Codes fotoradars pērn «iekasējis» 263 195 eiro 2

Ceļu satiksmes drošības direkcija ir izpildījusi valdības apstiprināto plānu – līdz 2018. gada beigām uz Latvijas ceļiem uzstādīt 100 ātruma mērierīces. Lai gan par stacionāro fotoradaru atrašanās vietu autovadītājus informē pirms tiem uzstādītās ceļazīmes, pērn, piemēram, Iecavas novadā fiksēti vairāk nekā 4000 ātrumpārkāpēju, bet Codē to skaits sasniedz teju 8000.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba informē, ka satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā kopš to uzstādīšanas samazinājies par 47 procentiem, bet par 45 procentiem sarucis smago avāriju daudzums. Savukārt radaru vietās nav neviena bojāgājušā, kas būtu saistīts ar ātruma pārsniegšanu. Mūspusē izvietoti četri stacionārie fotoradari – Ceraukstē, Codē, Iecavā un Vecumniekos, kur atļautais maksimālais ātrums ir 50, 70 un 90 kilometri stundā.

Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte atklāj, ka lielākais «pelnītājs» Bauskas novadā atrodas Codē uz šosejas A7 – 59,4. kilometrā. Pērn 11 mēnešos tas «iekasējis» 263 195 eiro, savukārt par ātruma pārkāpumiem, kas veikti Iecavas novadā, lielceļa A7 41,2.  kilometrā, kopējā uzliktā naudas sodu summa ir 140 870 eiro. Vismazāk pagājušajā gadā «ieņēmis» radars, kas atrodas Ceraukstē, šosejas A7 73,7. kilometrā – šeit izrakstīti protokoli par kopējo summu 53 040 eiro. Ātruma mērierīce pagājušā gada 15. augustā uzstādīta Vecumniekos, ceļa Ķekava–Skaistkalne, kas Vecumniekos nodēvēts par Rīgas ielu, un Skolas ielas krustojumā. Līdz 2018. gada 31. decembrim šeit fiksēti 395 atļautā braukšanas ātruma pārkāpumi.

S. Grāvīte stāsta, ka ievērojamākais atļautā ātruma pārkāpuma gadījums ar fotoradara starpniecību pērn fiksēts Ceraukstē. Pagājušā gada 10. augustā automašīna «VW Touareg» pa A7 šoseju traucās ar 159 kilometriem stundā, par 69 kilometriem pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Par šādu pārkāpumu uzlikts naudas sods – 360 eiro. Tikpat lielā soda naudā iedzīvojies kāds automašīnas BMW X5 vadītājs, kurš 13. jūlijā Codē pārvietojies ar 134 km/h, par 64 kilometriem vairāk nekā tas ir atļauts.

Pašā gada nogalē, 27. decembrī, kāds automašīnas «Audi» vadītājs Vecumniekos traucies ar ātrumu 110 kilometri stundā, par 60 kilometriem stundā ātrāk, nekā tas apdzīvotā vietā pieļauts. Par šo pārkāpumu piespriests 320 eiro sods. Vēl viens «lidotājs» ar radara starpniecību pieķerts Iecavā. 28. jūnijā spēkrata BMW 730D šoferis braucis ar ātrumu 150 kilometri stundā, par 60 kilometriem pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, un iedzīvojies 240 eiro naudas sodā.

Bauskā un apkārtnē pērn tika izvietoti arī pārvietojamie fotoradari. Tie pagājušā gada 11 mēnešos fiksējuši 768 pārkāpumus, un automašīnu īpašniekiem kopējā uzliktā naudas sodu summa ir 34 860 eiro. Visvairāk pārkāpumu fiksējis pārvietojamais fotoradars uz Bauskas šosejas – 36,4. kilometrā – 367 pārkāpumus par kopējo naudas sodu summu 9810 eiro.

CSDD pārstāvis R. Rumba secina, ka tos, kuri grib pārvietoties ātrāk, šie fotoradari piespiež braukt lēnām. Tomēr, aplūkojot joprojām augsto pārkāpumu skaitu, visticamāk, tas nebūšot īstais iemesls, lai autovadītājs apstātos.

Pēc va/s «Latvijas Valsts ceļi» mērījumiem, uz Latvijas autoceļiem ir samazinājies vidējais braukšanas ātrums. 2014. – 2017. gadā tas bijis vidēji 92 kilometri stundā, savukārt pašlaik rādītājs ir nedaudz virs 89 kilometriem stundā. CSDD to skaidro ar stacionāro ātruma mērierīču esamību.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks atzīst, ka tajās vietās, kur uzstādīti radari, pārsvarā problēmu neesot. Ceļu satiksmes negadījumi ir, bet nav ar smagām sekām. «Radarus vērtēju ļoti pozitīvi, īpaši vērtīga vieta ir, piemēram, Vecumniekos pie skolas. Ātruma mērierīces nenoliedzami uzlabo autovadītāju uzvedību,» secina A. Sidorčiks.

Jautājot, vai Bauskā nebūtu vajadzīgs stacionārais fotoradars kādā vietā, inspektors vērtē, ka «riska grupa ir iebraukšana pilsētā, tur esot lielāki apdraudējumi tranzīta transporta intensitātes dēļ, nereti arī šoferi nepamana vai arī ignorē ceļa zīmes. Tas pats arī Iecavā. Intensīvākā auto plūsma ir uz tranzīta ielām, Zaļās, Kalna ielas. A. Sidorčiks nebūšot tas, kurš rosinās šādu ierīču izvietošanu, viņaprāt, šīs lietas jāatstāj CSDD un Satiksmes drošības pārvaldes ziņā.

«Šoferi uzskata, ka pārāk daudz administrējam šo lietu, tā ir naudas līdzekļu iekasēšana. Spriežot pēc ceļu satiksmes negadījumu skaita, situācija nav kritiska, tāpēc te ir dilemma – vajag vai nevajag. Nopietni jāizvērtē papildu radaru nepieciešamība. Tomēr secinājums ir nepārprotams – fotoradari veicina braukšanas ātruma samazināšanu, šoferi ievēro vietas un cenšas ielāgot ātrumu,» pārliecināts A. Sidorčiks.

Uzrunātie autovadītāji atzīst, ka cenšas ievērot atļauto braukšanas ātrumu, taču nereti, iekļaujoties kopējā plūsmā, nākas to pārkāpt. Baušķeniece Zenta ir pārliecināta, ka arī Bauskā viens stacionārais radars būtu vēlams, jo nereti kravas automašīnas aiztraucas ātrāk, nekā paredz atļautie piecdesmit kilometri stundā.

Lai vēl vairāk uzlabotu drošību uz ceļiem, jau šogad no 1.aprīļa septiņu kilometru posmā, kas atrodas starp Tīnūžiem un Koknesi, ar fotoradariem sāks fiksēt vidējā ātruma neatļautu pārsniegšanu konkrētajā ceļa nogrieznī, informēja ziņu aģentūra LETA.

Fotoradaru sistēma jau ir izmēģināta, bet tas, kā tā darbosies praksē, tiks pārbaudīts pirmajos trīs mēnešos septiņu kilometru ceļa posmā, kas atrodas starp Tīnūžiem un Koknesi. Secinot, ka šāda sistēma ir atbilstoša Latvijai, sagaidāms, ka vidējā ātruma kontrole tiks ieviesta arī citās vietās valstī.

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā "mulāžu" vai pretēji - "mulāžas" aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Luksoforu signālu kontroli paredzēts ieviest 2019.gada beigās, pie nosacījuma, ja līdz šim laikam nodrošinās nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Prognozējams, ka vienas ierīces darbības dienā tiks konstatēti divi luksoforu signālu prasību neievērošanas pārkāpumi.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

KJHGFD

uzlikti sodi nenozīmē iekasēšanu. Bet tāpat iespaidīgi skaitļi.

pirms gada, 2019.01.30 15:24

es

Kāpēc nevar dabūt pārnēsajamo radaru instrukcijas,kā arī viņu uzstādīšana ceļa malās?Zinu ka viņu jāuzstāda 3m no braucamās daļas,25. grādu leņķī un nedrīkst būt zem augstsprieguma vadiem.

pirms gada, 2019.10.08 11:08

Vietējās ziņas