Deg nokultas labības lauki 1

Ugunsdzēsēji vai ik dienas steidz dzēst liesmas degošos labības laukos. Vairumā gadījumu izskan pieņēmumi, ka zemnieki paši pielikuši uguni nokultajiem salmiem.

Bauskas novada Mežotnes pagastā 16. augustā ap trijiem pēcpusdienā deguši labības rugāji desmit hektāru platībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vecumnieku posteņa komandieris Māris Plēsnieks stāsta, ka nokultajam labības laukam apkārt bijusi uzarta zeme, deguši iekšpusē atstātie salmi. «Pie rokas neviens netika pieķerts, tādēļ varu izteikt tikai pieņēmumu. Iespējams, tā bijusi tīša dedzināšana,» savu versiju izklāsta M. Plēsnieks.

«Tā diemžēl ir kā sērga, līdzko sākas labības pļauja, mums jābrauc dzēst degošus salmus,» stāsta ugunsdzēsējs. Šajā mēnesī ugunsdzēsēji izsaukti dzēst nokultos labības laukus Vecsaules pagastā un Rundāles novadā. Svētdien, 16. augustā, bijuši trīs izsaukumi. Dedzis nokults lauks 400 kvadrātmetru platībā Īslīces pagastā, 500 kvadrātmetros liesmas plosījušās novāktās labības laukā Codes pagastā, kā arī Mežotnē. M. Plēsnieks nedomā, ka šīs bijušas nejaušas aizdegšanās, piemēram, no dzirksteles, kas «ielēkusi» rugainē no kombaina. Tad līdzās atrastos nenokultas platības, kaut kur būtu kombains.

To, ka zemnieki dažkārt mēdz tā atbrīvoties no salmiem, nenoliedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja speciāliste Ieva Litiņa. Viņai nācies dzirdēt par šādu rīcību, taču konkrētas informācijas nav. «Šad tad tādas runas ir dzirdētas. Galvenokārt to darot zemnieki, kuru kombaini nav aprīkoti ar salmu smalcinātājiem. Tā ir nepieļaujama rīcība, tādējādi tiek pārkāpti Eiropas Savienības normatīvi. Ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nonāks oficiāli dokumenti no policijas, zemkopim var samazināt subsīdiju apjomu,» stāsta I. Litiņa.

Speciāliste nosauc Ministru kabineta šī gada martā pieņemtos noteikumus «Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem». To 76. punktā teikts, ka «lauksaimnieks ievēro lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus, tostarp rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka».

Brunavas pagasta zemnieks Jānis Straģis «Bauskas Dzīvei» apliecināja – dzirdējis par gadījumiem, kad pēc labības nokulšanas salmus aizdedzina: «Tā ir muļķīga rīcība, īsts zemkopis tā nedarītu. Tādējādi tiek sadedzināts mēslojums, kuru varēja iestrādāt augsnē.»

J. Straģis spriež, ka tā varbūt rīkojas zemnieki, kuriem kombaini nav aprīkoti ar salmu smalcinātājiem. Savos laukos nokultos salmus viņš izlieto pakaišiem. Sapresētus tos varētu izmantot arī kā kurināmo.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Novadnieks

Lai cik žēl. bet tā rīkojas arī Vecumnieku novada pašvaldības policisti... Viņiem laikam ir īpašas atļaujas...

pirms 5 gadiem, 2015.08.22 20:55

Vietējās ziņas