Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Galvaspilsētā atklāj kultūras metropoles programmu

Kultūras galvaspilsētas atklāšanas programma «Tu un tagad» 18. janvārī Rīgā bija neparasts, emocionāli piesātināts un dzīvespriecīgs notikums.

Ko dara latvieši, lai pretotos ziemas spelgonim? Dzied un dejo grāmatu draugu ķēdē uz Akmens tilta, sildās Baha mūzikas liegajās skaņās Rīgas autoostā. Uz Centrāltirgu pirmo reizi dodas nevis iepirkties, bet gan baudīt laikmetīgo multimediju mākslu un mūziku.
 
Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas kopā ar grāmatu ķēdes akcijas simtiem dalībnieku «Bauskas Dzīve» pacietīgi gaidīja ierodamies pirmo grāmatu no bibliotēkas vecās mājvietas Krišjāņa Barona ielā. Ķēdes dalībnieki to nodeva no rokas rokā gluži tāpat kā senči pirms tūkstošiem vai simtiem gadu. Tas bija rituāls, kas apliecina cieņu pret gara mantām un civilizācijas nezūdošām vērtībām.

Pirmā grāmata, kas, akcijas dalībnieku roku apmīļota, atceļoja uz jauno Gaismas pili, bija 1825. gadā izdotā Bībele – baltvācu izcelsmes grāfu Lamsdorfu dzimtas dāvinājums LNB. Pie bibliotēkas ieejas visi akcijas dalībnieki sastājās ciešā ķēdē, priekšā palaižot māmiņas ar bērniem – Latvijas valsts nākamajiem veidotājiem un intelektuālo vērtību turpinātājiem. Ikviens gribēja pieskarties vēsturiskajai grāmatai. Kāds akcijas dalībnieks secināja: «Šeit veidojas teju vai reliģiska atmosfēra kā baznīcās, kur daudzi cilvēki ierodas, lai pieskartos svētajām relikvijām.»

Akcijas dalībnieks Raivo Mikažāns atzīst: «Noskaņa bija īpaša, jo kopības izjūtu ikdienā aizēno ņemšanās ar sīkām, nesvarīgām lietām gan katra indivīda, gan diemžēl arī valsts dzīvē. Tie sīkumi 18. janvāra grāmatu ķēdē piepeši izzuda. Diezin vai pagūšu apmeklēt citus šīs dienas pasākumus, bet bibliotēkas akcija patiesi iedvesmoja un nostiprināja manu ideālistisko cerību, ka valstij, kura tur cieņā gara un intelekta vērtības, ir attīstības perspektīva.» Raivo kopā ar sievu, meitu un vecākiem bija atbraucis no Daugavpils. Viņam ir 27 gadi.
 
Brīfingu pie Gaismas pils atklāja žurnālists, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Viņš nodeva mikrofonu pašreizējai kultūras ministrei Dacei Melbārdei, bijušajām ministrēm Helēnai Demakovai un Sarmītei Ēlertei. Brīfingā piedalījās arī kādreizējā kultūras ministre Kārina Pētersone un arī citi ministri. Kopš LNB jaunās bibliotēkas izstrādes idejas līdz 2014. gadam kultūras nozari ir vadījuši 12 ministri. LNB direktors Andris Vilks uzsvēra: «Ministrs Raimonds Pauls bija pirmais, kurš parakstīja dokumentu par jaunas bibliotēkas būvniecību, bet Helēna Demakova panāca ieceres īstenošanu.»

Savukārt Helēna Demakova minēja Latvijas sabiedrībā joprojām nenovērtētā, izcilā būvniecības speciālista, nu jau aizsaulē esošā Zigurda Magones īpašo veikumu LNB celtniecības projekta realizācijā.
 
Bauskas un kaimiņu novadu bibliotekārus «Bauskas Dzīve» satika pie Gaismas pils dienesta ieejas. Pēc grāmatu ķēdes grafika viņiem bija jāsaņem no LNB atsūtītās grāmatas jaunās ēkas pirmajā stāvā. Bibliotekāru delegācija no Bauskas un tuvākajiem novadiem Rīgā ieradās jau agrā rītā.

Stāsta Māra Kuļikauska, Bauskas Centrālās bibliotēkas direktores vietniece: «Apmeklējām programmu Rīgas Centrāltirgū, kas bija ļoti oriģināla. Tirgus gaļas paviljonā kora «Balsis» izpildījumā noklausījāmies jaunā komponista Edgara Raginska šim notikumam speciāli sacerēto dziesmu ciklu. Bija atraktīvi un jautri. Pēc tam zivju paviljonā iesaistījāmies «Dzintara ceļā», atbildot uz viktorīnas jautājumiem. Katra bibliotekāre nobildējās simboliskā dzintara ietvarā.»

Puskrēslā uz AB dambja, iepretim Preses namam, iedegās sārti – Starptautiskā uguns skulptūru mākslinieku konkursa darbi. Īpašā – varbūt arī 18. janvāra dalībnieku emociju gaismā – iemirdzējās ikgadējās akcijas «Staro Rīga» objekti. Gājēji uz Akmens tilta cits citam uzsmaidīja, kas ikdienā notiek visai reti.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas