Grūtāk ir rakstīt latviešu valodā

Bauskas rajonā 2008. gadā valsts valodas pārbaudījumus kārtoja 63 naturalizācijas pretendenti, no tiem 22 nespēja to veikt, informē Sarmīte Šeputa, Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas speciāliste Bauskas rajonā.«Pārbaudījumos nenosaka zināšanu līmeni, ir divi vērtējumi - nokārtots, nenokārtots (no maksimālajiem 25 punktiem jāsavāc vismaz 16). Tomēr jāatzīst, ka pērn pārbaudes nokārtoja mazāk pretendentu. Grūtības lielākajai daļai sagādā tieši rakstiskā daļa, kurā jāaizpilda anketa un jāuzraksta īsa vēstule par doto tēmu. Ar valsts valodas zināšanu kategoriju piešķiršanu Naturalizācijas pārvalde nenodarbojas, to dara Izglītības satura un eksaminācijas centra izveidota valsts valodas prasmes pārbaudes komisija,» stāsta Sarmīte Šeputa. Prasība pilsonim zināt valsts valodu ir kritērijs arī citās pasaules valstīs. Ar pētījumu, kā ārvalstīs pilsonības iegūšanas kandidātiem pārbauda valsts valodas zināšanas, 28. janvārī iepazinās Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti, informē Saeimas Preses dienests.Naturalizācijas pārvaldes materiālā apkopotajā materiālā Saeimas komisijai nodota informācija par 38 pasaules valstīm, galvenokārt Eiropas Savienības dalībvalstīm, atsevišķām NVS valstīm, kā arī Austrāliju, ASV un Kanādu.Palielinoties imigrantu skaitam, vairākas valstis ir pārskatījušas pilsonības iegūšanas nosacījumus. Ir pastiprinātas prasības valsts valodas prasmju pārbaudei, un tiek pārbaudītas zināšanas arī par vēsturi, ģeogrāfiju, valsts pārvaldi, pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Piemēram, Austrālija stingrākas prasības ieviesusi kopš 2007. gada oktobra, savukārt Nīderlande no 2008. gada marta. Daļā valstu, kurās pilsonības iegūšanai valodas prasmes pārbaude nav jākārto, pretendentiem obligāti jāapmeklē valsts valodas kursi. Šādu ceļu kopš 2008. gada septembra izvēlējusies Norvēģija.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē