Gaismas tilti cilvēku vienotībai 8

Mierīgā, nedaudz mākoņainā vasaras vakarā 22. augustā pār Latviju iemirdzējās gaismas tilti. Caur kompozīciju «Iededzies par Latviju!» mirdzēja tilti arī Bauskā. Lai dzīve ietu uz gaismas pusi Simtiem cilvēku pulcējās uz Mēmeles tilta. Skanēja Ievas Akurateres dziesmas – kā pirms 19 gadiem, arī «Baltijas ceļā». Uz gājēju celiņiem visiem vietas nepietika, daudzi stāvēja abās tilta pusēs un gaidīja šī vakara notikumus. Uz tilta zibinājās diožu prožektori, un garā rindā abās pusēs pat divos stāvos bija aizdegtas svecītes, kas kā gaismas joslas sniedzās pāri no Mēmeles viena krasta uz otru. Edmunds Zubāns ar sievu Lidiju un mazbērniem Beatrisi un Anriju bija atnākuši atcerēties Atmodas laika notikumus: «To, kas notika pirms 19 gadiem, ir vērts pieminēt. Aizdedzinājām svecīti, kuru mazdēls nokrāsoja karoga krāsās.» Bija pulcējušies ļoti dažāda vecuma ļaudis, lielākoties ģimenes – no pašiem mazākajiem līdz dažādus laikus jau pieredzējušajiem sirmgalvjiem. Un tad visi it kā pēkšņi notrīcēja. Virs Mēmeles tilta uzvijās Latvijas karogs. Cilvēki kāpa pāri norobežojumiem un kā vienota plūsma stiepās tam pretī. Šai brīdī tiem, kas stāvēja cilvēku ķēdē pirms 19 gadiem, sirdī uzvēdīja tās izjūtas, kas mūs bija pārņēmušas Atmodas laikā. Kur pēkšņi radās šis karogs? Deju grupas «Lēra» meitenes pāri tiltam nesa trīs auduma joslas – ķiršsarkanu, baltu un ķiršsarkanu. Viņas dejojot tās savienoja, iztaisnoja un izveidoja dzīvu, kustīgu un plīvojošu Latvijas karogu, līdz lentas nomierinājās un pārklāja dejotājas. Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce pēc brīža notikušo komentēja īsi: «Šim pasākumam noteikti vajadzēja notikt. Sen nekas tāds nav bijis. Mēs pieredzējām lielu vienotības brīdi.»Bauskas Tautas nama direktors Jānis Matisons bija sajūsmināts: «Visa šī pasākuma režisors bija Jānis Dūmiņš. Viņa scenārijs aizrāva cilvēkus.»Gaisma dega arī uz Mūsas tilta. Dace Kampiņa bija ieradusies ar vīru Kasparu un dēlu Ričardu: «Atnācām degt gaismu uz tilta, kuram katru dienu braucam pāri.» Savukārt Maigonim Jēgeram tas ir atmiņas atdzīvinošs notikums: ««Baltijas ceļā» es biju tieši uz Lietuvas un Latvijas robežas. Notiekošais tolaik deva fantastisku brīvības un patstāvīguma izjūtu, bez kuras mums ietu daudz grūtāk.»Tūlīt pēc uzveduma uz Mēmeles tilta Rātslaukumā uz ēkas sienas sāka rādīt filmu – Imanta Geibas 1989. gadā filmētās Bauskas 380 gadu jubilejas svinības. Tolaik tas bija sirdi saviļņojošs un patriotisks notikums. Elmāra Jirgensona montētajā materiālā varēja vērot gājienu pilsētas ielās, ļaužu piepildīto pilskalnu un estrādi, tautastērpos ģērbušos jauniešus, kuru sejās varēja redzēt cerību un vēlmi mainīt pasauli. Un tomēr pāri visam vējoja apziņa, ka daudz kas ir aizgājis un zaudēts. To raksturo garāmejošas sirmas kundzes paustā mirkļa izjūta: «Maniem bērniem ir vairāk mantas nekā mums bija toreiz. Bet garīgās bagātības laikam gan viņiem nekad tik daudz nebūs.» Tomēr pēc 22. augusta vakara Bauskā un daudzviet Latvijā ir cerība, ka šādi pasākumi var radīt jaunas gara bagātības.   Ar lāpām izgaismo pirmo tiltu LatvijāTilts pār Ceraukstes upīti Brunavas un Ceraukstes pagastā bija pirmais, kuru 22. augusta vakarā, iebraucot Latvijā, varēja skatīt ar lāpām izgaismotu. Brunavas un Ceraukstes puses ļaudis te bija pulcējušies akcijā «Gaismas tilti».  Elvis un Endijs Ozoliņi bija ieradušies kopā ar vecmāmiņu Ināru Vilciņu. «Lukturīšus mēs paši taisījām, ome palīdzēja aplīmēt burciņas, sasiet striķus. Viņa arī stāstīja, ka tas esot par godu Latvijai,» savas pārdomas «Bauskas Dzīvei» droši atklāja sešgadīgais Elvis. Aija Stabule ar dēlu, topošo pirmklasnieku Augustu Celmiņu arī mājās bija pārrunājuši, ka šī akcija ir veltīta Latvijas 90. dzimšanas dienai. Daudzi sanākušie uz tilta novietoja pašu atnestās svecītes, lukturīšus. Ceraukstes pašvaldība bija sarūpējusi lāpas, ar kurām izgaismoja tiltu. Divu pagastu ļaužu kopā sanākšanu organizēja Ceraukstes pašvaldība. To atklāja bijušais Augstākās Padomes deputāts, tagad Saulaines tehnikuma pasniedzējs Dainis Vanags: «Atcerieties, kā pirms divdesmit gadiem mēs visi kopā dibinājām Latvijas Tautas Fronti. Atcerieties, kādi mums toreiz bija sapņi par brīvu Latviju. Vai tie visi ir piepildījušies? Vai tādu Latviju, kāda tā ir šodien, mēs toreiz vēlējāmies redzēt?» sanākušajiem jautāja D. Vanags. Uzrunā viņš atgādināja arī par 1991. gada augusta puču un padomju tankiem Rīgas ielās: «Tagad Krievijas tanki siro pa neatkarīgo Gruziju. Tāpēc mums šodien jābūt īpaši modriem, sargājot savus tiltus, sargājot savu Latviju.»Jauko vakaru noskaņa ar dziesmām piepildīja jauktā kora «Grenctāle», folkloras kopas «Laukam pāri», arī Ceraukstes «Veco zēnu» uzstāšanās. Vairāku desmitu ļaužu vidū, kas bija pulcējušies «Gaismas tiltu» akcijā uz ceļa A-7 pie Ceraukstes upes, bija daudz jauniešu gan no Brunavas, gan Ceraukstes pagasta.  Gailīšu pagastā rīko «skrējienu pēc miljona»Četru kilometru garā distancē bija jāatrod 16 objektu, no kuriem piecos bija jāveic īpaši uzdevumi, stāstīja sporta organizators Modris Indriksons. Maršrutu bija izstrādājusi pagasta kultūras darbiniece Ineta Dūna, un tas nebija viegls. Otrā distancē devās, bet pirmā finišēja komanda, kuras kapteinis bija Rihards Kalada. Viņam izloze noteica skriet ar četriem krietni jaunākiem dalībniekiem. «Bija visādi. Vienu brīdi sīko nesu pičpaunā, mazie nogura ātrāk, bet man kājas garākas,» tā R. Kalada.Sagaidot visas komandas atgriežoties, izrādījās, ka Rihards ar savējiem ir uzvarējis, veicot skrējienu 39 minūtēs un atpazīstot 15 no 16 objektiem. Guvums – SIA «Ega» dāvinātā dzeltenmaize, kas bija izcepta skaitļa 1 000 000 izskatā. Rihards smējās, ka viņu nepamet veiksme, jo arī jūlija skrējienā piedalījies komandā, kura uzvarējusi. Tika apbalvoti arī otrās un trešās vietas ieguvēji, kurus no uzvarētājiem šķīra vien pusminūte.Nebija pārāk grūti, atzīst Uzvaras vidusskolas audzēkne Alise Broka, kura trenējas vieglatlētikā un vakaros kopā ar draudzeni Elīnu Purvu mēdz skriet apmēram četrus kilometrus. Meitenes atzīst, ka ātrāk pagurst jaunākie dalībnieki, bet finišā komandai jābūt kopā, tikai tad tiek ieskaitīts laiks. Notiekošo vēroja sporta skolotāja Aina Indriksone, kura kopā ar jaunākajām meitām atradās kontrolpunktos un bija pagatavojusi skaistus sveču lukturus. Jaunāko klašu skolēni pēc skrējiena brīnījās, kāpēc uz tiltiņa ir izliktas sveces. Deviņus desmit gadu veciem bērniem 1989. gadā notikušais Baltijas ceļš, kas vienoja trīs toreizējo Baltijas republiku galvaspilsētas, šķiet sirmsena pagātne, arī viņu vecāki tad vēl bija ļoti jauni.  Šis ir jau otrais «skrējiens pēc miljona», stāsta pagasta kultūras darbiniece Ineta Dūna. Septembrī varētu notikt trešais, jo atsaucība tiešām ir liela. Varēja pamanīt, ka cilvēki bija sanākuši kopā arī uz citiem tiltiņiem Gailīšu centrā, aizdedzot sveces.  Skaistkalnē vienotības brīžos skan dziesmas un mūzika Skaistkalnes centrā pie izgaismotā Mēmeles tilta rāmais 22. augusta vakars pulcināja mazus un lielus skaistkalniešus. Viņu vidū bija arī vairāki kaimiņvalsts Lietuvas iedzīvotāji. Lidija Kuzma dzīvo Germanišķu pagastā netālu no robežas un, kaut gan saimnieciskā darbība rit Lietuvas pusē, viņa bieži apmeklē Skaistkalni, kur atrodas arī pasta kastīte. Piektdienas priekšpusdienā Lidija bija skaistkalniešu tirdziņā, bet vakarā ar svecīti nāca otrreiz, lai iejustos akcijā «Gaismas tilti». «Mājās gan daudz darāmā, bet šādā brīdi vēlējos būt klāt. Mana dzīve cieši saistīta ir Latviju, Skaistkalnē esmu beigusi vidusskolu. Liepājā dzīvo meita. Dekoratīvās dārzkopības zinības arī apguvu Latvijā, un mans dārzs ir vairākkārt novērtēts pagasta konkursā, to brauc skatīties ekskursanti. Jauki, ka šovakar skan mūzika un dziesmas,» tā Lidija.Skaistkalniete Skaidrīte Ģiedre kopā ar mazmeitu Amandu bija atnākušas uz centru. Meitēns pirmais novietoja uz tilta margām iedegtu sveci. Pēc tam gaišas liesmiņu rindas iezīmēja tilta aprises.«Bauskas Dzīve» Skaistkalnē sastapa arī divas maskavietes. Jeļena un Nadežda Cebakovskas ik vasaru atvaļinājumu pavada Latvijā. Viešņas vispirms pārsteidza tas, ka pie tilta vairs nav robežsargu. Abas devās pāri upei uz Lietuvas pusi un fotografējās. Jeļena jūsmoja par Skaistkalnes pūtēju orķestra muzicēšanu, taču viņai šķita, ka ieradušies maz skaistkalniešu. Tas droši vien tādēļ, ka Maskavas mērogi ir citādāki, daudz plašāki. Skaistkalnes tautas nama vadītāja Līga Baļčūne atzina, ka, viņasprāt, interese par valsts 90. jubilejai veltīto akciju ir pietiekama. Afiša bijusi izlikta arī kaimiņzemes Germanišķu pagastā un no turienes arī ieradušies daži iedzīvotāji.  Bārbelietis Mārtiņš Mediņš bija paguvis būt pie sava pagasta diviem izgaismotajiem tiltiem un uz Skaistkalni atbraucis, lai klausītos sadziedāšanos. Vecsaules un Skaistkalnes pagasta sieviešu kora «Skalve» diriģente Ingrīda Zemļinska un dziedātājas bija līdzi ņēmušas lielo dziesmu svētku grāmatu un aicināja visus skandēt populāras melodijas. Gaismas pacelšanas brīdī virs Mēmeles tilta gaisā uzvijās baloni ar uguntiņām, un vienotības stariņi no Skaistkalnes aizstīgoja uz citām vietām, kur pie izgaismotajiem tiltiem 22. augusta vakarā sanāca Latvijas ļaudis. INFORMĀCIJAAkcijā «Gaismas tilti» 22. augustā gaiši bija 215 tilti 155 Latvijas pašvaldībās un 22 simboliskās tiltu vietās.Ieradušies ar saviem pašdarinātiem vai pirktiem sveču traukiem, cilvēki plkst. 21 bija vienoti ar visu Latviju. Galveno signālu gaismiņu iedegšanai deva Latvijas Radio 1. Mājās palikušie akciju varēja vērot Latvijas Televīzijas 1. kanāla tiešraidē, kas aizveda arī uz Daugavpili, Kuldīgu, Valmieru. Par to informēja arī Latvijas Radio. «Gaismas tilti» īpašie vēstneši 22. augusta vakarā devās uz sev tuvākajiem tiltiem – Imants Lancmanis bija Rundālē, Nora Ikstena gaismu pacēla Rīgā uz Akmens tilta, Māra Ķimele – Valmierā.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

Ziga

...man patika izgaismotie tilti Vecumniekos...Jauki!

pirms 13 gadiem, 2008.08.26 11:01

lapiņa

pilnīgi piekrītu Kristapam. VAi tad nevajadzēja kādam ( kārtībniekam)apturēt cilvēku pūli, kas pēkšņi sāka doties pretim LAtvijas karogam . JA visi stāvētu tilta malās , tad visi arī redzētu, tagad redzēja tikai pirmā rinda, kas atradās uz braucamās daļasun uz paša tilta. Interesanti, ko darītu šis pūlis , kas atradās uz braucamās daļas, ja ''Lēras" meitenēm būtu jāturpina iet uz pilsētas centru? Atkāptos, vai kā aunu bars dotos pa priekšu? Nebija nekādas skaidrības .

pirms 13 gadiem, 2008.08.25 16:21

skatītāja

...biju ļoti vīlusies...pēc tam, kad aizdancoja Lēra, iestājās nesaprašana...cilvēki sāka čalot, jo nezināja vai kas sekos, ko tālāk darīt! gaidīt? iet mājās? tikai pēc policistu teiciena- Jautrais pasākums beidzies! atbrīvojiet ceļu!- sapratām, ka jādodas mājup!

pirms 13 gadiem, 2008.08.25 16:21

offline

Bija skaisti, tikai... Uz dažiem tiltiem atstātās izdegušās svecītes redzamas vēl šodien. Vai organizatoriem nevajadzēja parūpēties arī par to, lai tas viss nesabirtu upēs (īpaši svecītes stikla trauciņos)? Uz tilta, kur biju es, par to bija padomāts un noorganizēts, bet citur?

pirms 13 gadiem, 2008.08.24 12:49

Piekrītu Kristapam, ja par pasākumu nav palicis pozitīvu iespaidu, bet atceroties arī pārējos pasākumus, piem. Zs, Pilsētas svētkus, arī par tiem netā nebija pozitīvu atsauksmju un nejau Kristaps viens par tiem rakstīja. Rodas viens loģisks secinājums- kāds nav savā vietā!

pirms 13 gadiem, 2008.08.24 09:43

Cerauxtiete...

Paldies par pasākumu Ceraukstes upītes krastā... bija mīļi...

pirms 13 gadiem, 2008.08.23 18:49

Kristapam

Visā Latvijā 9os bija jaaizgaismo tilti - visā LAtvijā bija gaišs kad iedegās tilti! ;)

Protams kā vnm Bauska ir neapmierinātā! Paldies Jums!

pirms 13 gadiem, 2008.08.23 12:47

Kristaps

Šķiet, ka Bauskas pasākumam trūka labu organizatoru, jo cilvēkiemm, kru bija ieradušies (to bija daudz), nācās vilties. Bez Lēras meiteņu gājiena ar karogu skanēja nedaudz mūzikas. Varēja tak visi kopā nodziedāt himnu vai vismaz rokās sadevušies pāri tiltam pāriet. Atsākoties transporta kustībai, puiši sāka demontēt nost īpašos gaismas prožektorus. No tiem galīgi nebija nekādas jēgas, jo tika spīdināti kamēr gaišs.
Pēctam ejot gar rātslaukumu, varēja vērot sagatavotu videomateriālu, kur kaut kāda ragana bļaustījas pilskalna drupās, iespējams, ka tas ko viņa teica bija ļoti interesanti, bet saklausīt to nebija iespējams, ja nestāvēja ar vienu ausi pie skaļruņiem, jo automašīnu radītais troksnis bija skaļāks par filmu.
Cilvēki atsaucība bija liela, bet es uzskatu, ka otreiz uz šādu pasākumu diez vai tik daudz nāks, jo pat lauku pagastots, svētku programma bija pārdomātāka.

pirms 13 gadiem, 2008.08.23 09:05

Vietējās ziņas