,ka domā par laukiem.
Viena otra skola nožēlojamā skatā,jo redz pašvaldībai naudas nav.
Tagad zināšu psr ko vēlēt.

pirms mēneša, 2021.03.11 17:10

Helvija

Balsojiet par Helviju! Viņa mīl bērnus! Es pati arī par viņu balsošu!

pirms mēneša, 2021.03.11 18:43

Zane

Bauskas novads šobrīd rīkojas nelikumīgi aizturot pirmsskolas pedagogiem piešķirto naudu.
Bauskas novads ir šobrīd ieslīdzis tik lielās auzās,ka domā ka šīs naudas manipulācija ienesis kaut kadu rezultatu,ja ja nav naudas,tad strada ar ienakumiem.
Tad kādā krīzē mēs esam,ja sūda 300 eur uz papīra nevar izmaksāt?

pirms mēneša, 2021.03.11 22:15

Pite

Pirmskolas pedagogi gaida piemaksas.
Ko jūs tur darat,nemakat rekināt?

pirms mēneša, 2021.03.12 22:23

Nunu

Labi,ka Griķiem žogs būs jauns.Citādi kauns skatīties kā pašvaldība laukus nolaidusi.

pirms mēneša, 2021.03.12 22:24

Ceru

Es ceru,ka būs vēlēšanas un izmēzīs šitos vecos bukus ārā.
Nāks jaunas personības,kas redzēs novadu kopumā.
Izmēzīs tos vietnieku uz vietnieka.

pirms mēneša, 2021.03.12 22:26

bezcerī jāmēž

Davai izmetam atkritumos vismaz 75 % politiķu. Un ne jau tikai novadā,bet visā valstī, pašas augšas ieskaitot.

pirms mēneša, 2021.03.13 11:38

kasis

Pareizi,vecie kuri ir likusi vilties,kaaizsuta pensija,lai nak jaunie ar savu redzejumu.

pirms mēneša, 2021.03.22 10:56

Vietējās ziņas