Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Baušķenieci sveic 90 gadu jubilejā

 Ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes Goda zīmi apbalvotajai baušķeniecei Mikalīnai Supei 7. jūlijā apritēja 90 gadu. 

Jubilāre sveicējus sagaidīja gan svētdien, dzimšanas dienā, gan arī pirmdien, 8. jūlijā, kad viņu sumināt ieradās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.

Nacionālā partizāne un cīnītāja par Latvijas neatkarību 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā arī savā jubilejā uzskatus nav mainījusi. «Gribu, lai visi okupanti pamet Latviju. Tie, kas māk mūsu valodu, vēl labu Latvijai, vēlas šeit palikt un strādāt, lai paliek. Bet tie, kam latviešu valoda ir «suņu valoda», lai brauc prom!» dusmīgi teic jubilāre.

M. Supe dzimusi Abrenes apriņķa Purvmalas pagasta mājās «Jaunais dārzs». Lai izvairītos no čekas aresta, ģimene savulaik slēpās mežā un iesaistījās partizānu grupā. Padomju dienestiem tomēr izdevās izsekot meža iemītniekus – tika nošauts tēvs, pēc tam māte, nodevēja lode izdzēsa brāļa, Ziemeļlatvijas partizānu grupu komandiera Pētera Supes dzīvību. Kad neatgriezās arī draugs, Mikalīna palika mežā viena.

No mežos pavadītajiem deviņiem gadiem visu mūžu nāk līdzi viens vārds – nodevība. Nodevēji informēja, kur meklēt radiniekus, mežabrāļus. Gūstā krita jaunākā māsa, kurai bija tikai 14 gadu. Cietumā viņa salūza un sāka sadarboties ar padomju represīvajiem dienestiem, nodeva arī vecāko māsu Mikalīnu. «Cietumā pratinot čekists uzkliedza: «Ja nerunāsi, mēs tevi nošausim!» Atbildēju: «Šaujiet! Man visi nošauti, es negribu dzīvot!»» ar rūgtumu sirdī atceras M. Supe. Septiņi smaga darba gadi Vorkutā Sibīrijā atmiņā palikuši kā ļauns murgs.

Piecdesmit darba gados Bauskā iegūti uzticami draugi, kas arvien Mikalīnu atceras ar labu vārdu. Sadzīvē palīdz pensionāres – Emīlija Bogdanova un Mārīte Sīmane.

Vēsturniece Inese Dreimane piedalās atmiņu krājuma sastādīšanā par cīnītājiem pret padomju varu. Viņa uzklausījusi jubilāres atmiņas. Grāmatai dots nosaukums «Meža meita».

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas