Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Drošība jākontrolē darba devējam 1

Viesnīcas «Bauska» semināru zālē šonedēļ notika Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīta diskusija.

Darba drošības jautājumi izraisīja cilvēkos lielu interesi - nelielā viesnīcas «Bauska» semināru zāle bija pilnībā aizņemta. Arī Latvijas brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba aizsardzības jautājumos Mārtiņš Pužuls atzina, ka apmeklētāju atsaucība bija negaidīti liela. Zemgales reģionālās valsts darba inspekcijas (VDI) Ogres sektora vecākā inspektore Liene Bundzinska raksturoja, kā izskatās analizētās darba drošības problēmas praksē. Viņa atzina, ka šogad jau izmeklēti trīs nelaimes gadījumi kokapstrādes uzņēmumos, kur noņemti iekārtu aizsargi. «Lielākajā daļā uzņēmumu darba devējs izsniedz individuālos darba aizsardzības līdzekļus, bet darbinieki tos neizmanto. Darba devējam cilvēki ir jāaudzina. Tas ir viņa pienākums - pārliecināties, ka strādnieki visu izprot un ievēro nosacījumus.» Viens no nelaimes gadījumu cēloņiem ir arī strādāšana alkohola reibumā. 2010. gadā Zemgales reģionā fiksēti trīs gadījumi, kad 100 latu stipendijas saņēmēji cieta nelaimes gadījumā, būdami alkohola reibumā.Zemgales reģionālās VDI Ogres sektora inspektore Līga Vasariņa iepazīstināja ar statistikas datiem. Lielākajā daļā negadījumu, kas beidzas letāli, cieš vīrieši, kuri attiecīgajā amatā ir strādājuši kādus trīs gadus. Toties sievietēm vairāk tiek konstatētas arodslimības. Pagājušajā gadā saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā ir ierosinātas 25 krimināllietas. Šogad reģistrēti jau 27 nāves gadījumi darbavietās, no tiem divi - bijušajā Bauskas rajonā. Tiesa, lielākās daļas minēto nāves gadījumu iemesls nav tieši saistīts ar darba riskiem. Aktīvas diskusijas izraisīja saruna par darba drošības materiāliem, ko uzņēmumiem pārdod firmas, kas specializējas tieši šo materiālu sagatavošanā. VDI speciālisti atzina, ka bieži vien tieši šajās pakās, kuras tika pārdotas, ir daudz lieku materiālu un trūkst būtiski nepieciešamā. Uz uzņēmēju jautājumu - vai šie nekvalitatīvo materiālu tirgotāji tiks sodīti, atbilde bija, ka par šo problēmu vēl nav saņemts neviens iesniegums. Ja tomēr kāds uzņēmējs būtu tādu uzrakstījis, tad likumā nav paredzēta atbildība par nekvalitatīvu materiālu izplatīšanu šajā jomā. Nevar iejaukties arī Patērētāju tiesību aizsardzības birojs, jo tas aizstāv tikai fiziskas personas.  L. Vasariņa atzina, ka tikko ir beigusies kampaņa ar mērķi apkopot šos nekvalitatīvos materiālus un brīdināt uzņēmējus, bet vairāk neko izdarīt nevar. Katram uzņēmējam pašam jāskatās, kādus materiālus viņa firma pērk. «Iestādes attieksme pret šo problēmu ir tāda, kāda raksturīga visai mūsu valstij - ne mana cūka, ne mana druva,» drūmi konstatēja uzņēmējs Gūrijs Bulle.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Tikai

Nav pateikts, ka šo konferenci rīkoja LBAS, nevis VDI.

pirms 9 gadiem, 2011.04.09 14:12

Vietējās ziņas