Daugavas stadionā svētkos Latvijas futbola izlase uzvar Anglijas futbola klubu «Chelsea»

Latvijas skolu jaunatnes XI dziesmu un deju svētkos Rīgā trijos deju koncertos «Līdz varavīksnei tikt» piektdien un sestdien, 10. un 11. jūlijā, Daugavas stadionā skatītājus priecēja 16 900 dejotāju.

Horeogrāfiskajās ainās un dejās Latvijas skolu bērni un jaunieši izrādīja stāstu par mazu meitenīti Artu, kas, vecāku mīlēta un lolota, aug savā lauku sētā, ieklausās dabā, mācās iepazīt cilvēkus, dzīvniekus un parādības sev līdzās. Pasaulē viņa dodas pa lielo pupu, bet vislaimīgākā jūtas, atgriezusies mājās. Uzvedums pārsteidza ar rotaļīgumu, vienlaikus saglabājot krāšņos rakstus un ornamentus. Emocionālas bija horeogrāfiskās ainas, kurās iesaistījās arī Bauskas bērnu un jauniešu centra deju kopa «Mēmelīte».

Publiku līdztekus deju rakstiem priecēja scenogrāfa Reiņa Suhanova oriģinālais stadiona noformējums. Tā kā bērni uz Rīgu atbraukuši ar autobusiem, arī Daugavas stadionā bija autobusi. Emociju uzviļņojums bija brīdī, kad improvizētajā futbola spēlē Latvijas izlase uzvarēja Anglijas futbola klubu «Chelsea» un dejotāji līdz ar skatītājiem dziedāja Latvijas valsts himnu.

Stāstot par emocijām, kopā ar prieku bērnu balsīs ieskanējās arī nedaudz noguruma. Bauskas sākumskolas dejotāja Megija Biezā neslēpa, ka, aizbraukusi mājās, noteikti ilgi gulēs. Ričards Kalinka vispirms apskaus savus mīļos, pabaros kaķi un tad, visticamāk, arī ļausies saldam miegam.

Markus Rimeicāns no deju kopas «Mēmelīte» stāsta, ka koncertos un arī pēc uzstāšanās juties lieliski. Pastalas gan nav paspējušas izžūt, taču tas esot nieks. Annija Pleša piebilda, ka dejošana lietus laikā bijusi kā liels piedzīvojums: «Mums dejas laikā bija jāguļas zemē. Vadītāji teica, lai tikai pietupjamies, taču daži likās teju vai peļķē iekšā. Tas bija jautri, lai gan pēc tam bija problēmas ar tērpu žāvēšanu.»

Nogurums mijās ar lepnumu par saviem bērniem arī vecāku stāstītajā. Janīna Ādama pati savulaik dejojusi, tagad nedēļu Rīgā vadīja, pieskatot meitu Evu un citus deju kopas «Odziņa» dalībniekus. «Sākums bija grūts, bet bērni jau pirmajā dienā orientējās situācijā, saprata kārtību, kāda valda stadionā. Pēc tam mums daudz darba nebija. Katru reizi, kad mūsējie izgāja laukumā, notraucu laimes asariņu,» emocijas neslēpa mamma.

Bauskas 2. vidusskolas mazie dejotāji apgalvoja, ka koncertā «Daugavas» stadionā lietus laikā slīdējušas kājas, tomēr pakrituši neesot. Pēdējā koncertā sestdien, kad lietus nelija, noskaņojums bijis lielisks. «Kad pēc pieciem gadiem būs nākamie svētki, es gribētu atkal braukt uz Rīgu,» ar prieku un nelielu nogurumu balsī atzina dejotājs Armands Birzītis.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas