Diskutēs par izglītības sistēmu novadā 4

Bauskas Domē ceturtdien, 5. februārī, tiekas topošā novada pašvaldību vadītāji un skolu direktori. Par šo sanāksmi pašvaldību vadītāji vienojās, tiekoties 23. janvārī. Bauskas Domes preses sekretāre Andra Matuļenko skaidro, ka topošā novada mācību iestādes ir atsūtījuši informāciju, kas tika lūgta iepriekšējā sanāksmē. Izmantojot to, analizēs situāciju. Cerams, ka izskanēs dažādi risinājumi, priekšlikumi novada izglītības sistēmas optimizācijai.Bauskas rajona Padomes izglītības pārvaldes (IP) vadītāja Aija Spriņķe «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka tiks spriests arī par mērķdotācijām pedagogu darba algas nodrošināšanai. Izvērtēta tiks principa - nauda seko skolēnam - darbības iespējamība novadā. Gatavojoties sanāksmei, IP apkopojusi iespējamo informāciju par novadā esošajām izglītības iestādēm.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

...h

http://apollo.lv/portal/news/articles/146810?comm_page=2
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=578243
Atvainojiet, cienitaa/ais, pavisam normaala situaacija teiksim pie mums, Vaacijaa! Tieshi shajaa laikaa beernam UN VINJA VECAAKIEM ir jaaizshkjiras, vai vinjsh ies Gjimnaazijaa, vai Reaalskolaa, vai ari tikai Hauptschüle. Universitaatee bez Gjimnaazijas (sekmiigi pabeigtas) Vaacijaa iestaaties nevar, un veelaak paarieshana no Reaalskolas uz gjimnaaziju - tie ir atsevishkji gadiijumi, varbuut viens beerns uz paaris gjimnaazijaam ir paarnaacis no Reaalskolas. No Hauptshüle uz Gjimnaaziju - tas jau ir visas Vaacijas zinju veerts notikums. Savukaart Gjimnaaziju ne visi pabeidz - dazhiem ir paaraaak gruuti (no mana deela klases kaadi chetri ir paargaajushi uz Reaalskolu, un ne deelj sliktaam atziimeem, bet vecaaki apzinaas cik daudz tas prasa puules un laiku), un ir skaidri zinaams ka Gjimnaazijas abituuras eksaamenus visi arii sekmiigi nenoliek (Vaacijaa uznjem Universitaatee peec Abituuras eksaamenu rezultaatiem). Taa kaa cieniijamaa Kokjes kdze neko pilniigi jaunu sheit nav izdomaajusi. Visaas Rietumu valstiis beernu sadaliishana peec vinju speejaam notiek jau ljoti agri, ar to vecaaki reekjinaas, un ar beerniem sistemaatiski straadaa. Un tam visam nav nekaada sakara ar melnstraadnieku gatavoshanu Eiropai (daargaa '', jums butu laiks saprast ka Latvija ir Eiropas dalja).
Manuprāt, visnožēlojamāk ir, kad vidusskolā nīkst skolēni, kas mācīties nevar, negrib, tāpēc klīst pa ielām un bandām, bet skolā atnāk izgulēt paģiras un besīt arā citus audzēkņus un skolotājus. Tādi tipi ietekmē normālus skolēnus un degradē visu kolektīvu. Tādiem skolēniem ir vajadzīgas specskolas, palīgskolas vai pat kolonijas, labākajā gadījumā viņi var sākt kaut kur strādāt un tādā veidā sevi atrast. Starp citu, arī cietsirdīgus, ļaunus, nesekmīgus skolniekus, ja tie nāk no biezo ģimenēm, vajadzētu kaut kā audzināt un, ja vajadzīgs, no skolas atskaitīt vienus no pirmajiem.
Nu gan bļaustās sliņķu vecāki - Koķe uzkāpusi uz varžacīm! Sen jau tā vajadzēja - kas negrib mācīties vai nespēj( daļa ir arī tādi, kuriem teorētiskā domāšana vairāk kā nepietiekami attīstīta), lai iet mācīties profesiju, ko var arī mainīt vēlāk vai mācīties pēc profskolas augstskolā. Lai vecāki pievērš vairāk uzmanības savu atvašu un ģimenes spoguļu audzināšanai nevis skolotāju vai ministres apsaukāšanai - kādam beidzot ir jāsāk prasīt, lai bērns sāk mācīties nevis līdz 18 gadiem tikai sapņo, par ko varētu kļūt. Ir daļa superīgi mērķtiecīgu jauniešu, kas jebkādos apstākļos panāk visu, ko iecerējuši.Tā kā - strādājit, nevis lamājiet ministri. Lai izdodas panākt, ka latvieši jau skolā iemācās darba tikumu nevis bļaustīšanos.
Kādēļ jāsatraucas par nesekmīgiem skolēniem? Vai atgādināt rīkojumus, ka atzīmes sākumskolā traumē bērnu psihi?
Ka atstāt uz otru gadu drīkst tikai un vienīgi ar vecāku piekrišanu? Atlika vecākiem gadu no gada nepiekrist, un bērniņš "peldēja" cauri skolai.
Jūtu līdzi tiem vecākiem, kuri izmisumā par tādiem klasesbiedriem, bija spiesti meklēt savam bērnam citu klasi vai skolu. Jo patiešām ar kārtējiem rīkojumiem tika nodrošināts, ka pamatskolā līdz pilngadībai nevienu izslēgt nevar ne par kādiem pārkāpumiem.
Tad sekoja rīkojumi, ka drīkst turpināt "izglītošanos" ar 2-3 nepietiekamiem vērtējumiem. Saprotiet paši, kādi robi ir konkrēto jauniešu izglītībā. Vai vainīgi skolotāji? Daļēji. "Nevienu nepadzirdīsi, ja viņš negrib dzert." Un ja vēl ir tā apziņa, ka, neko nedarot, tāpat viss ritēs uz priekšu...
Skumji, ka ministrija meklē vainīgos tikai ārpus ministrijas

pirms 12 gadiem, 2009.02.05 14:33

mamma

Tāda sanāksme bija īstā vieta ar ko sākt plānot skolu un bērnudārzu reorganiz-ācijas, optimiz-ācijas un citas "-ācijas". Tagad jau radušās neg- ācijas, jo satraukušies bērnudārzi un skolas ir ne pa jokam. Audzinātāja šorīt b/d teica, ka dārziņu varbūt likvidēs...

pirms 12 gadiem, 2009.02.04 19:11

R

...kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies.
Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir.
Domburšovā notika šāda diskusija knl.l v/raksti/517/?raksti/517 (norakstīta no kasetes ieraksta):

""Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzējumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojās pašā iesākumā ISEC ietvaros ilgstoši tapušais, uztapušais beidzot jaunais modelis dabaszinātnēs, varbūt tai kontekstā, varbūt pavisam citā kontekstā - vai tas produkts, skolēnu produkts, ko Jūs augstskolā dabonat no vidusskolām šobrīd, nu, cik Jūs varat izmērīt, viņš tā ka uzlabojas, mēs esam kaut kādā tur konkurētspējas līmenī , jeb visai tautai taisnība , kas pasaka - pasliktinās...

Auziņš: Šie skaitļi mani nedaudz pārsteidz, ko es redzu pašreiz ekrānā, es gribētu teikt, ka pirmkārt, izglītības kvalitāte vidusskolā ir labi mērāma un ir dažādi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mēra izglītības kvalitāti Latvijā, vidusskolā, pēc šiem datiem izglītības kvalitāte Latvijā nav slikta, viņa ir vidējā līmenī, pozitīva ir tendence, ka teiksim, valodu zināšanas no divtūkstošā uz divtūkstošsesto gadu būtiski ir uzlabojušās, matemātikas zināšanas ir nedaudz, bet ir uzlabojušās. Es droši vien būšu nedaudz atšķirīgās pozīcijās, kā daži mani kolēģi augstskolās un es teikšu, ka patiesībā tie jaunie cilvēki, ko augstskolas saņem no vidusskolas, ir pietiekoši labi sagatavoti studijām augstskolās. Ka viņu motivācija....

D.: Jau... tad jau nevajadzēja jaunos standartus nemaz tur pārtaisīt?

A.: Jaunos standartus, protams, vajadzēja, process ir nepārtraukts, bet kvalitāte ir relatīvi laba, jo tas, kas augstskolās mūs visvairāk interesē, ne tik daudz konkrēto zināšanu kopums, kas ir jaunam cilvēkam, atnākot no vidusskolas, bet viņa māka mācīties, motivācija mācīties, prasmes, kas manuprāt ir normālā Eiropas līmenī un šeit man atkal ir varbūt viens ļoti individuāls piemērs no manas pieredzes darbojoties kādu brīdi Berklijas universitātē Kalifornijā, kas ir viena no spēcīgākajām universitātēm pasaulē. Es saviem kolēģiem teicu viena sarunā apmēram tā - redziet, cik jums ir laba situācija jums ir absolūti izcilākie jaunie cilvēki no visas pasaules, cik jums ir viegli strādāt. Tie bija fiziķi, jo pēc izglītības es esmu fiziķis. Kas mani pārsteidza, ko man teica mani kolēģi, viņi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnāk studēt fiziku Berklijā, fiziku skolā nav mācījušies. Priekš mums tā nav problēma. Ja viņš ir motivēts, ja viņam ir interese, ja viņam kādas konkrētās zināšanas no skolas pietrūkst, to mēs augstskolā iemācīsim...

D.: Tad jau mēs te par skaļu kliedzām pēdējos gadus par to eksakto problēmu, ne?

A.: Nu, tā ir mana sapratne un mans redzējums.

D.: Ir par jaunajiem standartiem vēl kas piebilstams, nu, kas ir mērķis, kas ir uzstādījums, jeb visi ir priecīgi, visi ir saskaņojuši un mēģinās tagad kaut kā savādāk tos skolēnus iesaistīt un padarīt interesantāku fiziku vai ķīmiju.

Vasmanis : Nē nu tieši par to, kā padarīt interesantāku tieši šo mācību procesu, jā nu es ļoti ceru, kad tā pieredze, kas ir iegūta tajās pilotskolās, ka viņa realizēsies arī pārējās un cik es zinu, ka arī paši skolēnu atsauksmes liecina par to pašu mācību procesu, ko viņi ir baudījusi šī projekta laikā, ka nu viņas tomēr ir ļoti pozitīvas un arī, teiksim, galā šie eksāmena rezultāti arī uzrāda ...

D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud šobrīd nelīdzsvarotība, tās skolas kuras dabū pirmo dabaszinātņu jauno kabinetu aprīkojumu, tie, kas bija pilotskolas šajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajā skaitā, viņi, nu tā kā tiek jaunā līmenī un pārējie nu kaut kā ir pāris soļus, ja ne pāris līmeņus zemāk.

V. : Nu tā gluži nav, nu, teiksim, tos materiālus, ko sagatavoja šis projekts, tos saņēma pilnīgi visas skolas, tāpatās arī tālākizglītību ... visi šis nozares pedagogi saņēma pilna apjomā visās skolās. Protams, kas attiecas tieši uz kabinetu varbūt labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, nu tur protams visas skolās tas vēl nav kārtībā, bet nu tur tomēr pašvaldības ļoti aktīvi iesaistījušās.
D.: Nu cerēsim...

skat draugos Nopietnas lietas

pirms 12 gadiem, 2009.02.04 14:04

Raimonds

jauns.blogiem.lv
neaizmirsīsim 1995.gada krīzi.
Rivža : ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu.""
Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.
Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.
Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

pirms 12 gadiem, 2009.02.04 14:03

Vietējās ziņas