Eiropas Kultūras mantojuma dienās mūspusē aicina iepazīt Bruknas muižu 6

Ik gadus septembrī norisinās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kuru ietvaros šogad pasākumi notiks 19 objektos visā Latvijā, tostarp arī Bauskas novada Bruknas muižā.  Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumu tematika šogad veltīta būvkultūrai.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Elvita Ruka atzīmēja, ka šī gada objekti izvēlēti pēc īpaša kvalitātes kritērija.  Prominenti eksperti atlasījuši gan vēsturiskus būvniecības pieminekļus, gan jaunbūves, tāpēc objektu dažādība ir vislielākā. Kopumā sarakstā iekļauti 32 augstas būvkultūras paraugi, kas izceļas ar pārdomātu jaunā un vecā proporciju, augstu profesionalitāti izpildījumā, unikalitāti un īpašu stāstu. «Tie ir objekti – personības, objekti ar dvēseli, jo tieši tā visbiežāk tiek zaudēta masu būvniecībā visā Eiropā,» uzsvēra E. Ruka.

Viņa paskaidroja, lai pasargātu arhitektonisko vidi no degradācijas, Eiropas mantojuma organizācijas 2018.gadā pieņēma Davosas deklarāciju. Tās izpratnē būvkultūra «aptver ikvienu cilvēka darbību, kas pārveido būvēto vidi. Tā attiecas uz esošām ēkām, kā arī jaunu ēku, infrastruktūras, publisko un privāto teritoriju un ainavu projektēšanu un izbūvi». Būvkultūra ir visapkārt un ietekmē sabiedrību, tāpēc ir katra indivīda un visas Eiropas aktualitāte, rūpes un pienākums nākamo paaudžu priekšā.

Visefektīvākais veids, kā izglītot sabiedrību un vienlaikus pateikt paldies saimniekiem, ir rādīt labos piemērus. Tieši to šogad dara mantojuma dienas - novērtē pareizu domu un rīcību. «Tā ir saruna par kvalitāti, sinerģiju starp dažādām kategorijām, apstākļiem, ļoti plašu interešu un principu ievērošanu, paredzot laiku pārdomātai lēmumu pieņemšanai,» rezumē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

32 objektu sarakstā ir gan Daugavpils cietoksnis un Vienības nams, «Trīs brāļi» Rīgā un Apriķu evanģēliski luteriskā baznīca Kurzemē, kā Līgatnes papīrfabrikas ciemats un Rēzeknes zaļā sinagoga. Ruka norādīja, ka turpat blakus ir arī mūsdienu objekti - gan veiksmīgas restaurācijas piemēri – Rūmenes muiža, Jelgavas valsts ģimnāzija, Kalnciema kvartāls, gan jaunbūves - Saldus mūzikas un mākslas skola, Salacgrīvas «Top!» veikals, privātmāja «8 melnie» pie Ventas.

NKMP pārstāve E. Ruka uzsvēra, ka arī mērogi un rocība objektu saimniekiem ir dažāda, jo citiem atjaunotne top ar pašu rokām un radošo dzirksti, piemēram,  kā Bruknas muiža, Aizputes mākslinieku rezidenču centrs «Serde», Ērmaņu un Oleru muižas, bet citiem - ar pilsētbūvniecisku vērienu, piemēram, Ostas ielas promenāde Ventspilī, Ķīpsalas koka ēku kolekcija, Berga bazārs, Pāvilosta.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī, mantojuma dienu pasākumi notiks 19 objektos.  Pilns objektu un pasākumu saraksts ir skatāms NKMP mājas lapā : https://mantojums.lv/lv/EKMD/.

Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Bruknas muižā piektdien, 25. septembrī, no plkst. 14 līdz 18 paredzēta ekskursijas gida pavadībā pa muižu un tās teritoriju. Organizatori interesentus aicina iepriekš pieteikties līdz 24. septembrim pa tālruni   25619979.

Savukārt sestdien, 26. septembrī, pasākumi sāksies pulksten 12, kad notiks foto izstādes atklāšana –būvkultūra –Bruknas muiža. Dienas gaitā gaidāmas dažādas aktivitātes –  keramikas cepļa izņemšana, orientēšanās pa Bruknas muižas teritoriju kopā ar īpašo «Bruknas dārzi» produktu degustāciju, ērģeļmūzikas koncerts ar Simonu Sunepu, kā arī renesanses dārza pikniks ar Bruknas muižas zupu un pankūkām.


Uzziņai

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) eksperta, arhitektūras zinātņu doktora Jāņa Zilgalvja Bruknas muižas vērtējums:

«Bruknas muiža (Brucken) ir plaši pazīstama kā vieta, kur kopš 2001. gada darbojas sabiedriska organizācija «Kalna svētību kopiena» – vieta, kur tiek atveseļoti dažādās atkarībās nonākuši cilvēki.  Kopienas dibinātājs un garīgais iedvesmotājs ir priesteris Andrejs Mediņš.

Bruknas muižas kungu māja būvēta 18. gadsimta trešajā ceturksnī klasicisma stilā un pārbūvēta 19. gadsimta otrajā ceturksnī. Pēc Latvijas agrārreformas pilī iekārtota skola. Laika posmā no 1927. gada līdz 1931. gadam notikuši dažādi remontdarbi. Padomju laiks pilij bija īpaši postošs – 20. gadsimta 60. gados ēkas pirmajā stāvā tika izmitināti mājlopi, otrajā stāvā dzīvoja viņu kopēji. Lielajā pils zālē tika rādīts kino.

Līdz mūsdienām nebija saglabājusies neviena telpa ar sākotnējo vēsturisko interjeru. Ēkas atjaunošanas gaitā pēc 2001. gada tika nolemts nemēģināt atveidot zudušo, bet gan meklēt jaunus risinājumus, tos balstot vēsturiskās vīzijās.

Publisko telpu izveidojums ir brīvprātīgo darba rezultāts. Te strādājuši dažādu Latvijas novadu jaunie mākslinieki un viņu domubiedri, kuri pielikuši savu roku, radot pilī jaunu noskaņu un mājīgumu. Piemēram, bibliotēkas telpā grāmatu plaukti ir izgatavoti pēc vēsturiskiem paraugiem, un šo darbu veikuši Rīgas Amatniecības vidusskolas diplomandi. Plauktu vainagojums ir stilizētās baroka formās, kādas nav svešas lauku sētās sastopamiem 19. gadsimta skapjiem. Apaļš galds ar atzveltnes krēsliem aicināt aicina lasītājus. Savdabīga ir tā sauktā Ēģiptes zāle, kuras griestus apgleznojuši Rēzeknes jaunie mākslinieki. Savukārt ēdamzāles centrā novietots garš galds ar soliem. Garensienas vidū iebūvēts kamīns ar masīvu koka dzegu. Pie sienām redzamās gleznas, kurās attēlots Kristus ceļš, kā stāsta priesteris Andrejs Mediņš, ir no Skaistkalnes baznīcas. Šajā telpā pie sienas novietota arī skulptūra «Kristus pie krusta».

Dīvainā kārtā pilī saglabājušās vēsturiskās durvju vērtnes, kas, rūpīgi protezētas un atjaunotas, priecē ar patinu un senatnīgo nokrāsu. Tāpat arī kāpnes hallē, sānu ieejā ir vēsturiskās, kas restaurētas. Laika gaitā nolietojušās bija arī ēkas konstrukcijas. Nācās mainīt grīdas un pārsegumu sijas. Tas tika darīts atbilstoši ēkas vēsturiskajiem būvniecības paņēmieniem un materiāliem. Gan šajā darbā, gan citos jūtama nama saimnieku iejūtīgā attieksme pret vēsturiskajiem elementiem, kas liecina par būvkultūras izpratni.

Pagrabs bija viena no ēkas daļām, kura prasīja īpašas pūles. Padomju laikā tas regulāri applūda netālu nepareizi uzbūvētā dambja aizsprosta dēļ. Lai šo problēmu atrisinātu, ap ēku tika ierīkota drenāža. Grūti aprakstīt to daudzumu dažādu atkritumu, kurus nācās izvest no pagraba, lai tajā varētu ieiet un to pienācīgi izmantot. Vienā no pagraba telpām iekārtota kapela. Tai ir īpaša noskaņa, jo to sedz krusta velves, bet sienās atsegts vēsturiskais ķieģeļu mūris. Arī šeit jūtama cieņa pret visu vēsturisko, kas lieliski sadzīvo ar jauno izmantošanas veidu.

Īpašs Bruknas muižas iemītnieku lolojums ir no jauna iekoptais renesanses tipa dārzs. Tajā aug garšaugi un sakņaugi ģeometrisku ornamentu aprisēs. Visu šo krāšņo paklāju ieskauj ziedu kolekcijas un aiz tām – dzīvžogs. Dārza īpašie akcenti ir tēlnieka Sanda Aispura darinātās skulptūras. Dārza apakšējā terasē atrodas dzīvžoga labirints – vieta meditācijai.

Bez pils muižas apbūves ansambli veido arī divas klētis un kūts. Jauns mūsdienīgs pienesums muižas apbūvē ir baznīca, kas tapusi ar ziedojumu palīdzību. Dievnams ir starpkonfesionāls un atvērts visiem dienas garumā. Baznīcas arhitektoniskā tēla idejas pamatā ir Karsas Svēto apustuļu katedrāle Armēnijā, tagadējā Turcijas teritorijā, kas mūsdienās kalpo kā mošeja.

Celtne atrodas klajā laukā, un tās apjoms ir būtiska Zemgales rāmās ainavas sastāvdaļa un dominante

Pievieno komentāru

Komentāri 6

tomēr

Cik maksās ieejas biļete? Bruknā jau kā jau privātīpašumā nekas par velti nenotiek.

pirms 2 mēnešiem, 2020.09.24 10:38

6 reizes pievilkties vai 12 atspiesties vai salto 2 reizes no vietas.

pirms 2 mēnešiem, 2020.09.24 16:27

inka

mūsdienās arī putns par velti nelido un pelei siers arī jānopērk.

pirms 2 mēnešiem, 2020.09.24 15:04

zvirbulis

Ko?Tu katrai vārnai maksā par lidlaiku?

pirms 2 mēnešiem, 2020.09.24 15:50

INGA

Jā pati Bruknas muiža tik tiešām ir skaisti atjaunota,par to prieks,bet tā baznīca nu gaan nekādi neizskatās ne pēc katoļu,ne luterāņu baznīcas,bet gan pēc kādas austrumu mošejas,un tas gan skatu bojā.

pirms mēneša, 2020.09.26 14:26

Ingai

Tas ir armēņu projekts, un, kā raksta -starpkonfesionāla - no visa pa druskai. Jautājums tikai- vai baznīca ir Mediņa privātīpašums , ja reiz viss pārējais un zeme ir. Un kā tas viss skaitās zemesgrāmatā ?

pirms mēneša, 2020.09.28 17:28

Vietējās ziņas