Cer uz pašvaldību spēju vienoties

Arī Bauskas rajona Padome var izteikt priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu izstrādei līdz šīgada septembrim. Tie reglamentēs Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma īstenošanu.Tā mūsu rajona pašvaldības amatpersonām sacīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Juridiskā departamenta Tiesiskuma un uzraudzības nodaļas vadītājs Arnis Šults. Viņš ar kolēģiem Bauskas rajona Padomē (RP) ieradās trešdien, 30. jūlijā. Svarīgākais rajonu padomju likvidācijas kārtības stūrakmens ir reorganizācijas plāns. To pašvaldībām jāizstrādā patstāvīgi un jāpieņem kā saistošie noteikumi līdz šīgada 31. decembrim, teikts Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā. Minētā darba veikšanai jāizveido komisija, kurā ierasti iesaista politiķus un speciālistus, kuri pārzina dažādas nozares.Lai reorganizācijas plānu pieņemtu, nozīmīgākais kritērijs ir vietējo pašvaldību vienošanās par rajona īpašumu, saistību, ieskaitot kredītu, un iestāžu sadali starp novadiem un plānošanas reģionu. RP funkcijas turpmāk realizēs novadi un Zemgales plānošanas reģions. Piemēram, sabiedrisko transportu organizēs plānošanas reģions. Rajona pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Okmanis ierosināja attīstīt un radīt tiesisko pamatojumu starpnovadu institūcijām, kas realizēs rajona mēroga funkcijas, piemēram, Izglītības pārvaldes, sporta skolas darbības u. c. ziņā.Ja vietējās pašvaldības nevar vienoties, tad balso. Izstrādātā reorganizācijas plāna variantam jāpiekrīt vairāk nekā pusei no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 75 procentiem no rajona iedzīvotāju kopskaita. «Mēs gan gribētu, lai pašvaldības spētu vienoties. Ja nevarēs, Ministru kabinets izdos noteikumus konkrētās rajona padomes reorganizācijai un to piespiedīs,» sacīja A. Šults. RP iestāžu darbinieki, piemēram, no Bērnu un jaunatnes sporta skolas vai Bērnu un jauniešu centra, pāries līdz ar darbavietu uz attiecīgo novadu. No 2009. gada 1. jūlija viņi varēs izlemt, vai pārslēgt līgumus. Savukārt iestāžu kredītsaistības, piemēram, Bauskas pils restaurācijas projektā ieguldīto, mantos pašvaldība vai kāda cita struktūra, kas pārņems objektu.Tikšanās beigās A. Okmanis sacīja, ka jāliek daudzpunkte, proti, mūsu rajonā vēl nav zināms, cik būs novadu, kam nodot īpašumus u. tml.«Katrs rajons ir īpašs gadījums. Rajonu padomes pastāvēja ilgu posmu jau atjaunotajā Latvijā. Tās atstāja pozitīvu iespaidu uz kopējo attīstību, iedzīvotājiem un tautsaimniecību. Var redzēt, kā katra rajona padome ir strādājusi. Piemēram, dažos rajonos sekmēta uzņēmējdarbība. Redzēs, kā noritēs reorganizācija, kā nodos funkcijas novadiem. Pašlaik finanšu izlīdzināšanas sistēma neatbilst reālai situācijai. Šodien pašvaldībām jābūt ar atbilstīgu funkciju apmēru, lēmumiem jābūt tapušiem uz vietas, rajonu padomes tomēr pieņem lēmumus pastarpināti. Jautājumus lielākā mērogā jārisina reģionam, Zemgales plānošanas reģionam ir ļoti labas iestrādnes,» pēc sanāksmes teica A. Šults.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas