Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dabaszinātņu reformai neskaidra nākotne 1

Bauskas valsts ģimnāzijā 23. augustā notika atvērto durvju diena un seminārs Bauskas un Rundāles novada dabaszinātņu un matemātikas pedagogiem. Izglītības jomā šonedēļ uzsvars likts dabaszinātnēm un matemātikai - notiek dažādi pasākumi gan novados, gan Rīgā. Viena no galvenajām tēmām ir 2005. gadā sāktais pilotprojekts, kura mērķis ir mainīt eksakto zinātņu mācību metodiku. Projekts beigsies šīgada oktobrī. «Skolēni vairs nespēj iedomāties, ka varētu mācīties citādāk. Stundas kļuvušas krietni interesantākas - audzēkņi piedalās spēlēs un eksperimentos, analizē dažādas situācijas. Tiek attīstīts pētnieciskais darbs,» par pārmaiņām mācību procesā stāsta projekta koordinatore Bauskas valsts ģimnāzijā Malda Ignatjeva. Projekta laikā skolas saņēma vērtīgus materiālus, gan drukātus, gan elektroniskā formātā, kā arī dažādas ierīces un materiālus eksperimentiem. Projekta «Dabaszinātnes un matemātika» speciāliste Inese Dudare informēja, ka ir iesaistītas Latvijas 54 skolas.  Par situāciju eksakto zinātņu jomā Zviedrijā informēja Hedemoras Martina Koha ģimnāzijas direktors Bo Nordkvists un bioloģijas un ķīmijas skolotājs Bo Bergstroms. Viņi stāstīja, ka Zviedrijā pašlaik tiekot realizēta apjomīga izglītības reforma.  Pēc semināra pedagogi strādāja darba grupās un izspēlēja dažādas spēles, lai vēlāk tās ierādītu skolēniem. Pedagogi atzīst, ka projekts lieliski papildina mācību programmu. «Laiks atklās visus plusus un mīnusus. Jau tagad skaidrs, ka ieguvumu ir vairāk, lai gan skolotājam darbam jāvelta krietni vairāk laika. Bet mēs jau esam misionāri, kuru atalgojums ir cita veida gandarījums,» tā Bauskas valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs.  «Šīs mācību reformas var realizēt tikai tad, ja ir modernās tehnoloģijas. Tāpēc lūgsim direktorus tehniku novirzīt eksakto priekšmetu kabinetiem,» atzīst Bauskas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe. Projektu veiksmīgu realizāciju skolā kavē arī Izglītības un zinātnes ministrijas neizdarība. A. Spriņķe stāstīja, ka bijusi tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Rolandu Broku, kurš ar lielu pārliecību teicis, ka beidzot tiks realizēts ilgi gaidītais datortehnikas iepirkuma projekts skolās. Tehnika būšot jau septembrī. Tomēr projekta vadītāji šo pozitīvo informāciju nevar apstiprināt.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

neesmu pat literāte

Nu gan, neesmu pat literāte, bet skolā esmu gājusi un lasu gan grāmatas, gan presi, tāpēc domāju, vai tiešām žurnālists nezina, kā jāraksta skolas nosaukums. Vārdiņš valsts rakstāms ar lielo burtu , jo nav jau Bauskas valsts, bet tā ir Bauskas Valsts ģimnāzija. Nu vai tad grūti žurnālistam kaut vai ar Googli parunāt, lai paskatītos, kā jāraksta, ja šaubas māc... Sīkums, protams, bet tomēr. Skolēniem par šitādām kļūdām centralizētos eksāmenos punktus noņem, varbūt pat vērtējums mainās, budžetā vairs netiek un visa nākotne tu- tū.

pirms 9 gadiem, 2011.08.24 22:09

Vietējās ziņas