Bauskas novada mācības materiālus sagatavojuši dažādu jomu speciālisti

Senatnes pētniecība ir nebeidzams process – viss nekad nebūs izpētīts un izzināts. Laiku pa laikam tiek atklāti jauni, interesanti fakti. Bauskas novada vēstures skolotāji kopā ar speciālistiem un aktīvistiem ir radījuši materiālu, kas palīdz izzināt apkaimes vēsturi.

Bauskas novada pašvaldības mājaslapā, sadaļā «Sabiedrība/Izglītība», ir nodaļa «Bauskas novada vēsture». Savulaik radītais un izpētītais nav nogūlis kāda speciālista atvilktnē vai kolekcijas plauktā – tas ir plaši pieejams, un to var izmantot ikviens, kurš vēlas mācīt vai izzināt novada vēsturi. Autori cer, ka Bauskas novada mācības materiālus pilnvērtīgi apgūs izglītības iestādēs.

Novada mācība Latvijā nav unikāls jaunums. Biedrības «Bauskas vecpilsēta» vadītāja Ieva Bronko-Pastore atceras, kā savulaik ekskursijā Kuldīgā iepazinuši šādu mācību priekšmetu, kas skolā bijis kā fakultatīvā nodarbība. Alsungas novadā sagatavota pat grāmata novada mācības priekšmeta apguvei. Fakultatīvās stundas par savu apkaimi ir arī Latgales pusē.

Bauskas novada pedagoģes Vija Cerusa un Daiga Telnere stāsta, ka aicinājums uz aktīvāku darbību nācis no vēsturnieka, tagad Bauskas muzeja vēstures nodaļas speciālista Raita Ābelnieka. Viņš izvadājis Bauskas novada vēstures skolotājus pa Bausku, parādot, kā šādā ekskursijā var apgūt novada mācību.

«Viena no iniciatīvām savulaik bija par dzimtu vēsturi rakstītie «Ozolu stāsti». Šogad tēma noteikti būtu Brīvības cīņas mūsu novadā pirms simt gadiem. Bauskā ir vairāki pieminekļi, pie kuriem ir vērts uzkavēties, ir arī jaunās stēlas ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem,» stāsta R. Ābelnieks. Viņš uzsver, ka seno laiku vēstures mācīšanu var apvienot ar ekskursiju Mežotnes pilskalnā, viduslaikus var izzināt Bauskas pilī, jaunāku periodu – gan  Rundāles pilī, gan pie novada pieminekļiem. «Savulaik izdevās panākt, ka mūsu skolēniem izzinošas ekskursijas muzejos ir bez maksas. To vajag izmantot,» uzsver R. Ābelnieks.

Tomēr nepietiek ar aicinājumu vien, ir vajadzīgs cilvēks, kurš spēj aizraut, un tāda ir Bauskas sākumskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa. Viņa jau pirms pieciem gadiem vākusi vēsturiski metodisko materiālu par Bauskas novada literātiem. Pirms diviem gadiem nāca iniciatīva skolēniem rakstīt «Ozolu stāstus» par savu ģimeņu vēsturi, un kļuva aizvien vairāk jūtams, ka novada mācība ir nepieciešama.

«Esmu savas valodas un novada patriote. Bauskai piederu jau 54 gadus,» pauž pedagoģe. Viņa pati gatavoja materiālus un iesaistīja arī citus ekspertus. Gada laikā ļoti lielu darbu paveikusi Agnija Lesničenoka, bijusī Bauskas muzeja vēstures nodaļas speciāliste. Viņa ir sagatavojusi vēsturisku skatījumu uz Bauskas novadu. Materiālus par vizuālās mākslas meistariem izveidojusi Inga Krolle no biedrības «Meistars Gothards», par folkloru un tautasdziesmām – Daina Ārmane.

Informāciju par tautastērpiem un amatniecību apkopojusi tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja Sanita Behmane-Baibakova. «Pedagogi, nākot pie mums, parasti nosauc konkrētu tēmu, par ko vēlas uzzināt vairāk, – vai nu tie ir rokdarbi, tērpi, vai darbarīki. Stāstījums katru reizi var būt citādāks,» uzsver Sanita. Viņa atzīst, ka ir arī daudz pārsteigumu, piemēram, konkrēta Bauskas novada tautastērpa nav, un pašlaik notiek diskusijas par autentiskumu un to, kas īsti kuram novadam pieder. Arī par to iznāk stāstīt. Ir daudz uzskates materiālu, kas atklāj – kā kādreiz cilvēki dzīvoja, kā attīstījās amati. «Mūsu studija veidota amatu saglabāšanai – nevis tikai aust galdautus un brunčus, bet arī saglabāt amata prasmes. Kultūras kanonā tagad ir iekļauta knipelēšana, un arī šīs prasmes mēs varam parādīt skolēniem,» stāsta S. Behmane-Baibakova.

Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa vērtē, ka jau tagad var saskatīt paveiktā pirmos augļus – pagājušajā gadā bibliotēkā bijušas 11 nodarbības saistībā ar novada vēstures izzināšanu. Bibliotēka piedāvā 30 mācību stundas.

«Pagājis gads, kopš tam esam pievērsušies, ieinteresēti ir gan bērni, gan pedagogi. Nodarbībās ir daudz atklājumu, piemēram, uzzinot, ka dzīvo blakus vēsturisku notikumu vietai,» stāsta L. Ozoliņa. Viņa informēja, ka skolēni ierodas uz stundām bibliotēkā, darbinieki brauc arī ciemos – bijuši Codes un Vecsaules pamatskolā. Reizi gadā bibliotēku apmeklē Iecavas vidusskolas audzēkņi, jo krājumā ir daudz senu fotogrāfiju par Iecavas novadu. «Veidojam jaunus materiālus. Nesen tapa «Kas tu esi, Bauska?», kur pēc stāstījuma var pastaigāties pa Bauskas ielām un pazīt minētās vietas. Ir prezentācija «Kas ir varonība?» par Vili Olavu-Pluti un Krišjāni Berķi, plānojam vēl divus materiālus sadarbībā ar pedagogiem,» atklāj speciāliste. Viņasprāt, tieši novada mācības veidotāju kopdarbs aktivizējis izglītības iestāžu un skolēnu interesi.

Vēsturi sāk mācīt 6. klasē, tad arī tiek veidota pasaules un novada vēstures sasaiste. «Cenšamies apmeklēt pieminekļus īpašos atceres datumos. Sadarbojamies ar bibliotekāri Laimdotu Ozoliņu – viņai ir senās Bauskas fotogrāfijas. Ja iespējams, dodamies uz muzejiem,» stāsta Bauskas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Daiga Telnere. Viņa atzīst, ka novada mācībā lieliski noder Aigara Urtāna un Raita Ābelnieka grāmata «Bauska – pilsēta, kur satiekas». Pedagoģei piekrīt daudzi skolotāji un speciālisti – šis izdevums lieliski palīdz izzināt novada vēsturi.
 
Speciālisti skaidro, ka novada mācība ir ne tikai atsevišķs mācību priekšmets, bet arī daudzi pasākumi. R. Ābelnieks uzskata, ka šogad vērts veltīt uzmanību Brīvības cīņu simtgadei, atskatoties uz notikumiem Bauskā. L. Ozoliņa aprīlī, Bibliotēku nedēļā, Bauskas kultūras centrā plāno Brīvības cīņu simtgadei veltītu sarīkojumu. Arī šādi tiek strādāts, veidojot novadpētniecības pasākumus jauniešiem.

Viena no centīgākajām šajā jomā ir V. Cerusa. Viņa regulāri organizē novada literātiem un dzejniekiem veltītus sarīkojumus. Liela uzmanība pievērsta novada iedzīvotāju dzimtu saknēm. Plānots stāstnieku konkurss par kādu dzimtas relikviju, vēstījumu ierakstus atstājot nākamajām paaudzēm.

Pamazām Bauskas novada mācība gūst skaidrākas aprises. Pašlaik šos materiālus var izmantot latviešu valodas un literatūras, vēstures, mājturības un klases stundās. «Tas ir papildu darbs. Ekskursija parasti ilgst vismaz divas mācību stundas, un ir jāpārkārto stundu saraksts. Tomēr tas ir izdarāms,» teic R. Ābelnieks. Pašlaik šī iniciatīva gulstas uz pedagogu pleciem. «Viss atkarīgs no skolas vadības un pedagogu entuziasma,» atzīst V. Cerusa, reizē gan apliecinot, ka aktivitāte aug. Pašlaik šo materiālu skolotāji gluži vienkārši iekļauj savās stundās, bet, iespējams, ka tā varētu būt arī fakultatīvā nodarbība vai pulciņš.

Mācību materiāla sagatavošanā iesaistījusies arī Bauskas novada izglītības nodaļa. Tās  vadītāja Māra Bauvare stāsta, ka latviešu valodas un literatūras, kā arī vēstures skolotāji ir izveidojuši plānu, kā izmantot novada mācību savās stundās. Iecerēts katru gadu to nedaudz mainīt, ņemot vērā novadnieku jubilejas un īpašus vēstures datumus. Bauskas novada mācības apguves efektivitāte ir atkarīga no pedagogiem un skolas vadības atbalsta.


Bauskas novada mācība

Kopējā programmā pašlaik izstrādāti seši virzieni, ko sagatavojuši speciālisti:
• Bauskas novada personības, kultūra, sports, izglītība un mūzika – Laimdota Ozoliņa, Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe;
• Ieskats Bauskas vēsturē – Agnija Lesničenoka, bijusī Bauskas muzeja vēstures nodaļas speciāliste;
• Zemgaļu tautastērps, amatniecība Bauskas novadā – Sanita Behmane-Baibakova, tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja;
• Vizuālās mākslas meistari Bauskas novadā – Inga Krolle, biedrības «Meistars Gothards» pārstāve;
• Bauskas novada literāti – Vija Cerusa, Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagoģe.

Programmas un metodiskie materiāli ievietoti Bauskas novada pašvaldības mājaslapā. Ir iespējamas konsultācijas pie ekspertiem Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Bauskas muzejā, tautas lietišķās mākslas studijā un biedrībā «Meistars Gothards». Sadarbības partneris ir Bauskas tūrisma informācijas centrs.

Novada mācībā plānoti šādi darbības veidi: konkursi, tikšanās ar novada ļaudīm, pārgājieni, mācību ekskursijas, pētījumi, projekta darbi, zinātniski pētnieciskie darbi par dzimtu, ģimenes un novada tradīcijām, māju un vietu stāsti, vietvārdu izzināšana, vēsturisku liecību izpēte, piemiņas vietu sakopšana un izveide.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas