«Gaižēni» neatlaidīgi īsteno sākto projektu

SIA «Gaižēni» turpina attīstīt sivēnu audzēšanu cūkkopības kompleksā «Skalderi» Īslīces pagastā. Celtniecības otrās kārtas darba apjomi ir tikpat vērienīgi kā sākumposmā. Nododot ekspluatācijā visu kompleksu, strādājošo skaits būs 12 cilvēku.Sākot darbību Īslīces pagastā, sabiedrības direktors dāņu uzņēmējs Alekss Rasmusens novērtēja mūsu rajona priekšrocības un nav vīlies, ka nozares attīstībai izvēlējies šo vietu. Kaut arī nav viegli īstenot uzņēmuma mērķi - izmantot modernas tehnoloģijas, kas maksimāli samazina roku darbu un nodrošina ražošanas efektivitāti -, direktora noskaņojums ir optimistisks. Viņa arguments ir pārliecinošs: «Latvijā joprojām ieved aptuveni 40 procentu cūkgaļas, galvenokārt no Vācijas un Polijas, kur ražošanas izmaksas ir zemākas.» Vērtējot situāciju tirgū, kad graudu cena bija maksimāli augsta, A. Rasmusens precizē: «Šo smago periodu «Gaižēniem» bijis vieglāk pārdzīvot tādēļ, ka Cēsu rajonā uzņēmums nodarbojas ar augkopību, kas ļāva pārdzīvot smagāko periodu. Vienlaikus ar labības izmaksu pazemināšanos, uzlabojas arī cūkkopības ekonomiskie rādītāji. Mēs strādājam simtprocentīgi legāli, maksājam visus nodokļus.»  Šajā gadā ir svarīgi pabeigt kompleksa otrās kārtas celtniecības darbus. «Skalderu» projekta vadītājs Ramūns Balzarēvičs raksturo jau paveikto: «Graudu pieņemšana sakārtota tā, lai varam nodrošināt trīs tūkstošu tonnu labības pirmapstrādi un glabāšanu. Uzbūvēta otra sivēnmāšu novietne, tajā tiek veikti iekšējie darbi. Ikdiena ir ļoti spraiga, jo vienlaikus celtniecības procesā iesaistīti dažādu vietējo uzņēmumu darbinieki. Tehnoloģisko iekārtu testēšanā mums palīdz arī Dānijas speciālisti.» Paplašinoties kompleksam, jūtamāka būs ietekme uz vidi. Kaut gan ražotne nodrošināta ar mūsdienīgu tehnoloģiju, nav iespējams novērst lopkopībai specifiskas smakas.  Īslīces pagasta iedzīvotāji ir pieņēmuši, ka SIA «Gaižēni» strādā. Savulaik apspriežot uzņēmuma attīstību, īslīciešiem pret to nebija iebildes. Tomēr vietējā pašvaldība bija piesardzīga un nolēma, ka kompleksu var paplašināt 1500 sivēnmātēm. Būs jāpieņem jauns lēmums, ja uzņēmums vēlēsies arī turpmāk attīstīties. «Skalderiem» tuvākās apkaimes iedzīvotāji gan secina, ka smakas izplatība saistīta ar laika apstākļiem.  Arī kūtsmēslu izvešana, paplašinoties ražošanai, kļūst sarežģītāka. A. Rasmusens skaidro, ka par šo darbu ir daudz domāts. Otrās kārtas celtniecībā viens no svarīgākajiem objektiem bija otras kūtsmēslu krātuves būve. Tā ir nodota ekspluatācijā un salīdzinājumā ar pirmo būs drošāka, jo veidota no monolītā betona. Uzņēmums ir iegādājies divas lieljaudas cisternas, ar kurām mēslus ved uz laukiem un izsmidzina, par šo pakalpojumu neprasot samaksu. Ar vairākiem Īslīces un Gailīšu pagasta zemniekiem ir vienošanās par šī mēslojuma veida izmantošanu.  Gailīšu pagasta lauku uzņēmējs Normunds Grauzis sacīja, ka 2008. gada rudenī viņš ir izmantojis SIA «Gaižēni» kūtsmēslus 80 hektāros. Saimnieks stāsta: «Par mēslojumu neko maksāt nevajadzēja. Ņemot vērā minerālmēslu augstās cenas, šī iespēja ir izdevīgāka. Pēc izsmidzināšanas augsne tūlīt tika aparta un smaka tādējādi pagaisa. Grūti spriest, kāds būs efekts. Izmantoju arī SIA «Uzvara-Strauti» piedāvātos kūtsmēslus, taču par tiem bija jāmaksā.» N. Grauzis pieļauj, ka arī ziemāju mēslošanā, ja vien pavasarī būs piemēroti laika apstākļi, varētu izmēģināt šķidros kūtsmēslus.  Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktors Varis Sīmanis sacīja, ka Bauskas rajona cūkkopības saimniecības - SIA «Gaižēni» un arī SIA «Uzvara-Strauti» - ir vienas no lielākajām Latvijā. Abas ir iekļāvušās asociācijā un pērn saņēmušas valsts atbalstu, kas tika piešķirts krīzes pārvarēšanai cūkkopības nozarē. Sivēnmāšu skaits katrā saimniecībā pērn nepārsniedza vienu tūkstoti.  SIA «Uzvara-Strauti» valdes loceklis Andrejs Šaburovs informēja, ka nav paredzēts ražošanas apjomu paplašināt. Taču gan sivēnmāšu novietnē «Uzvara-Birzgaļi», gan otrā ražotnē, kur tiek audzētas nobarojamās cūkas, turpināsies fermu rekonstrukcija. Katru gadu cenšas mūsdienīgi sakārtot vienu vai divas dzīvnieku mītnes. Uzņēmums 95 procentus nobaroto cūku eksportē un dzīvas pārdod ārpus Latvijas. Lielākoties tās nonāk pie patērētājiem Krievijā. A. Šaburovs uzskata, kas šī tirgus niša ir izdevīgāka par vietējo. Vidēji vienā mēnesī pārdod 1300 līdz 1400 barokļu. Uzziņai Kompleksa «Skalderi» specializācija ir sivēnu audzēšana, līdz tie sasniedz 25 - 30 kilogramu. Pārdodot vidējā cena par sivēna dzīvsvara kilogramu Ls 1,40 - 1,45. Pašlaik ir 750 sivēnmāšu, gadā iegūst 19,5 tūkstoš sivēnu. No 1. maija sivēnmāšu skaits dubultosies un gadā iegūs aptuveni 40 tūkstoš sivēnu, kurus pārdod audzēšanai sadarbības partneriem. SIA «Gaižēni» strādā cūkkopības ražotne arī Cēsu rajonā. 

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas