Deputāti atbalsta Bauskas vecpilsētas saglabāšanas komisijas izveidi 42

Bauskas novada domes deputāti domes sēdē nobalsoja par Bauskas vecpilsētas un novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas izveidošanu, apstiprinot arī iepriekš pieteikto sastāvu.

Jau apstiprinātās komisijas sastāvs: Ieva Bronko-Pastore, Raitis Ābelnieks, Dainis Bruģis, Jānis Feldmanis, Ina Līne, Laura Lūse, Dace Putna, Mārīte Putniņa, Māris Skanis, Egija Stapkēviča un Ilze Tijone. Komisijas darbību kontrolēs sociālo, izglītības, kultūras un sporta komiteja.

Šoreiz domes sēdes laikā deputātus uzrunāja Egija Stapkēviča, viņa atklāja, ka Latvijā vairāk nekā 20 pilsētās ir vecpilsētu teritorijas, kuras kā kultūras un vēstures mantojumu vajadzētu saglabāt jaunajām paaudzēm, bet veiksmes stāstu pagaidām esot ļoti maz.
Kā labāko piemēru pieminēja Kuldīgu, kur stiprina vecpilsētas teritoriju kā pilsētas centru. Lēmumos dome ievēro principu sakārtot vecās ēkas. Eksistē atsevišķa komisija, kuras pamatsastāvā ir trīs speciālisti, kas dažādās sarunu grupās iesaista vēl piecpadsmit personas, kas ir komisijas sastāvā.

Pēdējā laika piemērs ir Valka, kur iedzīvotāju skaits strauji sarūk, pametot īpašumus. Tāpēc sākta pilsētas piemērošana mazākam iedzīvotāju skaitam – vērienīga centrālā skvēra un gājēju ielas izbūve, ēku pārbūve, palielinot pilsētas centra pievilcību. Izvēlējās 24 ēkas – svarīgākās rekonstruēja, pārējās nojauca, lai mazinātu depresīvu noskaņojumu.

Cēsīs savukārt pašvaldība cenšas piesaistīt vecpilsētai jaunus cilvēkus un veicina uzņēmējdarbību šajā teritorijā. Sadzīvo vienviet vēsturiskais un mūsdienīgais. E. Stapkēviča arī ieteica attīstīt ideju par ēku pagaidu izmantošanu – kad īpašnieki, kas pašlaik ēkas nepārdod, dod iespēju par mazu maksu vai vienkārši uzturēšanas darbiem apmesties ēkās biedrībām vai uzņēmējiem, kam nepieciešamas mazbudžeta telpas. «Tas ceļ īpašumam fizisko un sociālo vērtību, iedzīvina apkaimi,» uzsvēra E. Stapkēviča.

«Šie stāsti ir neliela daļa no tā, ko var darīt. Jāmeklē kompleksi risinājumi, kas vērsti uz sociālo, fizisko un uzņēmējdarbības vidi. Tas jādara kopējiem spēkiem ar pašvaldību. Labprāt konsultēsim kā privātos, tā publiskos attīstības projektus. Varēsim uzskatīt, ka mūsu sadarbība ir veiksmīga tikai tad, kad, pielāgojot pilsētas telpu, spēsim saglabāt arī kultūras mantojumu – pilsētas identitāti. Protams, ka pašvaldība ir daudz laba darba izdarījusi, bet aicinu šos jautājumus pacelt citā, augstākā līmenī. Ticēsim, ka kopā mums izdosies labāk,» runu noslēdza E. Stapkēviča. Komisijas locekle Ina Līne pauda, ka tagad būs iespēja iesaistīties projektēšanas procesos, iegūt dokumentāciju, norādīt uz nepilnībām un palīdzēt pašvaldībai.
Opozīcija tomēr turpināja iebilst par Raita Ābelnieka un domes administrācijas darbinieku iekļaušanu komisijā, paužot, ka līdz šim paveiktais darbs neesot bijis efektīvs un atbildīgs pret vecpilsētas teritoriju.

Lielākie iebildumi šoreiz gan bija tieši pret komisijas nolikuma juridiskajām problēmām, par ko norādīja Aivija Kursīte no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. «Tāda izjūta, ka šis nolikums ir daļēji lipināts kopā no citiem nolikumiem,» konstatēto aprakstīja A. Kursīte. Deputāti tomēr diskusijās lēma, ka atrastās problēmas neietekmēs komisijas darbu un nolikumu pēc izmaiņām var apstiprināt nākamajā domes sēdē. Reizē A. Kursīte aicināja padomāt komisijā ne tikai par mākslas speciālistiem, bet arī personām, kas varētu piesaistīt finansējumu, bet komisijas sastāvu deputāti mainīt nevēlējās.

«Sen bija jāizveido šāda komisija un jāļauj sākt strādāt. Nav jāapvaino speciālisti, kas ir tik daudz darījuši. Ir jādod iespēja, un ir jāstrādā,» komentēja Valdis Veips no Zaļo un zemnieku partijas. «Ideja ir absolūti bez savtīgiem nolūkiem,» uzsvēra Inita Nagņibeda no Jaunās konservatīvās partijas.

Noslēgumā 13 deputāti atbalstīja lēmumprojektu. Neatbalstīja Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji Aleksandrs Novickis, Helvija Greiere un Aivija Kursīte.