Bauskas pils centrālā torņa un cietokšņa atvēršana apmeklētājiem paredzēta nākampavasar 1

Bauskas pilī 8. oktobrī noslēgušies 2018. gada rudenī sāktie vērienīgie darbi Livonijas ordeņa cietokšņa centrālā torņa, mazā vārtu torņa un tiem piegulošo sienu konservācijā. Tagad centrālais tornis ir pasargāts no nokrišņu kaitīgās iedarbes un ir pielāgots efektīvai un drošai izmantošanai muzeja apmeklētājiem.

Skola un vērtīgākā pieredze
Projektā paredzētos būvdarbus izpildīja vietējais uzņēmums SIA «Kaskāde 19», kas sevi apliecinājusi vairāku nozīmīgu kultūras mantojuma objektu restaurācijā un rekonstrukcijā Latvijā.

Uzņēmuma vadītājs Ēriks Pažemecks portālam atklāja, ka pirms konkursa bijis arī uztraukums un šaubas. Taču atskārtis, ja nebūs piedalījies konkursā, nevarēs sev piedot – nolēmis pieņemt izaicinājumu. «Lai arī katrs īstenots projekts sniedz gandarījumu, Bauskas pils man vienmēr būs īpašs objekts. Te ir mana skola un vērtīgākā pieredze, apgūta kopš 1994. gada, jo īpaši strādājot kopā ar čehu restauratoru Milošu Gavendu, esmu viņam pateicīgs,» pauda Ē. Pažemecks.

«Sazobe» ar arhitektu ir svarīga
Uzņēmējs pastāstīja, ka šī būvprojekta īstenošanā nebija atsevišķi izaicinājumi, tas viss bijis viens liels izaicinājums – objekts ar apgrūtinātu piekļuvi tehnikai un materiālu piegādi, kā arī komplicēts satura ziņā – viduslaiku mūra un apmetuma apdares konservācija un sarežģītu koka konstrukciju izbūve lielā augstumā. Tas nebija apjomīgākais no īstenotajiem projektiem, bet darba organizācijas ziņā grūtākais un sarežģītākais noteikti, pauda uzņēmējs.

Projekta īstenošanas sākumā liels atbalsts bija Miloša Gavendas rekomendācijas un padoms. Ē. Pažemecks augsti novērtēja arī pastāvīgās konsultācijas ar arhitektu Miloslavu Hanzlu no Čehijas, kurš līdz pandēmijas izraisīto ierobežojumu periodam regulāri reizi mēnesī ieradās uz konsultācijām; vēlāk saziņa ar speciālistu notikusi attālināti. «Patiess prieks bija sadarboties. Ja būvniekam ar arhitektu ir «sazobe», tad arī rezultāts ir labs,» pārliecināts Ē. Pažemecks. Viņš skaidroja, ka šādā vēsturiskā būvē darbu izpilde nereti ir kā cīņa par katru kvadrātmetru, jo ik vietā vajadzīga atšķirīga pieeja un uzmanība. Tas prasa pastāvīgas konsultācijas un saskaņošanu, lai nepieļautu kļūdas un darbs nebūtu jāpārstrādā.

Atklājumi par torņa būvvēsturi

Uzņēmējs ir priecīgs, ka apjomīgo darbu izdevies pabeigt pat dažas dienas pirms noteiktā termiņa. «Pašlaik ir neaprakstāms gandarījums par projekta veiksmīgu noslēgumu, lai arī divu gadu laikā nereti šķita, ka darbam gals vēl nesasniedzami tālu,» atklāja Ē. Pažemecks. Paveicies ar siltajām ziemām, kas ļāva objektā darboties teju bez pārtraukumiem, palīdzēja arī veiksmīga darbu plānošana. Lai ziemā darbi varētu ritēt zem jumta, sākumā uzbūvēts pagaidu jumta segums. Tas arī nodrošinājis sausu torņa iekšpusi, lai varētu veikt viduslaiku mūra un apmetuma restaurāciju.

Būvdarbu laikā izdevies atklāt iepriekš neapstiprinātus cietokšņa lielā torņa būvvēstures artefaktus. Noņemot izirušo centrālā torņa ārsienu virskārtu, noskaidrojies, ka pirmajā torņa būvniecības periodā sienas noslēgušās ar dzeguļiem. (Dzeguļi viduslaiku militārajā arhitektūrā ir sienu vai torņu mūru robojums, kura zemākās daļas izmanto šaušanai, bet augstākās veido slēpni cietokšņa aizstāvjiem. – www.artermini.lv.) Aiz dzeguļiem atklājusies vēsturiskā kvadrātisku māla flīžu grīda. Vēlākā periodā tornis ticis pārbūvēts, nosedzot to ar konusveida jumtu, par to liecinājušas mūrī atrastās koka siju ligzdas vairākos līmeņos. Ē. Pažemecks lēš, ka kopš viduslaikiem centrālajam tornim šī ir vismaz trešā jumta konstrukcija.

Darbs vēsturiskā objektā – īpašs  
Ē. Pažemecks ir gandarīts, ka projekta īstenošanā varējis strādāt ļoti labā komandā; viņš labprāt gribētu nosaukt un uzteikt visus sava uzņēmuma vīrus. Uzņēmējs atzina, ka bijusi laba sadarbība un pateicību pelnījuši arī visi sadarbības partneri – virkne apakšuzņēmēju. Taču dažus komandas biedrus vadītājs piemin īpaši – vadošo namdari Normundu Blūmu un uzņēmuma lietvedi jeb «labo roku» Modri Klemmi. Viņš ikdienā ir darbu izpildes koordinators un tur rūpi par termiņiem, cipariem un dokumentiem. M. Klemme sacīja: «Pēdējās trīs nedēļas valdīja liels saspringums, jo vienlaikus atbildīgi posmi bija trijos būvobjektos; tagad šķiet – kaut kā pietrūkst. Bauskas pils cietoksnis bija mans pirmais objekts būvniecībā, liela skola.»

Firmas vadītājs lepojas, ka šī projekta laikā uzņēmums izveidojis savu galdniecību Mežotnes pagastā. Tur prasmīgu galdnieku Ulfa Strazdiņa un Daiņa Ķērpja gādībā tapušas koka konstrukcijas, kas bagātīgi izmantotas centrālā torņa izbūvēm – jumta konstrukcijai, koka galerijām, logu vērtnēm un kāpnēm. Mežotnes galdniecībā saražotais tagad rod pielietojumu arī citos vēsturisku būvju objektos Latvijā.

Tagad būvuzņēmumam «Kaskāde 19» pauze nav iestājusies, darbi rit citviet – Rundāles pils staļļu rekonstrukcijā, Durbes pils kalpu mājas nozīmīgu konstrukciju restaurācijā un citur. «Darbs vēsturiskā objektā nelīdzinās darbam jaunbūvē; tās ir divas pavisam atšķirīgas lietas,» pārliecināts Ē. Pažemecks.

Kvalitātes latiņu notur augstu
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, vērtējot paveikto projektā «Bauskas pilsdrupu konservācijas 3. kārta», atceras restauratora Miloša Gavendas sacīto vienā no pirmajām būvsapulcēm, darbus sākot: «Bauskas pilī restaurācijas darbu kvalitāte ir pacelta augstā līmenī, arī šī torņa konservācijā latiņu nedrīkst palaist zemāk.» M. Skanis atzina, ka, neskatoties uz to, ka čehu speciālisti sakarā ar pandēmijas izraisīto situāciju nevarēja pilnā apmērā piedalīties projekta īstenošanā, ar paveiktā rezultātu ir apmierināts. Viņš pauda gandarījumu, ka novadā ir būvfirma, kas var strādāt kultūras mantojuma objektos.

Nozīmīgi bijis arī tas, ka darbu laikā bija nopietna gan pasūtītāja, gan autora uzraudzība. «Kur tās nav, rodas kārdinājums iet vieglāko ceļu. Būvnieki patiešām centās paveikt darbu nevainojami,» sacīja direktors. Viņš atzina, ka celtnieki bija atraduši ļoti labu risinājumu sastatņu izveidošanai un pagaidu jumta konstrukcijai, kā arī masīvo jumta konstrukciju pacelšanai torņa virsotnē. Torņos, kuros notika restaurācijas darbi, bija jārisina lielas oriģinālo mūra konstrukciju stabilitātes problēmas. 19. gadsimtā, izmantojot pilsdrupas par būvmateriālu iegūšanas vietu, sienās bija izlauztas ķieģeļu nesošās konstrukcijas – arkas, ailu sānmalas, stūri; tās vajadzēja iemūrēt vietā, lai radītu sienu noturību. Pagājušā gadsimta 30. gados, stiprinot torņa augšdaļu, mūrējums veikts ar stiprāku javu nekā oriģinālajam mūrim, piemūrējumu «neiesienot» pamatmūrī. Līdz ar to nokrišņu iedarbībā piemūrētā daļa draudēja nokrist, atsevišķas mūra daļas arī nogāzušās, to vajadzēja demontēt, atklāja M. Skanis.

Prioritāte – muzeja attīstība

Muzeja vadītājs pauda, ka pabeigtais darbs nepavisam nenozīmē kaut kā beigas, bet gluži otrādi – jaunu sākumu. Viņš citēja arhitekta Miloslava Hanzla vēstulē minēto, sūtītu saistībā ar projekta noslēgumu, kas pilnībā sakrīt ar viņa paša pārliecību: «Varētu šķist, ka darbi pilī pietuvojušies beigām. Tomēr viss tikai sākas, ar to nedomājot tikai paveikto darbu turpmāku uzturēšanu, bet arī sekojošo muzeja aktivitāšu paplašināšanu, papildinot un atdzīvinot piedāvājumu apmeklētājiem visā cietokšņa un pils teritorijā.»

Muzeja direktors pastāstīja, ka pašlaik muzejs ir akreditēts jaunam piecu gadu posmam un izvirzīta jauna prioritāte – paša muzeja attīstība. Līdz šim prioritāte bijusi pils ēku kompleksa attīstība. «Mūsu pienākums ir apkopot Bauskas pils izpētes rezultātus, tos publicēt, nodrošinot pieejamību sabiedrībai. Jāveic pils arheoloģisko izrakumu atradumu kolekciju izpēte, eksponēšana un kolekciju katalogu sagatavošana. Pils interjera iekārtojuma ekspozīcijas nemitīgi jāpapildina ar jauniem eksponātiem,» pauda M. Skanis.

Taps jauna ekspozīcija

Direktors pastāstīja, ka centrālā torņa svinīga atklāšana un cietokšņa atvēršana apmeklētājiem paredzēta nākamajā pavasarī, līdz ar jauno tūrisma sezonu maijā. «Covid-19» pandēmijas uzliesmojuma dēļ nenotika arī iepriekš iecerētā atvērto durvju diena cietokšņa apskatei šīs nedēļas nogalē. Līdz jaunajai sezonai muzejs strādās pie plānotās digitālās ekspozīcijas izveides centrālajā tornī. Ekspozīcija paredzēta neierastā formā – tā tiks veidota kā trīsdimensiju animācija, ko projicēs uz cietokšņa sienas, un tā attēlos pils attīstību vairākos periodos – sākot ar baltu cilts apmetnes laiku, vēlāk kā Livonijas ordeņa cietoksni, tad cietoksni ar priekšpili, Kurzemes-Zemgales hercogu rezidenci priekšpils vietā, beidzot ar 17. gs. pirmās puses un 18. gs. sākuma nocietinājumiem. Centrālajā tornī paredzēts rīkot koncertus un izrādes. Visā cietokšņa teritorijā iecerēts izvietot paskaidrojošus tekstus apmeklētājiem. Ir iecere pagalmā izvietot solus, lai tūristiem patiktu tur uzturēties un vairāk iepazīt cietoksni.

M. Skanis atklāja, ka konservācijas un restaurācijas darbs cietoksnī ne tuvu nav pabeigts. Glābšanu gaida ziemeļu sienas viens sektors un ziemeļrietumu tornis, kam nostiprināšanas darbi daļēji veikti pagājušā gadsimta 60. gados. Rietumu pusē padomju laika ķieģeļi jau ir sabrukuši, bet ziemeļu fasādē darbi nekad nav veikti. «Lai mūrus bez jumta saglabātu, tie prasa regulāru apkopi. Te darbi nekad nebeigsies,» pauda M. Skanis.


Uzziņai
- Īstenotajā projektā «Bauskas pilsdrupu konservācijas 3. kārta (centrālais tornis, mazais vārtu tornis un piegulošās sienas)» SIA «Kaskāde 19» veikusi būvdarbus 679 634,11 eiro apmērā.

- Veikums ir daļa no projekta «Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā» Nr. 5.5.1.0./17/I/002., kas tiek īstenots sadarbībā ar Jelgavas un Dobeles novada pašvaldību.

- Projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Bauskas novada pašvaldība.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Vietējās ziņas