Ģimenes relikvijas izmet ceļmalas grāvī 8

Senas fotogrāfijas, vēstules, Viļa Plūdoņa grāmatas «No nakts līdz rītam» 1921. gada izdevums un citi iespieddarbi netālu no Bauskas ir izmesti ceļmalas grāvī. Grāmatas un dokumentu mapes starp būvniecības atkritumu maisiem 15. septembrī pamanīja mežotniece Inese Sperka. Pa zemesceļu, kas ved uz Mežotni gar Derpeles muižu, viņa no rīta devās uz Bauskas Centrālo bibliotēku. Par savu atradumu Inese informēja bibliotēkās direktori Baibu Tormani, kura nekavējoties sazinājās ar Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistiem. Patvaļīgās atkritumu izgāztuves satura novērtēšanā piedalījās muzeja direktore Baiba Šulce, viņas vietnieks Jānis Mizišs un galvenā speciāliste Ilva Strautzele. Ekspedīcijā iesaistījās arī «Bauskas Dzīve».  Pārlūkojot grāvī esošo mapīšu saturu, Ilva Strautzele atklāja unikālas 20. gadsimta 50. gadu fotogrāfijas, kurās ir fiksētas Bauskas namu fasādes un sabiedrisko ēku interjeri. «Tādi attēli ir liels retums. Kad sākām iekārtot muzeja jauno pastāvīgo ekspozīciju, sapratām, ka trūkst 50. gadu iestāžu un dzīvokļu interjeru fotogrāfiju. Bildes, ko atradām izmestas mēslainē, mums būtu ļoti labi noderējušas. Diemžēl daudzi attēli ir žurku sagrauzti un salijuši, bet atsevišķas fotogrāfijas ir diezgan labi saglabājušās. Tās papildinās muzeja krājumu.» Sainīšos ir sakārtotas 50. gadu Bauskas kultūras sarīkojumu afišas, laikrakstu izgriezumi, 1957./58. gada skolēnu ģeogrāfijas pulciņa dienasgrāmata ar Bauskas un apkārtnes fotoattēliem, kā arī Viļa Plūdoņa dēla Varimanta Plūdoņa parakstīta grāmata. Starp papīriem atradās vairākas baušķeniecei Ārijai Smilškalnei (viņa ir mirusi) adresētas vēstules.  Situācija rosināja Baibu Šulci izvirzīt pieņēmumu, ka vērtīgos dokumentus un sadzīves drazas grāvī varētu būt izmetušas personas, kas iegādājušās Smilškalnu dzīvokli vai ir citādi saistītas ar piekļuvi mirušās personas atstātajām mantām. Turklāt muzeja direktore līdzīgu gadījumu jau ir piedzīvojusi. «Kāds bezpajumtnieks atkritumu tvertnē Bauskā uzgāja un mācītājam Intam Danielsonam atdeva mākslinieka Pētera Ruņģa dokumentus.  Viņš tos nogādāja muzejā. «Atraduma pēdas nebija ilgi jāmeklē, jo mēs labi zinām, ka Smilškalnu ģimenei piederēja Pētera Ruņģa gleznu kolekcija un citi materiāli par gleznotāju. Par mākslas darbu likteni nekādu ziņu nav, bet šis ir jau otrais gadījums, kad izgāztuvēs tiek atrastas konkrētiem cilvēkiem savulaik piederējušas relikvijas. Man ir bail iedomāties, cik daudz vērtīgu vēstures liecību jau ir izmests atkritumos. Tā ir klaja necieņa, neizglītotība un slinkums. Vai tiešām ir tik grūti par mantotām vai atrastām lietām un dokumentiem informēt muzeju? Speciālisti atbrauks, novērtēs un sašķiros materiālus,» spriež Baiba Šulce.Bauskas Centrālā bibliotēka un Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs sirsnīgi pateicas Inesei Sperkai par vērīgumu un loģisku rīcību. Par atkritumu izgāšanu neatļautā vietā ir informēti Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas inspektori.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

Sakne

Šis zemiskais radījums varētu būt daudziem labi zināmais Jānis N., kurš nopirka dzīvokli no skolotājas Smilškalnes brāļa un visu, ko brālis nevarēja paņemt līdzi (dzīvo Latgalē) sakrāva mašinā un aizveda. Kā izrādās ne pārāk tālu. Brālim mantu aizvešanai bija tikai viena mašina un viena diena atbrīvot dzīvokli.

pirms 12 gadiem, 2008.09.22 15:51

Kaa

parasts cilveeks var zinaat, ka prieksh muzeja taam bildeem ir veertiiba, vai muzejs ir sludinaajies, ka meklee 50 gadu veestures lieciibas, cita lieta, par tiiri cuuciigu atkritumu izgaashanu, jaasaak domaat, kapeec cilveeki taa dara, varbuut vienu publisku konteineru vietu uz domes reekjina vajadzeetu uztureet, kur cilveeki vareetu vest atkritumus, ja gadaas kaads remonts vai lielaaka tiiriishana, patreiz kaa izraadaas cilveekiem liekas par daargu pasuutiit lielo konteineru no vides servisa un pie maza remonta to arii nevar piekraut, taapeec ved uz mezhu, par to arii paarliecinaajaamies talkaa, paarsvaraa gar upmalu vaacaam nelielas kaudzes ar celtnieciibas atkritumiem.

pirms 12 gadiem, 2008.09.16 13:42

Ja, sadedzinātu, tad muzejam kaut ko iegūt vispār nebūtu nekādas cerības...

pirms 12 gadiem, 2008.09.16 10:43

Nikija

Kāpēc Smilškalnu ģimene pēc savas radinieces nāves šīs personīgās mantas nepaņēma sev?Jājautā,kādas tad ir bijušas viņu attiecības?Skolotājai Ā.Smilškalnei nebija savas ģimenes,bet citi radinieki taču bija!Kā viņiem ar inteliģenci un sirdsapziņu?

pirms 12 gadiem, 2008.09.16 10:42

Papa

Stulbi, tiešām. Ja nu galīgi nav, kur likt, sadedzini...

pirms 12 gadiem, 2008.09.15 19:32

Tādas izdarības ir ne tikai nevērīgs debīlisms, bet arī klaja necieņa pret līdzcilvēku, kaut arī mirušu. Šeit domāju par privātu vēstuļu izmešanu grāvī. Domāju, ka varēja atrast vietu kur to visu sadedzināt, vismaz vēstules. Ko lai saka, dauņiem dauņu izdarības. Smilškalnu ģimeni zin daudzi, kautvai saistībā ar V.Plūdoņa muzeju. Cerams, ka ātri vien taps zināms šis zemiskais radījums, kurš šitā izrīkojies.

pirms 12 gadiem, 2008.09.15 17:25

Ketija

Es arī nemstu, bet citi nespēj to novērtēt un viņiem vienkārši vienalga :/

pirms 12 gadiem, 2008.09.15 16:40

ed3

Arpraats, galigi nepiedomaa cilveeki ko met aaraa! Es taadas unikaalas lietas nekad neizmestu!!

pirms 12 gadiem, 2008.09.15 16:22

Vietējās ziņas