Darba aizliegums pakļauj nabadzības riskam

Vairākums skaistumkopšanas jomā strādājošo ir pašnodarbinātie vai patentmaksātāji. Vērojot situāciju un stingros ierobežojumus, ir pamanāms, ka skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām «Covid-19» krīzē. Arī Bauskas pusē strādājošie skaistumkopšanas speciālisti kritizē valsts atbalstā piešķirto līdzekļu apjomu un kārtību, kā tam var pieteikties, atzīstot tos par pazemojošiem un nevienlīdzīgiem salīdzinājumā ar citās nozarēs nodarbinātajiem. Daļa Bauskas novada skaistumkopšanas speciālistu neslēpj sašutumu un dalās emocijās par sūrajiem apstākļiem.

Tikai īrei un komunālajiem maksājumiem
Manikīra, sejas un permanentā grima procedūru veicēja Evija Voltere vērtē, ka aizliegums strādāt skaistumkopšanas nozari ir iegrūdis pagrīdē. Pāreja no darbīgās ikdienas uz vairāku mēnešu pārtraukumu ir sagādājusi grūtības daudziem speciālistiem. Būdama patentmaksātāja, E. Voltere neslēpj, ka sniegtais valsts pabalsts viņai šķiet smieklīgs. Skaistumkopšanas speciālistei valsts sniedz pabalstu 300 eiro apmērā, taču ar šo summu iespējams segt vien kabineta īri un komunālos maksājumus.

Situāciju nedaudz atvieglo iekrājumi un dzīvesbiedra finansiālais atbalsts. Lai arī Evija nesaskaras ar pārmērīgi lielām problēmām, viņa jūt līdzi kolēģēm, kurām klājas daudz bēdīgāk un būs jāpamet skaistumkopšanas procedūru telpas, jo ar piešķirto pabalstu nav iespējams izdzīvot.

Iztiek no iekrājumiem
Sejas un permanentā grima speciāliste Kristiāna Bonāte aizliegumu sniegt pakalpojumus skaistumkopšanas nozarē vērtē diezgan neitrāli. Viņa nav pieteikusies un nesaņem valsts atbalstu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka pabalsta summa skaistumkopšanas speciālistiem nav pietiekami liela, lai normāli dzīvotu. Otrkārt, viņa neredz jēgu šādam pabalstam un riskē, ka pēc tam tas būs valstij jāatmaksā.

Esošajā situācijā skaistumkopšanas speciālistiem ir grūti izdzīvot. Kaut arī K. Bonāte ar šo problēmu tiek galā nedaudz vieglāk, jo pirms ārkārtējās situācijas bija izveidojusi iekrājumus, viņa nenoliedz, ka kopumā dzīve tagad šķiet sarežģīta. Taču viņa saprot, ka nav vērts nemitīgi nervozēt, jo situāciju nav iespējams ietekmēt. Atliek vienīgi pielāgoties.

Grib dzīvot, nevis izdzīvot
Ir cilvēki, kas neslēpj bažas par esošo situāciju, tomēr savu viedokli vēlas paust anonīmi. Kāda baušķeniece teic: «Ja man būtu jāizvēlas strādāt vai saņemt atbalstu, viennozīmīgi strādātu.» Tāpat kā liela daļa, viņa ir neizpratnē, kāpēc skaistumkopšanas nozarē liegta iespēja strādāt, salonos ikdienā nepulcējas liels skaits cilvēku, un ir ierasts apkalpot klientus pēc pieraksta.

Skaistumkopšanas speciāliste saņem valsts pabalstu, taču arī viņa par tā vērtību nav sajūsmā. Aprēķinot dzīvokļa īri un komunālos maksājumus, kas ziemā ir krietni lielāki, no piešķirtā pabalsta atliek vien sīknauda. «Lai kāds no Ministru kabineta pamēģina izdzīvot ar šādu summu! Viņi diemžēl nesaprot, ka, neskaitot rēķinus, ir nepieciešams nodrošināt ģimeni. Es gribu dzīvot, nevis izdzīvot, strādājot varu nopelnīt vairāk, nekā saņemot pabalstā,» sūrojas speciāliste.

Izmanto laiku lietderīgi, saskata pozitīvo
Aizliegums strādāt būtiski palielinājis meistaru finansiālo slogu, jo darba telpas īres maksu un rēķinus neviens nav atcēlis. Skaistumkopšanas meistare Zane Rīgerte, kas pieaudzē, laminē skropstas un sniedz vaksācijas pakalpojumu, uzsver, ka valsts pabalsts viņai piešķirts. Summa ir pietiekama, lai segtu obligātos maksājumus.

Runājot par izdzīvošanu, viņa teic, ka nauda ietaupās, jo nav plašu iespēju, kur aizbraukt vai aiziet. Vislielākās grūtības meistare saskata tajā aspektā, ka nav iespējams darīt darbu, kas ir izvērties par viņas sirdslietu. «Ļoti pietrūkst klientu un komunikācijas,» saka Z. Rīgerte.
Zane lieki netērē savus spēkus, raizējoties par situāciju, kuru nav iespējams mainīt, brīvo laiku viņa izmanto lietderīgi – savai izaugsmei, pērkot un klausoties dažādu meistaru piedāvātos seminārus tiešsaistē. «Tas notiek visā pasaulē, tādēļ mums jāmācās pielāgoties un pieņemt visu jauno un mainīgo,» tāds ir Z. Rīgertes ieteikums.

Friziere Sindija Švāģere ar valsts atbalstu ir nodrošināta. No vienas puses, viņa jūt prieku par to, ka šādu pabalstu sniedz, bet, no otras puses, nevar noliegt, ka, apmaksājot visus rēķinus, gandrīz nekas nepaliek pāri. Izdzīvot ar to, kas ir, ikvienam ir izaicinājums.
Sindija uzsver, ka viņai trūkst komunikācijas ar klientiem. Taču viņa saskata arī ko pozitīvu – var vairāk pievērsties sev, rast jaunus hobijus un veltīt laiku ģimenei. «Mēs varam būt neapmierināti vienmēr, tāpēc neatkarīgi no situācijas ir jācenšas saskatīt gan plusus, gan mīnusus,» pauž Sindija Švāģere.

Profesionālie kursi atcelti
Skaistumkopšanas speciāliste Viktorija Švabe no valsts nesaņem nekādu atbalstu. Viņa pieaudzē skropstas, laminē skropstas un uzacis, ir vizāžiste. Plānos ir apgūt arī friziera profesiju. Taču apturēts ne tikai darbs un peļņas avots, bet arī kursi, kas saistīti ar friziera profesiju.
Jūtot pārmērīgu spriedzi un bažas, V. Švabe atskārtusi – vienīgais veids, kā izdzīvot un rast kaut kādu ceļu, lai uzlabotu situāciju un gūtu peļņu, ir strādāt pārdošanas nozarē internetā, vadīt seminārus, vebinārus vai arī veidot sadarbību sociālajos tīklos.

Bez vīra atbalsta neiztikt
Arī manikīre Sanda Adrišūna norēķinās par komunālajiem maksājumiem un kabineta īri, kurā viņa diemžēl tagad nevar atrasties. Lai arī viņa bija patentmaksātāja, no valsts nesaņem nekādu pabalstu –, esot bērnu kopšanas atvaļinājumā, viņu atzīmēja kā nenodarbinātu personu. Pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma Sanda centās pieteikties pabalstam, taču prasību noraidīja. «Man pateica, ka es savā lādītē neko neesmu likusi, lai no tās tagad ko izņemtu,» stāsta S. Adrišūna.

Daudzām skaistumkopšanas meistarēm šajā laikā klājas grūti, un nav citu variantu kā dzīvot uz dzīvesbiedra rēķina. Arī Sanda nenoliedz, ka bez vīra atbalsta neredzētu ceļu, kā rīkoties, lai savilktu galus.

Kosmetoloģe Vineta Rimševica par esošo situāciju nesūdzas – tā krasi atšķiras no pārējiem skaistumkopšanas speciālistiem, jo darbs cieši saistīts ar medicīnas nozari. Tā kā kosmetoloģe bijusi patentmaksātāja, viņai no valsts piešķirts pabalsts 500 eiro apmērā. Valsts pabalsta nodrošināšanā liela nozīme ir tam, vai esi pašnodarbināta persona vai patentmaksātājs. «Ja sievietei jāuztur viens vai divi bērni un jānomaksā visi rēķini, tad, protams, ar šādu summu nav iespējams izdzīvot. Ja ir otra pusīte un tiek veidots kopīgs ģimenes budžets, tad situācija ir nedaudz vieglāka un izdzīvot ir iespējams,» spriež V. Rimševica. Šoreiz ir otrs variants, un tādēļ esošie apstākļi nesagādā īpašas problēmas.