Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bauskas novadā būs klaiņojošo dzīvnieku ķērāji 6

Pēc notikumiem, kuros no klaiņojošiem suņiem cieta cilvēki un dzīvnieki Īslīces pagastā, kā arī meža zvēri, Bauskas novada dome izsludināja iepirkumu.Iepirkums tika izsludināts pakalpojumam «Klaiņojošo suņu un kaķu, kā arī apdzīvotās vietās ieklīdušu savvaļas dzīvnieku izķeršana Bauskas novada administratīvajā teritorijā, īslaicīga uzturēšana un aprūpe dzīvnieku patversmē, ja nepieciešams, arī likvidēšana».Tagad iepirkums ir noslēdzies. Lietvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Andra Matuļenko informē: «Kopumā savus piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti. Pašreiz piedāvājumus izvērtē. Pretendentam, kuram varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, ir pieprasīta papildu informācija.»

Pievieno komentāru

Komentāri 6

Robis

Man vienalga, kas uzvarēs. Ka tik savāktu tos lopiņus, ka pa Pionieru, Zemgaļu, Strēlnieku ielu rikšo jau no 6 rītā.

pirms 9 gadiem, 2011.03.29 20:02

avots: Laikraksts "Zemgales ziņas"
Valsts policija: Par suņu turēšanas noteikumu ievērošanu

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) atgādina iedzīvotājiem par suņu turēšanas noteikumu ievērošanu. Diemžēl policijas statistika liecina, ka ik pa laikam policijā vēršas kāds no iedzīvotājiem, kam nācies ciest no suņa kodumiem. Protams, ir gadījumi, kad suņu saimnieki pret saviem uzticamiem draugiem izturējušies cietsirdīgi, par ko arī paredzēta kriminālatbildība.

Krimināllikuma 230.1 panta 1.daļa paredz, ka «par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām».

Krimināllikuma 230.1 panta 2.daļa paredz, ka «Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi», soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām».

Krimināllikuma 230.panta 1.daļa paredz, ka «Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu», kas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Krimināllikuma 230.panta 2.daļas paredz, ka «Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums», paredz sodīt
ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Savukārt pie administratīvās atbildības var saukt suņa saimnieku, ka netiek ievēroti dzīvnieku turēšanas noteikumi.

Latvijas Administratīvo Pārkāpumu Kodeksa (LAPK) 106.panta 1.daļa nosaka, ka «par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas».

LAPK 106.panta 2.daļa nosaka, ka «par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas».

Dzīvnieku aizsardzības likums

Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.

Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai:
10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk - norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.
13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Informāciju sagatavoja
Ieva Sietniece,
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze

pirms 9 gadiem, 2011.03.29 13:31

upsik

bulam javinne,vins nokers viena seta,nepaspes pat iepiksteties!

pirms 9 gadiem, 2011.03.28 20:08

xcx

Uzvarēs aldonas,es domāju! Jo viņš ir visveiklākais ķērājs un gardāko belašu gatavotājs!

pirms 9 gadiem, 2011.03.28 16:37

Vietējās ziņas